Salamana Pamācības 17
1 Sauss kumoss ar mieru ir labāks, nekā pilns nams ar kaujamiem, kur ķildas.
Melior est buccella sicca cum gaudio, quam domus plena victimis cum iurgio.
2 Gudrs kalps valdīs pār netiklu dēlu un dalīs mantojumu starp brāļiem.
Servus sapiens dominabitur filiis stultis, et inter fratres hereditatem dividet.
3 Kausējamais katls sudrabu, un ceplis zeltu, bet Tas Kungs pārbauda sirdis.
Sicut igne probatur argentum, et aurum camino: ita corda probat Dominus.
4 Netiklis klausās uz blēņu valodām, melkulis griež ausi uz neliešu mēlēm.
Malus obedit linguae iniquae: et fallax obtemperat labiis mendacibus.
5 Kas nabagu apsmej, tas nievā viņa Radītāju, un kas par viņa bēdām priecājās, nepaliks nesodīts.
Qui despicit pauperem, exprobrat factori eius: et qui ruina laetatur alterius, non erit impunitus.
6 Sirmgalvju kronis ir bērnu bērni, un bērnu goda rota ir viņu tēvi.
Corona senum filii filiorum: et gloria filiorum patres eorum.
7 Ģeķiem nepieder augsti vārdi, nedz lielam kungam melot.
Non decent stultum verba composita: nec principem labium mentiens.
8 Kam ir ko dot, tam tas ir kā dārgs akmens; kur tik tas griežas, tur labi izdodas.
Gemma gratissima, expectatio praestolantis: quocumque se vertit, prudenter intelligit.
9 Kas grēku apklāj, tas iekopj draudzību; bet kas vainu no jauna aizņem, sarīdina radus.
Qui celat delictum, quaerit amicitias: qui altero sermone repetit, separat foederatos.
10 Aprāšana vairāk satriec prātīgo, nekā simts sitienu ģeķi.
Plus proficit correptio apud prudentem, quam centum plagae apud stultum.
11 Dumpinieks meklē tik ļaunu vien, bet bargs vēstnesis pret viņu taps sūtīts.
Semper iurgia quaerit malus: angelus autem crudelis mittetur contra eum.
12 Labāki lāču māti sastapt, kurai bērni paņemti, nekā ģeķi viņa ģeķībā.
Expedit magis ursae occurrere raptis foetibus, quam fatuo confidenti in stultitia sua.
13 Kas labu ar ļaunu atmaksā, no tā nama ļaunums neatstāsies.
Qui reddit mala pro bonis, non recedet malum de domo eius.
14 Ķildu sākt ir kā ūdens dambi izplēst; pirms sāk jaukties, atstājies.
Qui dimittit aquam, caput est iurgiorum: et antequam patiatur contumeliam, iudicium deserit.
15 Kas bezdievīgu taisno un taisnu pazudina, tie abi Tam Kungam ir negantība.
Qui iustificat impium, et qui condemnat iustum, abominabilis est uterque apud Deum.
16 Ko palīdz ģeķim maksa rokā, gudrību pirkt, kad jēgas nav.
Quid prodest stulto habere divitias, cum sapientiam emere non possit? Qui altum facit domum suam, quaerit ruinam: et qui evitat discere, incidet in mala.
17 Draugs mīļo ikkatrā laikā, bet brālis piedzen bēdu dienā.
Omni tempore diligit qui amicus est: et frater in angustiis comprobatur.
18 Tas ir negudrs, kas roku dod galvodams priekš sava tuvākā.
Stultus homo plaudet manibus cum spoponderit pro amico suo.
19 Kas ķildu mīļo, tas mīļo grēku; un kas savas durvis taisa augstas, tas meklē nelaimi.
Qui meditatur discordias, diligit rixas: et qui exaltat os suum, quaerit ruinam.
20 Kam nelieša sirds, tas laba neatradīs; un kam netikla mēle, tas iekritīs nelaimē.
Qui perversi cordis est, non inveniet bonum: et qui vertit linguam, incidet in malum.
21 Kas ģeķi dzemdina, tam tas būs par skumjām, un ģeķa tēvs nevar priecāties.
Natus est stultus in ignominiam suam: sed nec pater in fatuo laetabitur.
22 Priecīga sirds dziedina vainas, bet sagrauzts gars izkaltē kaulus.
Animus gaudens aetatem floridam facit: spiritus tristis exiccat ossa.
23 Bezdievīgais ņem slepeni dāvanas, locīt taisnības ceļu.
Munera de sinu impius accipit, ut pervertat semitas iudicii.
24 Prātīga cilvēka vaigā ir gudrība, bet ģeķa acis laistās līdz pasaules galiem.
In facie prudentis lucet sapientia: oculi stultorum in finibus terrae.
25 Ģeķīgs dēls savam tēvam par sirdēstiem, un rūgtums tai, kas viņu dzemdējusi.
Ira patris, filius stultus: et dolor matris quae genuit eum.
26 Jau nav labi, taisno sodīt, ne vēl goda vīru sist taisnības dēļ.
Non est bonum, damnum inferre iusto: nec percutere principem, qui recta iudicat.
27 Kas savu muti valda, tam ir samaņa, un kam lēns gars, tas ir prāta vīrs.
Qui moderatur sermones suos, doctus et prudens est: et pretiosi spiritus vir eruditus.
28 Pat ģeķi, kad tik klusu cieš, notur par gudru, un par prāta vīru, kamēr savu muti tur.
Stultus quoque si tacuerit, sapiens reputabitur: et si compresserit labia sua, intelligens.
