Salamana Pamācības 16
1 Cilvēks sirdī gan apņemas, bet no Tā Kunga nāk, ko mēle runā.
內心策劃在於人，應允卻在於上主。
2 Cilvēka ceļi visi ikkatram savās acīs šķīsti; bet Tas Kungs pārbauda sirdi.
對自己的行為，人都自覺無瑕；但審察心靈的，卻是上主。
3 Pavēli savus darbus Tam Kungam, tad tavi nodomi pareizi izdosies.
將你的作為委託於上主，這樣你的計劃必會成功。
4 Tas Kungs visu ir darījis pēc savas ziņas, arī bezdievīgo uz ļauno dienu.
上主所造的各有其用意，連惡人也有不幸的一日。
5 Ikviens, kam lepna sirds, Tam Kungam ir negantība, tiešām tiesa, tas nesodīts nepaliks.
居心傲慢的，上主必厭惡；這一類的人，逃不掉懲罰。
6 Caur žēlastību un ticību noziegumi top salīdzināti, un caur Tā Kunga bijāšanu cilvēks izsargās no ļauna.
藉慈善忠誠，可補贖罪過；藉敬畏上主，可避免罪惡。
7 Kad cilvēka ceļi Tam Kungam patīk, tad tas pat viņa ienaidniekus ar to salīdzina.
世人的行徑，若中悅上主，他必使仇敵，再與他和好。
8 Labāk ir mazumiņš ar taisnību, nekā liels ienākums ar netaisnību.
收入少而守正義，勝於進款多而行不義。
9 Cilvēka sirds nodomā savu ceļu, bet Tas Kungs pašķir viņa gājumu.
人心裏都策劃自己的行徑；但他的步伐卻由上主支配。
10 Dieva padoms ir uz ķēniņa lūpām; viņa mutei neviļās tiesā.
神明的斷語，出自君王口；他口下判斷，必不致差錯。
11 Taisni svari un svara kausi ir no Tā Kunga, un visi svara akmeņi maisā viņa darbs.
天秤和稱盤，屬上主所有；囊中的法碼，全由他制定。
12 Bezdievību darīt ķēniņiem ir negantība; jo caur taisnību goda krēsls top stiprināts.
君王最厭惡的是作惡，因為王位賴正義而立。
13 Taisnas lūpas ķēniņiem labi patīk; un kas patiesību runā, to tie mīļo.
正義的唇舌，為君王所喜悅；說話正直者，為君王所愛戴。
14 Ķēniņa dusmas ir nāves vēsts, bet gudrs vīrs tās remdē.
君王的震怒，是死訊的使者；但是智慧人，能平息王怒。
15 Ķēniņa vaiga spīdumā ir dzīvība, un viņa laipnība kā vēlais lietus.
君王容光煥發，人即可活命；君王的恩澤，有如春雲時雨。
16 Gudrību iemantot, cik daudz labāki tas ir pār zeltu, un saprašanā ņemties sver vairāk nekā sudrabs.
獲得智慧，勝於獲得黃金；獲得智慧，勝於獲得白銀。
17 Taisna ceļš ir izsargāties no ļauna, kas savu ceļu sargā, tas pasargā savu dvēseli.
正直人的行徑遠離邪惡，謹守行為的人必確保生命。
18 Lepojies un tu iesi postā; lielies un tu kritīsi
驕橫是滅亡的先聲，傲慢是隕落的前導。
19 Labāki ir pazemīgam būt ar pazemīgiem, nekā laupījumu dalīt ar lepniem.
謙下與貧民共處，勝於與驕傲人分贓。
20 Kas gudrs visās lietās, atrod labumu; un svētīgs, kas uz To Kungu paļaujas.
細聽勸言的，必將受益；信賴上主的，真是有福。
21 Kam samanīga sirds, to sauc par gudru, un mīlīgas lūpas vairo atzīšanu.
有慧心的人，被稱為哲人；溫和的口吻，更具說服力。
22 Saprašana ir dzīvs avots tam, kam tā ir; bet ģeķu pamācīšana paliek ģeķība.
為有智識的人，智識是生命的泉源；然而糊塗愚昧，卻是愚昧人的懲罰。
23 Gudra sirds māca savu muti un vairo uz savām lūpām atzīšanu.
智慧人的心，使自己的嘴靈巧，使自己的唇舌，更具說服力。
24 Laipnīga valoda ir tīrs medus, dvēselei salda un kauliem zāles, kas dziedina.
親切的言語，有如蜂蜜，使心靈愉快，使筋骨舒暢。
25 Dažs ceļš liekās iesākumā labs, bet savā galā ved nāvē.
有些道路，看來正直；走到盡頭，卻是死路。
26 Kas (citu) apgrūtina, apgrūtina sev pašu; jo tāds savu muti atdara pret sev pašu.
工人的胃口，催他勞作；工人的口腹，迫他工作。
27 Nelietis saceļ nelaimi, un uz viņa lūpām ir kā degots uguns.
無賴之徒，圖謀邪惡；他的嘴上，似有火燒。
28 Netikls cilvēks ceļ ķildas, un lišķis sarīdina radus.
乖戾的人，撒播爭端；告密的人，離間友情。
29 Kas savu tuvāko kārdina un viņu noved uz nelabu ceļu, tas padara varas darbu.
強橫的人，誘惑朋友；引他走入不正之徒。
30 Kas ar acīm met, tas nodomā blēņas; kas lūpas sakož, tas gatavs uz ļaunu;
誰緊閉眼睛，是在策劃陰謀；誰緊咬口唇，邪惡業已完成。
31 Sirmi mati ir goda kronis; uz taisnības ceļa to atrod.
皓首白髮，是尊榮的冠冕；只在正義的道上，方可獲得。
32 Lēnprātīgais ir labāks nekā stiprais; un kas sevi pašu valda, labāks nekā, kas pilsētu ieņem.
有涵養的人，勝於勇士；克服自己的人，勝於克城的人。
33 Meslus met klēpī, bet Tas Kungs ir tas nolēmējs.
人儘可在懷中抽籤，但決斷卻在乎上主。
