Salamana Pamācības 17

1 Sauss kumoss ar mieru ir labāks, nekā pilns nams ar kaujamiem, kur ķildas.

2 Gudrs kalps valdīs pār netiklu dēlu un dalīs mantojumu starp brāļiem.

3 Kausējamais katls sudrabu, un ceplis zeltu, bet Tas Kungs pārbauda sirdis.

4 Netiklis klausās uz blēņu valodām, melkulis griež ausi uz neliešu mēlēm.

5 Kas nabagu apsmej, tas nievā viņa Radītāju, un kas par viņa bēdām priecājās, nepaliks nesodīts.

6 Sirmgalvju kronis ir bērnu bērni, un bērnu goda rota ir viņu tēvi.

7 Ģeķiem nepieder augsti vārdi, nedz lielam kungam melot.

8 Kam ir ko dot, tam tas ir kā dārgs akmens; kur tik tas griežas, tur labi izdodas.

9 Kas grēku apklāj, tas iekopj draudzību; bet kas vainu no jauna aizņem, sarīdina radus.

10 Aprāšana vairāk satriec prātīgo, nekā simts sitienu ģeķi.

11 Dumpinieks meklē tik ļaunu vien, bet bargs vēstnesis pret viņu taps sūtīts.

12 Labāki lāču māti sastapt, kurai bērni paņemti, nekā ģeķi viņa ģeķībā.

13 Kas labu ar ļaunu atmaksā, no tā nama ļaunums neatstāsies.

14 Ķildu sākt ir kā ūdens dambi izplēst; pirms sāk jaukties, atstājies.

15 Kas bezdievīgu taisno un taisnu pazudina, tie abi Tam Kungam ir negantība.

16 Ko palīdz ģeķim maksa rokā, gudrību pirkt, kad jēgas nav.

17 Draugs mīļo ikkatrā laikā, bet brālis piedzen bēdu dienā.

18 Tas ir negudrs, kas roku dod galvodams priekš sava tuvākā.

19 Kas ķildu mīļo, tas mīļo grēku; un kas savas durvis taisa augstas, tas meklē nelaimi.

20 Kam nelieša sirds, tas laba neatradīs; un kam netikla mēle, tas iekritīs nelaimē.

21 Kas ģeķi dzemdina, tam tas būs par skumjām, un ģeķa tēvs nevar priecāties.

22 Priecīga sirds dziedina vainas, bet sagrauzts gars izkaltē kaulus.

23 Bezdievīgais ņem slepeni dāvanas, locīt taisnības ceļu.

24 Prātīga cilvēka vaigā ir gudrība, bet ģeķa acis laistās līdz pasaules galiem.

25 Ģeķīgs dēls savam tēvam par sirdēstiem, un rūgtums tai, kas viņu dzemdējusi.

26 Jau nav labi, taisno sodīt, ne vēl goda vīru sist taisnības dēļ.

27 Kas savu muti valda, tam ir samaņa, un kam lēns gars, tas ir prāta vīrs.

28 Pat ģeķi, kad tik klusu cieš, notur par gudru, un par prāta vīru, kamēr savu muti tur.