Salamana Pamācības 17
1 Sauss kumoss ar mieru ir labāks, nekā pilns nams ar kaujamiem, kur ķildas.
Better [is] a dry morsel, and rest with it, Than a house full of the sacrifices of strife.
2 Gudrs kalps valdīs pār netiklu dēlu un dalīs mantojumu starp brāļiem.
A wise servant ruleth over a son causing shame, And in the midst of brethren He apportioneth an inheritance.
3 Kausējamais katls sudrabu, un ceplis zeltu, bet Tas Kungs pārbauda sirdis.
A refining pot [is] for silver, and a furnace for gold, And the trier of hearts [is] Jehovah.
4 Netiklis klausās uz blēņu valodām, melkulis griež ausi uz neliešu mēlēm.
An evil doer is attentive to lips of vanity, Falsehood is giving ear to a mischievous tongue.
5 Kas nabagu apsmej, tas nievā viņa Radītāju, un kas par viņa bēdām priecājās, nepaliks nesodīts.
Whoso is mocking at the poor Hath reproached his Maker, Whoso is rejoicing at calamity is not acquitted.
6 Sirmgalvju kronis ir bērnu bērni, un bērnu goda rota ir viņu tēvi.
Sons' sons [are] the crown of old men, And the glory of sons [are] their fathers.
7 Ģeķiem nepieder augsti vārdi, nedz lielam kungam melot.
Not comely for a fool is a lip of excellency, Much less for a noble a lip of falsehood.
8 Kam ir ko dot, tam tas ir kā dārgs akmens; kur tik tas griežas, tur labi izdodas.
A stone of grace [is] the bribe in the eyes of its possessors, Whithersoever it turneth, it prospereth.
9 Kas grēku apklāj, tas iekopj draudzību; bet kas vainu no jauna aizņem, sarīdina radus.
Whoso is covering transgression is seeking love, And whoso is repeating a matter Is separating a familiar friend.
10 Aprāšana vairāk satriec prātīgo, nekā simts sitienu ģeķi.
Rebuke cometh down on the intelligent More than a hundred stripes on a fool.
11 Dumpinieks meklē tik ļaunu vien, bet bargs vēstnesis pret viņu taps sūtīts.
An evil man seeketh only rebellion, And a fierce messenger is sent against him.
12 Labāki lāču māti sastapt, kurai bērni paņemti, nekā ģeķi viņa ģeķībā.
The meeting of a bereaved bear by a man, And — not a fool in his folly.
13 Kas labu ar ļaunu atmaksā, no tā nama ļaunums neatstāsies.
Whoso is returning evil for good, Evil moveth not from his house.
14 Ķildu sākt ir kā ūdens dambi izplēst; pirms sāk jaukties, atstājies.
The beginning of contention [is] a letting out of waters, And before it is meddled with leave the strife.
15 Kas bezdievīgu taisno un taisnu pazudina, tie abi Tam Kungam ir negantība.
Whoso is justifying the wicked, And condemning the righteous, Even both of these [are] an abomination to Jehovah.
16 Ko palīdz ģeķim maksa rokā, gudrību pirkt, kad jēgas nav.
Why [is] this — a price in the hand of a fool to buy wisdom, And a heart there is none?
17 Draugs mīļo ikkatrā laikā, bet brālis piedzen bēdu dienā.
At all times is the friend loving, And a brother for adversity is born.
18 Tas ir negudrs, kas roku dod galvodams priekš sava tuvākā.
A man lacking heart is striking hands, A surety he becometh before his friend.
19 Kas ķildu mīļo, tas mīļo grēku; un kas savas durvis taisa augstas, tas meklē nelaimi.
Whoso is loving transgression is loving debate, Whoso is making high his entrance is seeking destruction.
20 Kam nelieša sirds, tas laba neatradīs; un kam netikla mēle, tas iekritīs nelaimē.
The perverse of heart findeth not good, And the turned in his tongue falleth into evil.
21 Kas ģeķi dzemdina, tam tas būs par skumjām, un ģeķa tēvs nevar priecāties.
Whoso is begetting a fool hath affliction for it, Yea, the father of a fool rejoiceth not.
22 Priecīga sirds dziedina vainas, bet sagrauzts gars izkaltē kaulus.
A rejoicing heart doth good to the body, And a smitten spirit drieth the bone.
23 Bezdievīgais ņem slepeni dāvanas, locīt taisnības ceļu.
A bribe from the bosom the wicked taketh, To turn aside the paths of judgment.
24 Prātīga cilvēka vaigā ir gudrība, bet ģeķa acis laistās līdz pasaules galiem.
The face of the intelligent [is] to wisdom, And the eyes of a fool — at the end of the earth.
25 Ģeķīgs dēls savam tēvam par sirdēstiem, un rūgtums tai, kas viņu dzemdējusi.
A provocation to his father [is] a foolish son, And bitterness to her that bare him.
26 Jau nav labi, taisno sodīt, ne vēl goda vīru sist taisnības dēļ.
Also, to fine the righteous is not good, To smite nobles for uprightness.
27 Kas savu muti valda, tam ir samaņa, un kam lēns gars, tas ir prāta vīrs.
One acquainted with knowledge is sparing his words, And the cool of temper [is] a man of understanding.
28 Pat ģeķi, kad tik klusu cieš, notur par gudru, un par prāta vīru, kamēr savu muti tur.
Even a fool keeping silence is reckoned wise, He who is shutting his lips intelligent!
