Salamana Pamācības 18
1 Kas ar citiem kopā neturas, tas savu gribu tik meklē, un ir kavēklis visās lietās.
Vlastitoj požudi popušta onaj tko zastranjuje, i svađa se usprkos svakom razboru.
2 Ģeķim netīk gudra valoda, bet tik vien atklāt savu paša sirdi.
Bezumnomu nije mio razum; stalo mu je dati srcu oduška.
3 Bezdievīgam staigā līdz negods un ar apsmieklu kauns.
Kad dolazi opačina, dolazi i prezir i bruka sa sramotom.
4 Vārdi cilvēka mutē ir dziļš ūdens, un gudrības avots ir tekoša ūdens upīte.
Duboke su vode riječi iz usta nečijih, izvor mudrosti bujica što se razlijeva.
5 Nav labi bezdievīga vaigu cienīt un nospiest taisno tiesā.
Ne valja se obazirati na opaku osobu, da se pravedniku nanese nepravda na sudu.
6 Ģeķa lūpas ieved ķildā, un viņa mute brēc pēc sitieniem.
Bezumnikove se usne upuštaju u svađu i njegova usta izazivlju udarce.
7 Ģeķa mute sev pašai par postu, un viņa lūpas paša dvēselei par slazda valgu.
Bezumnomu su propast vlastita usta i usne su mu zamka životu.
8 Lišķa vārdi ir kā saldi kumosi un iet visai pie sirds.
Klevetnikove su riječi kao poslastice: spuštaju se u dno utrobe.
9 Kas laisks pie darba, tas palaidņa brālis.
Tko je nemaran u svom poslu, brat je onomu koji rasipa.
10 Tā Kunga vārds ir stipra pils; tur taisnais glābjas un top izglābts.
Tvrda je kula ime Jahvino: njemu se pravednik utječe i nalazi utočišta.
11 Bagātam manta ir viņa stiprā pils un viņam šķiet augsts mūris.
Bogatstvo je bogatašu njegova tvrđava i kao visok zid u mašti njegovoj.
12 Priekš bojāiešanas cilvēka sirds top lepna, bet pazemība ved godā.
Pred slomom se oholi srce čovječje, a pred slavom ide poniznost.
13 Kas atbild, pirms dzirdējis, tas tam par ģeķību un kaunu.
Tko odgovara prije nego što sasluša, na ludost mu je i sramotu.
14 Vīra gars panes savas bēdas, bet kad gars izmisis, kas to var panest?
Kad je čovjek bolestan, njegov ga duh podiže, a ubijen duh tko će podići?
15 Prātīga sirds iemanto atzīšanu, un gudra auss meklē atzīšanu.
Razumno srce stječe znanje i uho mudrih traži znanje.
16 Dāvanas cilvēkam līdzina ceļu un viņu ved kungu priekšā.
Dar čovjeku otvara put i vodi ga pred velikaše.
17 Kas pirmais sūdz, tam taisnība; kad nu nāk viņa pretinieks, tad to tirda.
Prvi je pravedan u svojoj parnici, a kad dođe njegov protivnik, opovrgne ga.
18 Mesli nobeidz ķildas un izšķir varenos.
Ždrijeb poravna svađe, pa i među moćnicima odlučuje.
19 Apkaitināts brālis ir cietāks nekā stipra pils, un ķilda nekā pils vārtu aizšaujamais.
Uvrijeđen brat jači je od tvrda grada i svađe su kao prijevornice na tvrđavi.
20 No mutes augļiem ikkatrs savu vēderu pildīs, un viņa lūpu padoms to ēdinās.
Svatko siti trbuh plodom usta svojih, nasićuje se rodom usana svojih.
21 Nāve un dzīvība stāv mēles galā; kā kurš runā, tā tam būs.
Smrt i život u vlasti su jeziku, a tko ga miluje, jede od ploda njegova.
22 Kas sievu atradis, tas atradis labumu un mantojis žēlastību no Tā Kunga.
Tko je našao ženu, našao je sreću i stekao milost od Jahve.
23 Nabags runā lūgdamies, bet bagāts atbild bargi.
Ponizno moleći govori siromah, a grubo odgovara bogataš.
24 Citam daudz draugu uz postu; bet ir draugi, kas labāki nekā brālis.
Ima prijatelja koji vode u propast, a ima i prijatelja privrženijih od brata.
