Salamana Pamācības 17
1 Sauss kumoss ar mieru ir labāks, nekā pilns nams ar kaujamiem, kur ķildas.
睦じうして一塊の乾けるパンあるは あらそひありて宰れる畜の盈たる家に愈る
2 Gudrs kalps valdīs pār netiklu dēlu un dalīs mantojumu starp brāļiem.
かしこき僕は恥をきたらする子ををさめ 且その子の兄弟の中にありて產業を分ち取る
3 Kausējamais katls sudrabu, un ceplis zeltu, bet Tas Kungs pārbauda sirdis.
銀を試むる者は坩堝 金を試むる者は鑢 人の心を試むる者はヱホバなり
4 Netiklis klausās uz blēņu valodām, melkulis griež ausi uz neliešu mēlēm.
惡を行ふものは虚偽のくちびるにきき 虚偽をいふ者はあしき舌に耳を傾ぶく
5 Kas nabagu apsmej, tas nievā viņa Radītāju, un kas par viņa bēdām priecājās, nepaliks nesodīts.
貧人を嘲るものはその造主をあなどるなり 人の災禍を喜ぶものは罪をまぬかれず
6 Sirmgalvju kronis ir bērnu bērni, un bērnu goda rota ir viņu tēvi.
孫は老人の冠弁なり 父は子の榮なり
7 Ģeķiem nepieder augsti vārdi, nedz lielam kungam melot.
勝れたる事をいふは愚なる人に適はず 况て虚偽をいふ口唇は君たる者に適はんや
8 Kam ir ko dot, tam tas ir kā dārgs akmens; kur tik tas griežas, tur labi izdodas.
贈物はこれを受る者の目には貴き珠のごとし その向ふところにて凡て幸福を買ふ
9 Kas grēku apklāj, tas iekopj draudzību; bet kas vainu no jauna aizņem, sarīdina radus.
愛を追求むる者は人の過失をおほふ 人の事を言ひふるる者は朋友をあひ離れしむ
10 Aprāšana vairāk satriec prātīgo, nekā simts sitienu ģeķi.
一句の誡命の智人に徹るは百囘扑つことの愚なる人に徹るよりも深し
11 Dumpinieks meklē tik ļaunu vien, bet bargs vēstnesis pret viņu taps sūtīts.
叛きもとる者はただ惡きことのみをもとむ 比故に彼にむかひて殘忍なる使者遣はさる
12 Labāki lāču māti sastapt, kurai bērni paņemti, nekā ģeķi viņa ģeķībā.
愚なる者の愚妄をなすにあはんよりは寧ろ子をとられたる牝熊にあへ
13 Kas labu ar ļaunu atmaksā, no tā nama ļaunums neatstāsies.
惡をもて善に報ゆる者は惡その家を離れじ
14 Ķildu sākt ir kā ūdens dambi izplēst; pirms sāk jaukties, atstājies.
爭端の起源は堤より水をもらすに似たり この故にあらそひの起らざる先にこれを止むべし
15 Kas bezdievīgu taisno un taisnu pazudina, tie abi Tam Kungam ir negantība.
惡者を義とし義者を惡しとするこの二の者はヱホバに憎まる
16 Ko palīdz ģeķim maksa rokā, gudrību pirkt, kad jēgas nav.
愚なる者はすでに心なし何ぞ智慧をかはんとて手にその價の金をもつや
17 Draugs mīļo ikkatrā laikā, bet brālis piedzen bēdu dienā.
朋友はいづれの時にも愛す 兄弟は危難の時のために生る
18 Tas ir negudrs, kas roku dod galvodams priekš sava tuvākā.
智慧なき人は手を拍てその友の前にて保證をなす
19 Kas ķildu mīļo, tas mīļo grēku; un kas savas durvis taisa augstas, tas meklē nelaimi.
爭端をこのむ者は罪を好み その門を高くする者は敗壞を求む
20 Kam nelieša sirds, tas laba neatradīs; un kam netikla mēle, tas iekritīs nelaimē.
邪曲なる心ある者はさいはひを得ず その舌をみだりにする者はわざはひに陷る
21 Kas ģeķi dzemdina, tam tas būs par skumjām, un ģeķa tēvs nevar priecāties.
愚なる者を產むものは自己の憂を生じ 愚なる者の父は喜樂を得ず
22 Priecīga sirds dziedina vainas, bet sagrauzts gars izkaltē kaulus.
心のたのしみは良薬なり 霊魂のうれひは骨を枯す
23 Bezdievīgais ņem slepeni dāvanas, locīt taisnības ceļu.
惡者は人の懐より賄賂をうけて審判の道をまぐ
24 Prātīga cilvēka vaigā ir gudrība, bet ģeķa acis laistās līdz pasaules galiem.
智慧は哲者の面のまへにあり されど愚なる者は目を地の極にそそぐ
25 Ģeķīgs dēls savam tēvam par sirdēstiem, un rūgtums tai, kas viņu dzemdējusi.
愚なる子は其父の憂となり 亦これを生る母の煩勞となる
26 Jau nav labi, taisno sodīt, ne vēl goda vīru sist taisnības dēļ.
義者を罰するは善らず 貴き者をその義きがために扑は善らず
27 Kas savu muti valda, tam ir samaņa, un kam lēns gars, tas ir prāta vīrs.
言を寡くする者は知識あり 心の靜なる者は哲人なり
28 Pat ģeķi, kad tik klusu cieš, notur par gudru, un par prāta vīru, kamēr savu muti tur.
愚なる者も默するときは智慧ある者と思はれ その口唇を閉るときは哲者とおもはるべし
