Salamana Pamācības 16
1 Cilvēks sirdī gan apņemas, bet no Tā Kunga nāk, ko mēle runā.
Hominis est animam praeparare: et Domini gubernare linguam.
2 Cilvēka ceļi visi ikkatram savās acīs šķīsti; bet Tas Kungs pārbauda sirdi.
Omnes viae hominis patent oculis eius: spirituum ponderator est Dominus.
3 Pavēli savus darbus Tam Kungam, tad tavi nodomi pareizi izdosies.
Revela Domino opera tua, et dirigentur cogitationes tuae.
4 Tas Kungs visu ir darījis pēc savas ziņas, arī bezdievīgo uz ļauno dienu.
Universa propter semetipsum operatus est Dominus: impium quoque ad diem malum.
5 Ikviens, kam lepna sirds, Tam Kungam ir negantība, tiešām tiesa, tas nesodīts nepaliks.
Abominatio Domini est omnis arrogans: etiamsi manus ad manum fuerit, non est innocens. Initium viae bonae, facere iustitiam: accepta est autem apud Deum magis, quam immolare hostias.
6 Caur žēlastību un ticību noziegumi top salīdzināti, un caur Tā Kunga bijāšanu cilvēks izsargās no ļauna.
Misericordia et veritate redimitur iniquitas: et in timore Domini declinatur a malo.
7 Kad cilvēka ceļi Tam Kungam patīk, tad tas pat viņa ienaidniekus ar to salīdzina.
Cum placuerint Domino viae hominis, inimicos quoque eius convertet ad pacem.
8 Labāk ir mazumiņš ar taisnību, nekā liels ienākums ar netaisnību.
Melius est parum cum iustitia, quam multi fructus cum iniquitate.
9 Cilvēka sirds nodomā savu ceļu, bet Tas Kungs pašķir viņa gājumu.
Cor hominis disponit viam suam: sed Domini est dirigere gressus eius.
10 Dieva padoms ir uz ķēniņa lūpām; viņa mutei neviļās tiesā.
Divinatio in labiis regis, in iudicio non errabit os eius.
11 Taisni svari un svara kausi ir no Tā Kunga, un visi svara akmeņi maisā viņa darbs.
Pondus et statera iudicia Domini sunt: et opera eius omnes lapides sacculi.
12 Bezdievību darīt ķēniņiem ir negantība; jo caur taisnību goda krēsls top stiprināts.
Abominabiles regi qui agunt impie: quoniam iustitia firmatur solium.
13 Taisnas lūpas ķēniņiem labi patīk; un kas patiesību runā, to tie mīļo.
Voluntas regum labia iusta: qui recta loquitur, diligetur:
14 Ķēniņa dusmas ir nāves vēsts, bet gudrs vīrs tās remdē.
Indignatio regis, nuncii mortis: et vir sapiens placabit eam.
15 Ķēniņa vaiga spīdumā ir dzīvība, un viņa laipnība kā vēlais lietus.
In hilaritate vultus regis, vita: et clementia eius quasi imber serotinus.
16 Gudrību iemantot, cik daudz labāki tas ir pār zeltu, un saprašanā ņemties sver vairāk nekā sudrabs.
Posside sapientiam, quia auro melior est: et acquire prudentiam, quia pretiosior est argento.
17 Taisna ceļš ir izsargāties no ļauna, kas savu ceļu sargā, tas pasargā savu dvēseli.
Semita iustorum declinat mala: custos animae suae servat viam suam.
18 Lepojies un tu iesi postā; lielies un tu kritīsi
Contritionem praecedit superbia: et ante ruinam exaltatur spiritus.
19 Labāki ir pazemīgam būt ar pazemīgiem, nekā laupījumu dalīt ar lepniem.
Melius est humiliari cum mitibus, quam dividere spolia cum superbis.
20 Kas gudrs visās lietās, atrod labumu; un svētīgs, kas uz To Kungu paļaujas.
Eruditus in verbo reperiet bona: et qui sperat in Domino, beatus est.
21 Kam samanīga sirds, to sauc par gudru, un mīlīgas lūpas vairo atzīšanu.
Qui sapiens est corde, appellabitur prudens: et qui dulcis eloquio, maiora reperiet.
22 Saprašana ir dzīvs avots tam, kam tā ir; bet ģeķu pamācīšana paliek ģeķība.
Fons vitae eruditio possidentis: doctrina stultorum fatuitas.
23 Gudra sirds māca savu muti un vairo uz savām lūpām atzīšanu.
Cor sapientis erudiet os eius: et labiis eius addet gratiam.
24 Laipnīga valoda ir tīrs medus, dvēselei salda un kauliem zāles, kas dziedina.
Favus mellis, composita verba: dulcedo animae, sanitas ossium.
25 Dažs ceļš liekās iesākumā labs, bet savā galā ved nāvē.
Est via quae videtur homini recta: et novissima eius ducunt ad mortem.
26 Kas (citu) apgrūtina, apgrūtina sev pašu; jo tāds savu muti atdara pret sev pašu.
Anima laborantis laborat sibi, quia compulit eum os suum:
27 Nelietis saceļ nelaimi, un uz viņa lūpām ir kā degots uguns.
Vir impius fodit malum, et in labiis eius ignis ardescit.
28 Netikls cilvēks ceļ ķildas, un lišķis sarīdina radus.
Homo perversus suscitat lites: et verbosus separat principes.
29 Kas savu tuvāko kārdina un viņu noved uz nelabu ceļu, tas padara varas darbu.
Vir iniquus lactat amicum suum: et ducit eum per viam non bonam.
30 Kas ar acīm met, tas nodomā blēņas; kas lūpas sakož, tas gatavs uz ļaunu;
Qui attonitis oculis cogitat prava, mordens labia sua perficit malum.
31 Sirmi mati ir goda kronis; uz taisnības ceļa to atrod.
Corona dignitatis senectus, quae in viis iustitiae reperietur.
32 Lēnprātīgais ir labāks nekā stiprais; un kas sevi pašu valda, labāks nekā, kas pilsētu ieņem.
Melior est patiens viro forti: et qui dominatur animo suo, expugnatore urbium.
33 Meslus met klēpī, bet Tas Kungs ir tas nolēmējs.
Sortes mittuntur in sinum, sed a Domino temperantur.
