Salamana Pamācības 15
1 Lēna atbilde klusina bardzību, bet rūgta valoda ceļ dusmas.
Responsio mollis frangit iram: sermo durus suscitat furorem.
2 Gudra mēle dara mācību mīlīgu, bet ģeķu mute izverd ģeķību.
Lingua sapientium ornat scientiam: os fatuorum ebullit stultitiam.
3 Tā Kunga acis ir visās malās un ņem vērā ļaunus un labus.
In omni loco oculi Domini contemplantur bonos et malos.
4 Mēle, kas mierina, ir dzīvības koks, bet netikla lauž sirdi.
Lingua placabilis, lignum vitæ: quæ autem immoderata est, conteret spiritum.
5 Ģeķis smejas par sava tēva pamācīšanu, bet kas mācību pieņem, pieaugs gudrībā.
Stultus irridet disciplinam patris sui: qui autem custodit increpationes, astutior fiet. In abundanti iustitia virtus maxima est: cogitationes autem impiorum eradicabuntur.
6 Taisna namā ir liela svētība, bet pie bezdievīga ienākuma posts.
Domus iusti plurima fortitudo: et in fructibus impii conturbatio.
7 Gudro lūpas sēj atzīšanu, bet ģeķu sirds tāda vis nav.
Labia sapientium disseminabunt scientiam: cor stultorum dissimile erit.
8 Bezdievīgo upuris Tam Kungam ir negantība, bet taisno lūgšana viņam labi patīk.
Victimæ impiorum abominabiles Domino: vota iustorum placabilia:
9 Bezdievīga ceļš Tam Kungam ir negantība, bet kas pēc taisnības dzenās, to viņš mīl.
Abominatio est Domino via impii: qui sequitur iustitiam, diligitur ab eo.
10 Grūta pārmācīšana būs tam, kas no ceļa atstājās; kas pamācīšanu ienīst, tas nomirs.
Doctrina mala deserenti viam vitæ: qui increpationes odit, morietur.
11 Elle un viņas bezdibenis ir Tā Kunga priekšā, vai tad ne jo vairāk cilvēku bērnu sirdis! (Sheol h7585)
Infernus, et perditio coram Domino: quanto magis corda filiorum hominum! (Sheol h7585)
12 Mēdītājs nemīl to, kas viņu pamāca, viņš nemetās pie gudriem.
Non amat pestilens eum, qui se corripit: nec ad sapientes graditur.
13 Priecīga sirds dara vaigu priecīgu, bet sirdēsti nospiež garu.
Cor gaudens exhilarat faciem: in mœrore animi deiicitur spiritus.
14 Prātīga vīra sirds meklē atzīšanu, bet ģeķu vaigs ganās ģeķībā.
Cor sapientis quærit doctrinam: et os stultorum pascitur imperitia.
15 Bēdīga cilvēka dienas ir visas līdz ļaunas, bet priecīgai sirdij ir dzīres bez mitēšanās.
Omnes dies pauperis, mali: secura mens quasi iuge convivium.
16 Labāk ir mazumiņš ar Tā Kunga bijāšanu, nekā liela manta, kur raizes klāt.
Melius est parum cum timore Domini, quam thesauri magni et insatiabiles.
17 Kāpostu virums ar mīlestību ir labāks, nekā barots vērsis ar naidu.
Melius est vocari ad olera cum charitate: quam ad vitulum saginatum cum odio.
18 Sirdīgs(dusmīgs) vīrs ceļ ķildu, bet lēnprātīgais klusina bāršanos.
Vir iracundus provocat rixas: qui patiens est, mitigat suscitatas.
19 Sliņķa ceļš ir kā ērkšķu krūms, bet taisno tekas ir līdzenas.
Iter pigrorum quasi sepes spinarum: via iustorum absque offendiculo.
20 Gudrs dēls iepriecina tēvu, bet ģeķīgs cilvēks pulgo savu māti.
Filius sapiens lætificat patrem: et stultus homo despicit matrem suam.
21 Ģeķība neprātīgiem ir prieks, bet prātīgs vīrs staigā pareizi.
Stultitia gaudium stulto: et vir prudens dirigit gressus suos.
22 Kur padoma nav, tur nodoms netiek galā, bet caur daudz padoma devējiem tas izdodas.
Dissipantur cogitationes ubi non est consilium: ubi vero sunt plures consiliarii, confirmantur.
23 Vīrs priecājās par savas mutes atbildi, un vārds īstenā laikā, cik tas labs!
Lætatur homo in sententia oris sui: et sermo opportunus est optimus.
Semita vitæ super eruditum, ut declinet de inferno novissimo. (Sheol h7585)
25 Lepniem Tas Kungs namu noposta, bet uztaisa atraitnes ežas.
Domum superborum demolietur Dominus: et firmos faciet terminos viduæ.
26 Ļauna vīra nodomi Tam Kungam ir negantība, bet laipnīga valoda šķīsta.
Abominatio Domini cogitationes malæ: et purus sermo pulcherrimus firmabitur ab eo.
27 Rautin raujot cilvēks izposta savu namu, bet kas kukuļus ienīst, tas dzīvos.
Conturbat domum suam qui sectatur avaritiam: qui autem odit munera, vivet. Per misericordiam et fidem purgantur peccata: per timorem autem Domini declinat omnis a malo.
28 Taisna sirds apdomā, ko atbildēt, bet bezdievīgo mute izverd ļaunumu.
Mens iusti meditatur obedientiam: os impiorum redundat malis.
29 Tas Kungs ir tālu no bezdievīgiem, bet taisno lūgšanu viņš paklausa.
Longe est Dominus ab impiis: et orationes iustorum exaudiet.
30 Spožas acis iepriecina sirdi; laba vēsts stiprina kaulus.
Lux oculorum lætificat animam: fama bona impinguat ossa.
31 Auss, kas klausa dzīvības mācībai, mājos gudro vidū.
Auris, quæ audit increpationes vitæ, in medio sapientium commorabitur.
32 Kas mācību atmet, tas zaudē dvēseli; bet kas mācībai klausa, ņemas gudrībā.
Qui abiicit disciplinam, despicit animam suam: qui autem acquiescit increpationibus, possessor est cordis.
33 Tā Kunga bijāšana ir pamācīšana uz gudrību, un pazemība ved godā.
Timor Domini, disciplina sapientiæ: et gloriam præcedit humilitas.
