Salamana Pamācības 15
1 Lēna atbilde klusina bardzību, bet rūgta valoda ceļ dusmas.
柔和なる答は憤恨をとどめ厲しき言は怒を激す
2 Gudra mēle dara mācību mīlīgu, bet ģeķu mute izverd ģeķību.
智慧ある者の舌は知識を善きものとおもはしめ 愚なる者の口はおろかをはく
3 Tā Kunga acis ir visās malās un ņem vērā ļaunus un labus.
ヱホバの目は何處にもありて惡人と善人とを鑒みる
4 Mēle, kas mierina, ir dzīvības koks, bet netikla lauž sirdi.
温柔き舌は生命の樹なり 悸れる舌は霊塊を傷ましむ
5 Ģeķis smejas par sava tēva pamācīšanu, bet kas mācību pieņem, pieaugs gudrībā.
愚なる者はその父の訓をかろんず 誡命をまもる者は賢者なり
6 Taisna namā ir liela svētība, bet pie bezdievīga ienākuma posts.
義者の家には多くの資財あり 惡者の利潤には擾累あり
7 Gudro lūpas sēj atzīšanu, bet ģeķu sirds tāda vis nav.
智者のくちびるは知識をひろむ 愚なる者の心は定りなし
8 Bezdievīgo upuris Tam Kungam ir negantība, bet taisno lūgšana viņam labi patīk.
惡者の祭物はヱホバに憎まれ 直き人の祈は彼に悦ばる
9 Bezdievīga ceļš Tam Kungam ir negantība, bet kas pēc taisnības dzenās, to viņš mīl.
惡者の道はヱホバに憎まれ 正義をもとむる者は彼に愛せらる
10 Grūta pārmācīšana būs tam, kas no ceļa atstājās; kas pamācīšanu ienīst, tas nomirs.
道をはなるる者には厳しき懲治あり 譴責を惡む者は死ぬべし
11 Elle un viņas bezdibenis ir Tā Kunga priekšā, vai tad ne jo vairāk cilvēku bērnu sirdis! (Sheol h7585)
陰府と況淪とはヱホバの目の前にあり 況て人の心をや (Sheol h7585)
12 Mēdītājs nemīl to, kas viņu pamāca, viņš nemetās pie gudriem.
嘲笑昔は誡めらるることを好まず また智慧ある者に近づかず
13 Priecīga sirds dara vaigu priecīgu, bet sirdēsti nospiež garu.
心に喜樂あれば顔色よろこばし 心に憂苦あれば氣ふさぐ
14 Prātīga vīra sirds meklē atzīšanu, bet ģeķu vaigs ganās ģeķībā.
哲者のこころは知識をたづね 愚なる者の口は愚をくらふ
15 Bēdīga cilvēka dienas ir visas līdz ļaunas, bet priecīgai sirdij ir dzīres bez mitēšanās.
艱難者の日はことごとく惡く 心の懽べる者は恒に酒宴にあり
16 Labāk ir mazumiņš ar Tā Kunga bijāšanu, nekā liela manta, kur raizes klāt.
すこしの物を有てヱホバを畏るるは多の寳をもちて擾煩あるに愈る
17 Kāpostu virums ar mīlestību ir labāks, nekā barots vērsis ar naidu.
蔬菜をくらひて互に愛するは肥たる牛を食ひて互に恨むるに愈る
18 Sirdīgs(dusmīgs) vīrs ceļ ķildu, bet lēnprātīgais klusina bāršanos.
憤ほり易きものは争端をおこし 怒をおそくする者は争端をとどむ
19 Sliņķa ceļš ir kā ērkšķu krūms, bet taisno tekas ir līdzenas.
惰者の道は棘の底に似たり 直者の途は平坦なり
20 Gudrs dēls iepriecina tēvu, bet ģeķīgs cilvēks pulgo savu māti.
智慧ある子は父をよろこばせ 愚なる人はその母をかろんず
21 Ģeķība neprātīgiem ir prieks, bet prātīgs vīrs staigā pareizi.
無知なる者は愚なる事をよろこび 哲者はその途を直くす
22 Kur padoma nav, tur nodoms netiek galā, bet caur daudz padoma devējiem tas izdodas.
相議ることあらざれば謀計やぶる 議者おほければ謀計かならず成る
23 Vīrs priecājās par savas mutes atbildi, un vārds īstenā laikā, cik tas labs!
人はその口の答によりて喜樂をう 言語を出して時に適ふはいかに善らずや
哲人の途は生命の路にして上へ昇りゆく これ下にあるところの陰府を離れんが爲なり (Sheol h7585)
25 Lepniem Tas Kungs namu noposta, bet uztaisa atraitnes ežas.
ヱホバはたかぶる者の家をほろぼし 寡婦の地界をさだめたまふ
26 Ļauna vīra nodomi Tam Kungam ir negantība, bet laipnīga valoda šķīsta.
あしき謀計はヱホバに憎まれ 温柔き言は潔白し
27 Rautin raujot cilvēks izposta savu namu, bet kas kukuļus ienīst, tas dzīvos.
不義の利をむさぼる者はその家をわづらはせ 賄賂をにくむ者は活ながらふべし
28 Taisna sirds apdomā, ko atbildēt, bet bezdievīgo mute izverd ļaunumu.
義者の心は答ふべきことを考へ 惡者の口は惡を吐く
29 Tas Kungs ir tālu no bezdievīgiem, bet taisno lūgšanu viņš paklausa.
ヱホバは惡者に遠ざかり 義者の祈祷をききたまふ
30 Spožas acis iepriecina sirdi; laba vēsts stiprina kaulus.
目の光は心をよろこばせ 好音信は骨をうるほす
31 Auss, kas klausa dzīvības mācībai, mājos gudro vidū.
生命の誡命をきくところの耳は智慧ある者の中間に駐まる
32 Kas mācību atmet, tas zaudē dvēseli; bet kas mācībai klausa, ņemas gudrībā.
教をすつる者は自己の生命をかろんずるなり 懲治をきく者は聡明を得
33 Tā Kunga bijāšana ir pamācīšana uz gudrību, un pazemība ved godā.
ヱホバを畏るることは智慧の訓なり 謙遜は尊貴に先だつ
