Salamana Pamācības 16
1 Cilvēks sirdī gan apņemas, bet no Tā Kunga nāk, ko mēle runā.
Čovjek snuje u srcu, a od Jahve je što će jezik odgovoriti.
2 Cilvēka ceļi visi ikkatram savās acīs šķīsti; bet Tas Kungs pārbauda sirdi.
Čovjeku se svi njegovi putovi čine čisti, a Jahve ispituje duhove.
3 Pavēli savus darbus Tam Kungam, tad tavi nodomi pareizi izdosies.
Prepusti Jahvi svoja djela, i tvoje će se namisli ostvariti.
4 Tas Kungs visu ir darījis pēc savas ziņas, arī bezdievīgo uz ļauno dienu.
Jahve je sve stvorio u svoju svrhu, pa i opakoga za dan zli.
5 Ikviens, kam lepna sirds, Tam Kungam ir negantība, tiešām tiesa, tas nesodīts nepaliks.
Mrzak je Jahvi svatko ohola duha: takav zaista ne ostaje bez kazne.
6 Caur žēlastību un ticību noziegumi top salīdzināti, un caur Tā Kunga bijāšanu cilvēks izsargās no ļauna.
Ljubavlju se i vjernošću pomiruje krivnja, i strahom se Gospodnjim uklanja zlo.
7 Kad cilvēka ceļi Tam Kungam patīk, tad tas pat viņa ienaidniekus ar to salīdzina.
Kad su Jahvi mili putovi čovječji, i neprijatelje njegove miri s njim.
8 Labāk ir mazumiņš ar taisnību, nekā liels ienākums ar netaisnību.
Bolje je malo s pravednošću nego veliki dohoci s nepravdom.
9 Cilvēka sirds nodomā savu ceļu, bet Tas Kungs pašķir viņa gājumu.
Srce čovječje smišlja svoj put, ali Jahve upravlja korake njegove.
10 Dieva padoms ir uz ķēniņa lūpām; viņa mutei neviļās tiesā.
Proročanstvo je na usnama kraljevim: u osudi se njegova usta neće ogriješiti.
11 Taisni svari un svara kausi ir no Tā Kunga, un visi svara akmeņi maisā viņa darbs.
Mjere i tezulje pripadaju Jahvi; njegovo su djelo i svi utezi.
12 Bezdievību darīt ķēniņiem ir negantība; jo caur taisnību goda krēsls top stiprināts.
Mrsko je kraljevima počiniti opačinu, jer se pravdom utvrđuje prijestolje.
13 Taisnas lūpas ķēniņiem labi patīk; un kas patiesību runā, to tie mīļo.
Mile su kraljevima usne pravedne i oni ljube onog koji govori pravo.
14 Ķēniņa dusmas ir nāves vēsts, bet gudrs vīrs tās remdē.
Jarost je kraljeva vjesnik smrti ali je mudar čovjek ublaži.
15 Ķēniņa vaiga spīdumā ir dzīvība, un viņa laipnība kā vēlais lietus.
U kraljevu je vedru licu život, i njegova je milost kao oblak s kišom proljetnom.
16 Gudrību iemantot, cik daudz labāki tas ir pār zeltu, un saprašanā ņemties sver vairāk nekā sudrabs.
Probitačnije je steći mudrost nego zlato, i stjecati razbor dragocjenije je nego srebro.
17 Taisna ceļš ir izsargāties no ļauna, kas savu ceļu sargā, tas pasargā savu dvēseli.
Životni je put pravednih: kloniti se zla, i tko pazi na svoj put, čuva život svoj.
18 Lepojies un tu iesi postā; lielies un tu kritīsi
Pred slomom ide oholost i pred padom uznositost.
19 Labāki ir pazemīgam būt ar pazemīgiem, nekā laupījumu dalīt ar lepniem.
Bolje je biti krotak s poniznima nego dijeliti plijen s oholima.
20 Kas gudrs visās lietās, atrod labumu; un svētīgs, kas uz To Kungu paļaujas.
Tko pazi na riječ, nalazi sreću, i tko se uzda u Jahvu, blago njemu.
21 Kam samanīga sirds, to sauc par gudru, un mīlīgas lūpas vairo atzīšanu.
Mudar srcem naziva se razumnim i prijazne usne uvećavaju znanje.
22 Saprašana ir dzīvs avots tam, kam tā ir; bet ģeķu pamācīšana paliek ģeķība.
Izvor je životni razum onima koji ga imaju, a ludima je kazna njihova ludost.
23 Gudra sirds māca savu muti un vairo uz savām lūpām atzīšanu.
Mudračev duh urazumljuje usta njegova, na usnama mu znanje umnožava.
24 Laipnīga valoda ir tīrs medus, dvēselei salda un kauliem zāles, kas dziedina.
Saće meda riječi su ljupke, slatke duši i lijek kostima.
25 Dažs ceļš liekās iesākumā labs, bet savā galā ved nāvē.
Neki se put čini čovjeku prav, a na kraju vodi k smrti.
26 Kas (citu) apgrūtina, apgrūtina sev pašu; jo tāds savu muti atdara pret sev pašu.
Radnikova glad radi za nj; jer ga tjeraju usta njegova.
27 Nelietis saceļ nelaimi, un uz viņa lūpām ir kā degots uguns.
Bezočnik pripravlja samo zlo i na usnama mu je oganj plameni.
28 Netikls cilvēks ceļ ķildas, un lišķis sarīdina radus.
Himben čovjek zameće svađu i klevetnik razdor među prijatelje.
29 Kas savu tuvāko kārdina un viņu noved uz nelabu ceļu, tas padara varas darbu.
Nasilnik zavodi bližnjega svoga i navodi ga na rđav put.
30 Kas ar acīm met, tas nodomā blēņas; kas lūpas sakož, tas gatavs uz ļaunu;
Tko očima namiguje, himbu smišlja, a tko usne stišće, već je smislio pakost.
31 Sirmi mati ir goda kronis; uz taisnības ceļa to atrod.
Sijede su kose prekrasna kruna, nalaze se na putu pravednosti.
32 Lēnprātīgais ir labāks nekā stiprais; un kas sevi pašu valda, labāks nekā, kas pilsētu ieņem.
Tko se teško srdi, bolji je od junaka, i tko nad sobom vlada, bolji je od osvojitelja grada.
33 Meslus met klēpī, bet Tas Kungs ir tas nolēmējs.
U krilo plašta baca se kocka, ali je od Jahve svaka odluka.
