Salamana Pamācības 16
1 Cilvēks sirdī gan apņemas, bet no Tā Kunga nāk, ko mēle runā.
Chuny dhano chano gik modwaro timo, to dwoko margi aa kuom Jehova Nyasaye.
2 Cilvēka ceļi visi ikkatram savās acīs šķīsti; bet Tas Kungs pārbauda sirdi.
Yore duto mag dhano nenorene ni longʼo, to Jehova Nyasaye ema ongʼeyo mopondo mag chuny.
3 Pavēli savus darbus Tam Kungam, tad tavi nodomi pareizi izdosies.
Ket gimoro amora mitimo e lwet Jehova Nyasaye, to chenrogi biro dhi maber.
4 Tas Kungs visu ir darījis pēc savas ziņas, arī bezdievīgo uz ļauno dienu.
Gik moko duto ma Jehova Nyasaye timo oseketo gikogi, kendo giko mar joricho en tho.
5 Ikviens, kam lepna sirds, Tam Kungam ir negantība, tiešām tiesa, tas nesodīts nepaliks.
Jehova Nyasaye odagi ji duto man-gi sunga e chunygi. Ngʼe ma malongʼo: Ok ginitony ni kum.
6 Caur žēlastību un ticību noziegumi top salīdzināti, un caur Tā Kunga bijāšanu cilvēks izsargās no ļauna.
Nikech hera kod adiera ema omiyo richo otimne misango, kuom luoro Jehova Nyasaye miyo ngʼato kwedo richo.
7 Kad cilvēka ceļi Tam Kungam patīk, tad tas pat viņa ienaidniekus ar to salīdzina.
Ka yore ngʼato moro Jehova Nyasaye, to omiyo kata wasike dak kode gi kwe.
8 Labāk ir mazumiņš ar taisnību, nekā liels ienākums ar netaisnību.
Ber bedo gi matin kod tim makare, moloyo mangʼeny kod tim ma ok kare.
9 Cilvēka sirds nodomā savu ceļu, bet Tas Kungs pašķir viņa gājumu.
E chuny dhano ochano yore, to Jehova Nyasaye ema telone ondamo mage.
10 Dieva padoms ir uz ķēniņa lūpām; viņa mutei neviļās tiesā.
Ruoth wuoyo kaka chik mar Nyasaye dwaro, to dhoge ok onego ndhog bura makare.
11 Taisni svari un svara kausi ir no Tā Kunga, un visi svara akmeņi maisā viņa darbs.
Rapim mopogore opogore makare aa kuom Jehova Nyasaye, to gik mipimogo manie mifuke gin meke moloso.
12 Bezdievību darīt ķēniņiem ir negantība; jo caur taisnību goda krēsls top stiprināts.
Ruodhi mon gi timbe maricho, nikech kom mar loch obedo mana kuom tim makare.
13 Taisnas lūpas ķēniņiem labi patīk; un kas patiesību runā, to tie mīļo.
Ruodhi ohero joma wacho adiera kendo gigeno ngʼat mawacho adiera.
14 Ķēniņa dusmas ir nāves vēsts, bet gudrs vīrs tās remdē.
Mirimb ruoth en jaote mar tho, to ngʼat mariek biro hoye.
15 Ķēniņa vaiga spīdumā ir dzīvība, un viņa laipnība kā vēlais lietus.
Ka wangʼ ruoth nenore mamor to nitiere ngima, ngʼwonone chalo gi rumbi mag koth e ndalo chwiri.
16 Gudrību iemantot, cik daudz labāki tas ir pār zeltu, un saprašanā ņemties sver vairāk nekā sudrabs.
To ber maromo nade yudo rieko moloyo dhahabu, yiero ngʼeyo tiend wach moloyo fedha!
17 Taisna ceļš ir izsargāties no ļauna, kas savu ceļu sargā, tas pasargā savu dvēseli.
Yor ngʼat moriere tir kwedore gi richo; ngʼat manono yorene orito ngimane!
18 Lepojies un tu iesi postā; lielies un tu kritīsi
Sunga kelo masira, chuny mar ngʼayi kelo chwanyruok.
19 Labāki ir pazemīgam būt ar pazemīgiem, nekā laupījumu dalīt ar lepniem.
Ber bedo gi chuny mobolore e dier jochan, moloyo pogo gik moyaki gi josunga.
20 Kas gudrs visās lietās, atrod labumu; un svētīgs, kas uz To Kungu paļaujas.
Ngʼato angʼata mawinjo puonj dhi maber, to ojahawi ngʼatno moketo genone kuom Jehova Nyasaye.
21 Kam samanīga sirds, to sauc par gudru, un mīlīgas lūpas vairo atzīšanu.
Ngʼat man-gi paro en ngʼat mariek, kendo weche mowacho gin mana puonj.
22 Saprašana ir dzīvs avots tam, kam tā ir; bet ģeķu pamācīšana paliek ģeķība.
Winjo wach en soko mar ngima ne jogo man kode, to fuwo kelo kum ne joma ofuwo.
23 Gudra sirds māca savu muti un vairo uz savām lūpām atzīšanu.
Ngʼat mariek rito weche mawuok e dhoge, kendo wechene mowinjore kelo puonj makare.
24 Laipnīga valoda ir tīrs medus, dvēselei salda un kauliem zāles, kas dziedina.
Weche mag mor chalo gi mor kich gimit ne chuny kendo gikelo ngima ni choke.
25 Dažs ceļš liekās iesākumā labs, bet savā galā ved nāvē.
Nitie yo manenore ne dhano ni nikare, to gikone otero mana ngʼato e tho.
26 Kas (citu) apgrūtina, apgrūtina sev pašu; jo tāds savu muti atdara pret sev pašu.
Miluma ma jatich nigo miyo otiyo matek, kendo kech makaye miyo omedo tiyo matek.
27 Nelietis saceļ nelaimi, un uz viņa lūpām ir kā degots uguns.
Ngʼat marach chano timo timbe maricho, to wechene chalo mach mager.
28 Netikls cilvēks ceļ ķildas, un lišķis sarīdina radus.
Ngʼat ma timbene richo kelo mana miero, to jakwoth pogo osiepe moherore.
29 Kas savu tuvāko kārdina un viņu noved uz nelabu ceļu, tas padara varas darbu.
Ngʼat ma ja-mahundu wuondo jabute mi otere e yorno ma ok ber.
30 Kas ar acīm met, tas nodomā blēņas; kas lūpas sakož, tas gatavs uz ļaunu;
Tangʼ gi ngʼat ma buonjo kodi nikech onyalo bet ni ochano timoni marach, ngʼatno maluwo dhoge ochomo timbe maricho.
31 Sirmi mati ir goda kronis; uz taisnības ceļa to atrod.
Lwar en osimbo mar duongʼ to iyude gi ngʼat man-gi ngima makare.
32 Lēnprātīgais ir labāks nekā stiprais; un kas sevi pašu valda, labāks nekā, kas pilsētu ieņem.
Ngʼat ma terore mos ber moloyo jalweny, ngʼat makweyo mirimbe ber moloyo ngʼat mamonjo dala maduongʼ.
33 Meslus met klēpī, bet Tas Kungs ir tas nolēmējs.
Igoyo ombulu mondo ongʼe gima ditim, to kuom ngʼado weche duto Jehova Nyasaye ema tieko.
