< Salamana Pamācības 16 >
1 Cilvēks sirdī gan apņemas, bet no Tā Kunga nāk, ko mēle runā.
Człowiek sporządza myśli serca swego; ale od Pana jest odpowiedź języka.
2 Cilvēka ceļi visi ikkatram savās acīs šķīsti; bet Tas Kungs pārbauda sirdi.
Wszystkie drogi człowiecze zdadzą się być czyste przed oczyma jego; ale Pan jest, który waży serca.
3 Pavēli savus darbus Tam Kungam, tad tavi nodomi pareizi izdosies.
Włóż na Pana sprawy twe, a będą utwierdzone zamysły twoje.
4 Tas Kungs visu ir darījis pēc savas ziņas, arī bezdievīgo uz ļauno dienu.
Pan dla siebie samego wszystko sprawił, nawet i niezbożnika na dzień zły.
5 Ikviens, kam lepna sirds, Tam Kungam ir negantība, tiešām tiesa, tas nesodīts nepaliks.
Obrzydliwością jest Panu każdy wyniosłego serca; który choć sobie innych na pomoc weźmie, nie ujdzie pomsty.
6 Caur žēlastību un ticību noziegumi top salīdzināti, un caur Tā Kunga bijāšanu cilvēks izsargās no ļauna.
Miłosierdziem i prawdą oczyszczona bywa nieprawość, a w bojaźni Pańskiej odstępujemy od złego.
7 Kad cilvēka ceļi Tam Kungam patīk, tad tas pat viņa ienaidniekus ar to salīdzina.
Gdy się podobają Panu drogi człowieka, i nieprzyjaciół jego do zgody z nim przywodzi.
8 Labāk ir mazumiņš ar taisnību, nekā liels ienākums ar netaisnību.
Lepsza jest trocha z sprawiedliwością, niż wiele dochodów niesprawiedliwych.
9 Cilvēka sirds nodomā savu ceļu, bet Tas Kungs pašķir viņa gājumu.
Serce człowiecze rozrządza drogi swe; ale Pan sprawuje kroki jego.
10 Dieva padoms ir uz ķēniņa lūpām; viņa mutei neviļās tiesā.
Sprawiedliwy rozsądek jest w wargach królewskich; w sądzie nie błądzą usta jego.
11 Taisni svari un svara kausi ir no Tā Kunga, un visi svara akmeņi maisā viņa darbs.
Waga i szale są ustawą Pańską, a wszystkie gwichty sprawiedliwe w worku są za sprawą jego.
12 Bezdievību darīt ķēniņiem ir negantība; jo caur taisnību goda krēsls top stiprināts.
Obrzydliwością jest królom czynić niezbożność; bo sprawiedliwością stolica umocniona bywa.
13 Taisnas lūpas ķēniņiem labi patīk; un kas patiesību runā, to tie mīļo.
Przyjemne są królom wargi sprawiedliwe, a szczerych w mowie miłują.
14 Ķēniņa dusmas ir nāves vēsts, bet gudrs vīrs tās remdē.
Gniew królewski jest posłem śmierci; ale mąż mądry ubłaga go.
15 Ķēniņa vaiga spīdumā ir dzīvība, un viņa laipnība kā vēlais lietus.
W jasności twarzy królewskiej jest żywot, a łaska jego jest jako obłok z deszczem późnym.
16 Gudrību iemantot, cik daudz labāki tas ir pār zeltu, un saprašanā ņemties sver vairāk nekā sudrabs.
Daleko lepiej jest nabyć mądrości, niżeli złota najczystszego; a nabyć roztropności lepiej, niż srebra.
17 Taisna ceļš ir izsargāties no ļauna, kas savu ceļu sargā, tas pasargā savu dvēseli.
Gościniec uprzejmych jest odstąpić od złego; strzeże duszy swej, kto strzeże drogi swojej.
18 Lepojies un tu iesi postā; lielies un tu kritīsi
Przed zginieniem przychodzi pycha, a przed upadkiem wyniosłość ducha.
19 Labāki ir pazemīgam būt ar pazemīgiem, nekā laupījumu dalīt ar lepniem.
Lepiej jest być uniżonego ducha z pokornymi, niżeli dzielić korzyści z pysznymi.
20 Kas gudrs visās lietās, atrod labumu; un svētīgs, kas uz To Kungu paļaujas.
Kto ma wzgląd na słowa, znajduje dobre; a kto ufa w Panu, błogosławiony jest.
21 Kam samanīga sirds, to sauc par gudru, un mīlīgas lūpas vairo atzīšanu.
Kto jest mądrego serca, słynie rozumnym, a słodkość warg przydaje nauki.
22 Saprašana ir dzīvs avots tam, kam tā ir; bet ģeķu pamācīšana paliek ģeķība.
Zdrój żywota jest roztropność tym, którzy ją mają; ale umiejętność głupich jest głupstwem.
23 Gudra sirds māca savu muti un vairo uz savām lūpām atzīšanu.
Serce mądrego roztropnie sprawuje usta swoje, a wargami swemi przydaje nauki.
24 Laipnīga valoda ir tīrs medus, dvēselei salda un kauliem zāles, kas dziedina.
Powieści wdzięczne są jako plastr miodu, słodkością duszy, a lekarstwem kościom.
25 Dažs ceļš liekās iesākumā labs, bet savā galā ved nāvē.
Zda się podczas droga być prosta człowiekowi; wszakże dokończenie jej pewna droga na śmierć.
26 Kas (citu) apgrūtina, apgrūtina sev pašu; jo tāds savu muti atdara pret sev pašu.
Człowiek pracowity pracuje sobie; bo go pobudzają usta jego.
27 Nelietis saceļ nelaimi, un uz viņa lūpām ir kā degots uguns.
Człowiek niezbożny wykopuje złe, a w wargach jego jako ogień pałający.
28 Netikls cilvēks ceļ ķildas, un lišķis sarīdina radus.
Mąż przewrotny rozsiewa zwady, a klatecznik rozłącza przyjaciół.
29 Kas savu tuvāko kārdina un viņu noved uz nelabu ceļu, tas padara varas darbu.
Mąż okrutny przewabia bliźniego swego, i wprowadza go na drogę niedobrą.
30 Kas ar acīm met, tas nodomā blēņas; kas lūpas sakož, tas gatavs uz ļaunu;
Kto mruga oczyma swemi, zmyśla przewrotności; a kto rucha wargami swemi, broi złe.
31 Sirmi mati ir goda kronis; uz taisnības ceļa to atrod.
Koroną chwały jest sędziwość; znajduje się na drodze sprawiedliwości.
32 Lēnprātīgais ir labāks nekā stiprais; un kas sevi pašu valda, labāks nekā, kas pilsētu ieņem.
Lepszy jest nierychły do gniewu, niżeli mocarz; a kto panuje sercu swemu, lepszy jest, niżeli ten, co dobył miasta.
33 Meslus met klēpī, bet Tas Kungs ir tas nolēmējs.
Los na łono rzucają; ale od Pana jest wszystko rozrządzenie jego.