Salamana Pamācības 17
1 Sauss kumoss ar mieru ir labāks, nekā pilns nams ar kaujamiem, kur ķildas.
Bolji je zalogaj suha kruha s mirom nego sa svađom kuća puna žrtvene pečenke.
2 Gudrs kalps valdīs pār netiklu dēlu un dalīs mantojumu starp brāļiem.
Razuman sluga vlada nad sinom sramotnim i s braćom će dijeliti baštinu.
3 Kausējamais katls sudrabu, un ceplis zeltu, bet Tas Kungs pārbauda sirdis.
Taljika je za srebro i peć za zlato, a srca iskušava Jahve sam.
4 Netiklis klausās uz blēņu valodām, melkulis griež ausi uz neliešu mēlēm.
Zločinac rado sluša usne prijevarne, i lažac spremno prisluškuje pogubnu jeziku.
5 Kas nabagu apsmej, tas nievā viņa Radītāju, un kas par viņa bēdām priecājās, nepaliks nesodīts.
Tko se ruga siromahu, podruguje se Stvoritelju njegovu, i tko se veseli nesreći, ne ostaje bez kazne.
6 Sirmgalvju kronis ir bērnu bērni, un bērnu goda rota ir viņu tēvi.
Unuci su vijenac starcima, a sinovima ures oci njihovi.
7 Ģeķiem nepieder augsti vārdi, nedz lielam kungam melot.
Ne dolikuje budali uzvišena besjeda, a još manje odličniku usne lažljive.
8 Kam ir ko dot, tam tas ir kā dārgs akmens; kur tik tas griežas, tur labi izdodas.
Dar je čarobni kamen u očima onoga koji ga daje: kamo se god okrene, uspijeva.
9 Kas grēku apklāj, tas iekopj draudzību; bet kas vainu no jauna aizņem, sarīdina radus.
Tko prikriva prijestup, traži ljubav, a tko glasinu širi, razgoni prijatelje.
10 Aprāšana vairāk satriec prātīgo, nekā simts sitienu ģeķi.
Razumna se ukor jače doima nego bezumna stotina udaraca.
11 Dumpinieks meklē tik ļaunu vien, bet bargs vēstnesis pret viņu taps sūtīts.
Opak čovjek ide samo za zlom, ali se okrutan glasnik šalje na nj.
12 Labāki lāču māti sastapt, kurai bērni paņemti, nekā ģeķi viņa ģeķībā.
Bolje je nabasati na medvjedicu kojoj ugrabiše mlade nego na bezumnika u njegovoj ludosti.
13 Kas labu ar ļaunu atmaksā, no tā nama ļaunums neatstāsies.
Tko dobro zlom uzvraća neće ukloniti nesreću od doma svojeg.
14 Ķildu sākt ir kā ūdens dambi izplēst; pirms sāk jaukties, atstājies.
Zametnuti svađu isto je kao pustiti poplavu: stoga prije nego svađa izbije, udalji se!
15 Kas bezdievīgu taisno un taisnu pazudina, tie abi Tam Kungam ir negantība.
Tko opravdava krivoga i tko osuđuje pravoga, obojica su mrski Jahvi.
16 Ko palīdz ģeķim maksa rokā, gudrību pirkt, kad jēgas nav.
Čemu novac u ruci bezumnomu? Da njime mudrost kupi, kad nema razbora!
17 Draugs mīļo ikkatrā laikā, bet brālis piedzen bēdu dienā.
Prijatelj ljubi u svako vrijeme, a u nevolji i bratom postaje.
18 Tas ir negudrs, kas roku dod galvodams priekš sava tuvākā.
Nerazuman čovjek daje ruku i jamči pred svojim bližnjim.
19 Kas ķildu mīļo, tas mīļo grēku; un kas savas durvis taisa augstas, tas meklē nelaimi.
Grijeh ljubi tko ljubi svađu, i tko visoko diže svoja vrata, traži propast.
20 Kam nelieša sirds, tas laba neatradīs; un kam netikla mēle, tas iekritīs nelaimē.
Opak srcem ne nalazi sreće, i komu je jezik zao, zapada u nesreću.
21 Kas ģeķi dzemdina, tam tas būs par skumjām, un ģeķa tēvs nevar priecāties.
Tko rodi bezumna, na tugu mu je; a nije veseo ni otac budale.
22 Priecīga sirds dziedina vainas, bet sagrauzts gars izkaltē kaulus.
Veselo je srce izvrstan lijek, a neveseo duh suši kosti.
23 Bezdievīgais ņem slepeni dāvanas, locīt taisnības ceļu.
Opaki prima dar iz njedara da bi iskrivio putove pravici.
24 Prātīga cilvēka vaigā ir gudrība, bet ģeķa acis laistās līdz pasaules galiem.
Razuman ima mudrost pred sobom, a bezumniku su oči na kraj zemlje.
25 Ģeķīgs dēls savam tēvam par sirdēstiem, un rūgtums tai, kas viņu dzemdējusi.
Briga je ocu bezuman sin i žalost roditeljki svojoj.
26 Jau nav labi, taisno sodīt, ne vēl goda vīru sist taisnības dēļ.
Ne valja kažnjavati pravednika, a nije pravo ni tući odličnike.
27 Kas savu muti valda, tam ir samaņa, un kam lēns gars, tas ir prāta vīrs.
Tko usteže svoje riječi, razumije mudrost, i razuman je čovjek mirna duha.
28 Pat ģeķi, kad tik klusu cieš, notur par gudru, un par prāta vīru, kamēr savu muti tur.
I luđak se smatra mudrim kada šuti i razumnim kad susteže svoje usne.
