Salamana Pamācības 16
1 Cilvēks sirdī gan apņemas, bet no Tā Kunga nāk, ko mēle runā.
Hlang taengah lungbuei kah rhoekbahnah om dae olka hlatnah he BOEIPA lamkah ni.
2 Cilvēka ceļi visi ikkatram savās acīs šķīsti; bet Tas Kungs pārbauda sirdi.
Hlang kah a longpuei boeih he amah mikhmuh ah khui dae, BOEIPA long tah a mueihla ni a. khiinglang pah.
3 Pavēli savus darbus Tam Kungam, tad tavi nodomi pareizi izdosies.
Na bibi te BOEIPA taengah hal lamtah, na kopoek cikngae bitni.
4 Tas Kungs visu ir darījis pēc savas ziņas, arī bezdievīgo uz ļauno dienu.
Soeprhaep boeih he amah kah a hlatnah ham BOEIPA loh a saii. Te dongah halang pataeng yoethae hnin kah ham a hlun.
5 Ikviens, kam lepna sirds, Tam Kungam ir negantība, tiešām tiesa, tas nesodīts nepaliks.
Kut neh kut hlaengtang tih lungbuei aka oek boeih BOEIPA kah a tueilaehkoi la a om dongah hmil mahpawh.
6 Caur žēlastību un ticību noziegumi top salīdzināti, un caur Tā Kunga bijāšanu cilvēks izsargās no ļauna.
Sitlohnah neh oltak loh thaesainah a dawth tih, BOEIPA hinyahnah loh boethae lamkah a nong sak.
7 Kad cilvēka ceļi Tam Kungam patīk, tad tas pat viņa ienaidniekus ar to salīdzina.
Hlang kah khosing te BOEIPA loh a moeithen vaengah a thunkha rhoek pataeng amah taengah a rhong sak.
8 Labāk ir mazumiņš ar taisnību, nekā liels ienākums ar netaisnību.
Duengnah neh yol mai cakhaw, a tiktam mueh canghum cangpai lakah then.
9 Cilvēka sirds nodomā savu ceļu, bet Tas Kungs pašķir viņa gājumu.
Hlang kah lungbuei loh amah longpuei te a moeh tih, BOEIPA loh a khokan a cikngae sak.
10 Dieva padoms ir uz ķēniņa lūpām; viņa mutei neviļās tiesā.
Manghai ka dongkah bihma tah laitloeknah ham ni, te dongah a ka vikvawk boel saeh.
11 Taisni svari un svara kausi ir no Tā Kunga, un visi svara akmeņi maisā viņa darbs.
Tiktamnah cooi neh coilung tah BOEIPA taeng lamkah ni, sungsa coilung boeih khaw amah kah a bibi ni.
12 Bezdievību darīt ķēniņiem ir negantība; jo caur taisnību goda krēsls top stiprināts.
Duengnah loh ngolkhoel a cikngae sak dongah, manghai rhoek loh halangnah a saii ham tah tueilaehkoi la om.
13 Taisnas lūpas ķēniņiem labi patīk; un kas patiesību runā, to tie mīļo.
Duengnah hmuilai tah manghai rhoek kah kolonah om tih, a thuem aka thui te a lungnah.
14 Ķēniņa dusmas ir nāves vēsts, bet gudrs vīrs tās remdē.
Manghai kah kosi tah dueknah puencawn ni. Te dongah hlang cueih long ni kosi a daeh sak thai eh.
15 Ķēniņa vaiga spīdumā ir dzīvība, un viņa laipnība kā vēlais lietus.
Manghai kah maelhmai khosae dongah hingnah tih, a kolonah tah tlankhol vaengkah khomai banghui ni.
16 Gudrību iemantot, cik daudz labāki tas ir pār zeltu, un saprašanā ņemties sver vairāk nekā sudrabs.
Cueihnah lai he sui lakah bahoeng then tih, yakmingnah lai he khaw tangka n'tuek lakah then.
17 Taisna ceļš ir izsargāties no ļauna, kas savu ceļu sargā, tas pasargā savu dvēseli.
Boethae lamloh aka nong hamla a thuem longpuei om tih, a hinglu aka ngaithuen loh a longpuei a kueinah.
18 Lepojies un tu iesi postā; lielies un tu kritīsi
Pocinah kah a hmaiah hoemdamnah om tih, cungkunah kah a hmaiah ah mueihla oeknah a lamhma pah.
19 Labāki ir pazemīgam būt ar pazemīgiem, nekā laupījumu dalīt ar lepniem.
Thinthah neh kutbuem n'tael lakah kodo mangdaeng neh mueihla kunyun te then.
20 Kas gudrs visās lietās, atrod labumu; un svētīgs, kas uz To Kungu paļaujas.
Olka neh aka cangbam long tah hnothen a dang tih, BOEIPA dongah aka pangtung tah a yoethen pai.
21 Kam samanīga sirds, to sauc par gudru, un mīlīgas lūpas vairo atzīšanu.
Lungbuei aka cueih te aka yakming la a khue uh tih, hmuilai dongkah olding loh rhingtuknah a thap.
22 Saprašana ir dzīvs avots tam, kam tā ir; bet ģeķu pamācīšana paliek ģeķība.
Lungmingnah te a kungmah la aka khueh long tah hingnah thunsih la om tih, aka ang rhoek kah thuituennah tah anglat la poeh.
23 Gudra sirds māca savu muti un vairo uz savām lūpām atzīšanu.
Aka cueih kah lungbuei tah a ka a cangbam tih, a hmuilai dongah rhingtuknah a thap.
24 Laipnīga valoda ir tīrs medus, dvēselei salda un kauliem zāles, kas dziedina.
Ol then tah, hinglu ham khoitui khoitak bangla didip tih, rhuh hamla hoeihnah la om.
25 Dažs ceļš liekās iesākumā labs, bet savā galā ved nāvē.
Hlang mikhmuh ah longpuei te thuem dae a hmailong ah dueknah longpuei la om.
26 Kas (citu) apgrūtina, apgrūtina sev pašu; jo tāds savu muti atdara pret sev pašu.
Thakthaekung kah a hinglu loh amah hamla thakthae tih a ka te a kamcah sak.
27 Nelietis saceļ nelaimi, un uz viņa lūpām ir kā degots uguns.
Hlang muen loh boethae a vueh tih, a hmuilai dongah hmai bangla rhangto.
28 Netikls cilvēks ceļ ķildas, un lišķis sarīdina radus.
Calaak hlang loh olpungkacan a haeh tih, hlang aka thet loh boeihlum a pamhma sak.
29 Kas savu tuvāko kārdina un viņu noved uz nelabu ceļu, tas padara varas darbu.
Kuthlahnah hlang loh a hui a hloeh tih, longpuei a then pawt la a caeh puei.
30 Kas ar acīm met, tas nodomā blēņas; kas lūpas sakož, tas gatavs uz ļaunu;
Calaak te moeh hamla a mik aka him tih, a hmui saibaeh loh boethae a cung sak.
31 Sirmi mati ir goda kronis; uz taisnības ceļa to atrod.
Sampok he boeimang rhuisam la om tih, duengnah longpuei kah aka om loh a dang.
32 Lēnprātīgais ir labāks nekā stiprais; un kas sevi pašu valda, labāks nekā, kas pilsētu ieņem.
Thintoek aka ueh tah hlangrhalh lakah, a mueihla aka taem khaw khopuei aka ta lakah then.
33 Meslus met klēpī, bet Tas Kungs ir tas nolēmējs.
A rhang dongah hmulung khoh cakhaw a laitloeknah boeih tah BOEIPA lamkah ni a om.
