< Salamana Pamācības 16 >
1 Cilvēks sirdī gan apņemas, bet no Tā Kunga nāk, ko mēle runā.
The purposes of the heart are of man, but the answer of the tongue is from Jehovah.
2 Cilvēka ceļi visi ikkatram savās acīs šķīsti; bet Tas Kungs pārbauda sirdi.
All the ways of a man are clean in his own eyes; but Jehovah weigheth the spirits.
3 Pavēli savus darbus Tam Kungam, tad tavi nodomi pareizi izdosies.
Commit thy works unto Jehovah, and thy thoughts shall be established.
4 Tas Kungs visu ir darījis pēc savas ziņas, arī bezdievīgo uz ļauno dienu.
Jehovah hath wrought everything on his own account, yea, even the wicked for the day of evil.
5 Ikviens, kam lepna sirds, Tam Kungam ir negantība, tiešām tiesa, tas nesodīts nepaliks.
Every proud heart is an abomination to Jehovah: hand for hand, he shall not be held innocent.
6 Caur žēlastību un ticību noziegumi top salīdzināti, un caur Tā Kunga bijāšanu cilvēks izsargās no ļauna.
By loving-kindness and truth iniquity is atoned for; and by the fear of Jehovah [men] depart from evil.
7 Kad cilvēka ceļi Tam Kungam patīk, tad tas pat viņa ienaidniekus ar to salīdzina.
When a man's ways please Jehovah, he maketh even his enemies to be at peace with him.
8 Labāk ir mazumiņš ar taisnību, nekā liels ienākums ar netaisnību.
Better is a little with righteousness, than great revenues without right.
9 Cilvēka sirds nodomā savu ceļu, bet Tas Kungs pašķir viņa gājumu.
The heart of man deviseth his way, but Jehovah directeth his steps.
10 Dieva padoms ir uz ķēniņa lūpām; viņa mutei neviļās tiesā.
An oracle is on the lips of the king: his mouth will not err in judgment.
11 Taisni svari un svara kausi ir no Tā Kunga, un visi svara akmeņi maisā viņa darbs.
The just balance and scales are Jehovah's; all the weights of the bag are his work.
12 Bezdievību darīt ķēniņiem ir negantība; jo caur taisnību goda krēsls top stiprināts.
It is an abomination to kings to commit wickedness; for the throne is established by righteousness.
13 Taisnas lūpas ķēniņiem labi patīk; un kas patiesību runā, to tie mīļo.
Righteous lips are the delight of kings, and they love him that speaketh aright.
14 Ķēniņa dusmas ir nāves vēsts, bet gudrs vīrs tās remdē.
The fury of a king is [as] messengers of death; but a wise man will pacify it.
15 Ķēniņa vaiga spīdumā ir dzīvība, un viņa laipnība kā vēlais lietus.
In the light of the king's countenance is life, and his favour is as a cloud of the latter rain.
16 Gudrību iemantot, cik daudz labāki tas ir pār zeltu, un saprašanā ņemties sver vairāk nekā sudrabs.
How much better is it to get wisdom than fine gold, and the getting of intelligence to be preferred to silver!
17 Taisna ceļš ir izsargāties no ļauna, kas savu ceļu sargā, tas pasargā savu dvēseli.
The highway of the upright is to depart from evil: he that taketh heed to his way keepeth his soul.
18 Lepojies un tu iesi postā; lielies un tu kritīsi
Pride [goeth] before destruction, and a haughty spirit before a fall.
19 Labāki ir pazemīgam būt ar pazemīgiem, nekā laupījumu dalīt ar lepniem.
Better is it to be of a humble spirit with the meek, than to divide the spoil with the proud.
20 Kas gudrs visās lietās, atrod labumu; un svētīgs, kas uz To Kungu paļaujas.
He that giveth heed to the word shall find good; and whoso confideth in Jehovah, happy is he.
21 Kam samanīga sirds, to sauc par gudru, un mīlīgas lūpas vairo atzīšanu.
The wise in heart is called intelligent, and the sweetness of the lips increaseth learning.
22 Saprašana ir dzīvs avots tam, kam tā ir; bet ģeķu pamācīšana paliek ģeķība.
Wisdom is a fountain of life for him that hath it; but the instruction of fools is folly.
23 Gudra sirds māca savu muti un vairo uz savām lūpām atzīšanu.
The heart of the wise maketh his mouth intelligent, and upon his lips increaseth learning.
24 Laipnīga valoda ir tīrs medus, dvēselei salda un kauliem zāles, kas dziedina.
Pleasant words are [as] a honeycomb, sweet to the soul, and health for the bones.
25 Dažs ceļš liekās iesākumā labs, bet savā galā ved nāvē.
There is a way that seemeth right unto a man, but the end thereof is the ways of death.
26 Kas (citu) apgrūtina, apgrūtina sev pašu; jo tāds savu muti atdara pret sev pašu.
The appetite of the labourer laboureth for him, for his mouth urgeth him on.
27 Nelietis saceļ nelaimi, un uz viņa lūpām ir kā degots uguns.
A man of Belial diggeth up evil, and on his lips there is as a scorching fire.
28 Netikls cilvēks ceļ ķildas, un lišķis sarīdina radus.
A false man soweth contention; and a talebearer separateth very friends.
29 Kas savu tuvāko kārdina un viņu noved uz nelabu ceļu, tas padara varas darbu.
A violent man enticeth his neighbour, and leadeth him into a way that is not good.
30 Kas ar acīm met, tas nodomā blēņas; kas lūpas sakož, tas gatavs uz ļaunu;
He that shutteth his eyes, [it is] to devise froward things; biting his lips, he bringeth evil to pass.
31 Sirmi mati ir goda kronis; uz taisnības ceļa to atrod.
The hoary head is a crown of glory, [if] it is found in the way of righteousness.
32 Lēnprātīgais ir labāks nekā stiprais; un kas sevi pašu valda, labāks nekā, kas pilsētu ieņem.
He that is slow to anger is better than the mighty, and he that ruleth his spirit than he that taketh a city.
33 Meslus met klēpī, bet Tas Kungs ir tas nolēmējs.
The lot is cast into the lap; but the whole decision is of Jehovah.