Salamana Pamācības 17
1 Sauss kumoss ar mieru ir labāks, nekā pilns nams ar kaujamiem, kur ķildas.
Bedre en tør Bid Brød med fred end Huset fuldt af Sul med Trætte.
2 Gudrs kalps valdīs pār netiklu dēlu un dalīs mantojumu starp brāļiem.
Klog Træl bliver Herre over dårlig Søn og får lod og del mellem brødre.
3 Kausējamais katls sudrabu, un ceplis zeltu, bet Tas Kungs pārbauda sirdis.
Digel til Sølv og Ovn til Guld, men den, der prøver Hjerter, er HERREN.
4 Netiklis klausās uz blēņu valodām, melkulis griež ausi uz neliešu mēlēm.
Den onde hører på onde Læber, Løgneren lytter til giftige Tunger.
5 Kas nabagu apsmej, tas nievā viņa Radītāju, un kas par viņa bēdām priecājās, nepaliks nesodīts.
Hvo Fattigmand spotter, håner hans Skaber, den skadefro slipper ikke for Straf.
6 Sirmgalvju kronis ir bērnu bērni, un bērnu goda rota ir viņu tēvi.
De gamles Krone er Børnebørn, Sønners Stolthed er Fædre.
7 Ģeķiem nepieder augsti vārdi, nedz lielam kungam melot.
Ypperlig Tale er ej for en Dåre, end mindre da Løgnfor den, som er ædel.
8 Kam ir ko dot, tam tas ir kā dārgs akmens; kur tik tas griežas, tur labi izdodas.
Som en Troldsten er Gave i Giverens Øjne; hvorhen den end vender sig, gør den sin Virkning.
9 Kas grēku apklāj, tas iekopj draudzību; bet kas vainu no jauna aizņem, sarīdina radus.
Den, der dølger en Synd, søger Venskab, men den, der ripper op i en Sag, skiller Venner.
10 Aprāšana vairāk satriec prātīgo, nekā simts sitienu ģeķi.
Bedre virker Skænd på forstandig end hundrede Slag på en Tåbe.
11 Dumpinieks meklē tik ļaunu vien, bet bargs vēstnesis pret viņu taps sūtīts.
Den onde har kun Genstridigbed for, men et skånselsløst Bud er udsendt imod ham.
12 Labāki lāču māti sastapt, kurai bērni paņemti, nekā ģeķi viņa ģeķībā.
Man kan møde en Bjørn, hvis Unger er taget, men ikke en Tåbe udi hans Dårskab.
13 Kas labu ar ļaunu atmaksā, no tā nama ļaunums neatstāsies.
Den, der gengælder godt med ondt, fra hans Hus skal Vanheld ej vige.
14 Ķildu sākt ir kā ūdens dambi izplēst; pirms sāk jaukties, atstājies.
At yppe Strid er at åbne for Vand, hold derfor inde, før Strid bryder løs.
15 Kas bezdievīgu taisno un taisnu pazudina, tie abi Tam Kungam ir negantība.
At frikende skyldig og dømme uskyldig, begge Dele er HERREN en Gru.
16 Ko palīdz ģeķim maksa rokā, gudrību pirkt, kad jēgas nav.
Hvad hjælper Penge i Tåbens Hånd til at købe ham Visdom, når Viddet mangler?
17 Draugs mīļo ikkatrā laikā, bet brālis piedzen bēdu dienā.
Ven viser Kærlighed når som helst, Broder fødes til Hjælp i Nød.
18 Tas ir negudrs, kas roku dod galvodams priekš sava tuvākā.
Mand uden Vid giver Håndslag og går i Borgen for Næsten.
19 Kas ķildu mīļo, tas mīļo grēku; un kas savas durvis taisa augstas, tas meklē nelaimi.
Ven af Kiv er Ven af Synd; at højne sin Dør er at attrå Fald.
20 Kam nelieša sirds, tas laba neatradīs; un kam netikla mēle, tas iekritīs nelaimē.
Ej finder man Lykke, når Hjertet er vrangt, man falder i Våde, når Tungen er falsk.
21 Kas ģeķi dzemdina, tam tas būs par skumjām, un ģeķa tēvs nevar priecāties.
Den, der avler en Tåbe, får Sorg, Dårens Fader er ikke glad.
22 Priecīga sirds dziedina vainas, bet sagrauzts gars izkaltē kaulus.
Glad Hjerte er godt for Legemet, nedslået Sind suger Marv af Benene.
23 Bezdievīgais ņem slepeni dāvanas, locīt taisnības ceļu.
Den gudløse tager Gave i Løn for at bøje Rettens Gænge.
24 Prātīga cilvēka vaigā ir gudrība, bet ģeķa acis laistās līdz pasaules galiem.
Visdom står den forstandige for Øje, Tåbens Blik er ved Jordens Ende.
25 Ģeķīgs dēls savam tēvam par sirdēstiem, un rūgtums tai, kas viņu dzemdējusi.
Tåbelig Søn er sin Faders Sorg, Kvide for hende, som fødte ham.
26 Jau nav labi, taisno sodīt, ne vēl goda vīru sist taisnības dēļ.
At straffe den, der har Ret, er ilde, værre endnu at slå de ædle.
27 Kas savu muti valda, tam ir samaņa, un kam lēns gars, tas ir prāta vīrs.
Den, som har Kundskab tøjler sin Tale, Mand med Forstand er koldblodig.
28 Pat ģeķi, kad tik klusu cieš, notur par gudru, un par prāta vīru, kamēr savu muti tur.
Selv Dåren, der tier, gælder for viis, forstandig er den, der lukker sine Læber.
