Salamana Pamācības 15
1 Lēna atbilde klusina bardzību, bet rūgta valoda ceļ dusmas.
A soft answere putteth away wrath: but grieuous wordes stirre vp anger.
2 Gudra mēle dara mācību mīlīgu, bet ģeķu mute izverd ģeķību.
The tongue of the wise vseth knowledge aright: but the mouth of fooles babbleth out foolishnesse.
3 Tā Kunga acis ir visās malās un ņem vērā ļaunus un labus.
The eyes of the Lord in euery place beholde the euill and the good.
4 Mēle, kas mierina, ir dzīvības koks, bet netikla lauž sirdi.
A wholesome tongue is as a tree of life: but the frowardnes therof is the breaking of ye minde.
5 Ģeķis smejas par sava tēva pamācīšanu, bet kas mācību pieņem, pieaugs gudrībā.
A foole despiseth his fathers instruction: but he that regardeth correction, is prudent.
6 Taisna namā ir liela svētība, bet pie bezdievīga ienākuma posts.
The house of the righteous hath much treasure: but in the reuenues of the wicked is trouble.
7 Gudro lūpas sēj atzīšanu, bet ģeķu sirds tāda vis nav.
The lippes of the wise doe spread abroade knowledge: but ye heart of the foolish doth not so.
8 Bezdievīgo upuris Tam Kungam ir negantība, bet taisno lūgšana viņam labi patīk.
The sacrifice of the wicked is abomination to the Lord: but the prayer of the righteous is acceptable vnto him.
9 Bezdievīga ceļš Tam Kungam ir negantība, bet kas pēc taisnības dzenās, to viņš mīl.
The way of the wicked is an abomination vnto the Lord: but he loueth him that followeth righteousnes.
10 Grūta pārmācīšana būs tam, kas no ceļa atstājās; kas pamācīšanu ienīst, tas nomirs.
Instruction is euill to him that forsaketh the way, and he that hateth correction, shall die.
11 Elle un viņas bezdibenis ir Tā Kunga priekšā, vai tad ne jo vairāk cilvēku bērnu sirdis! (Sheol h7585)
Hell and destruction are before the Lord: how much more the hearts of the sonnes of men? (Sheol h7585)
12 Mēdītājs nemīl to, kas viņu pamāca, viņš nemetās pie gudriem.
A scorner loueth not him that rebuketh him, neither will he goe vnto the wise.
13 Priecīga sirds dara vaigu priecīgu, bet sirdēsti nospiež garu.
A ioyfull heart maketh a chearefull countenance: but by the sorow of the heart the minde is heauie.
14 Prātīga vīra sirds meklē atzīšanu, bet ģeķu vaigs ganās ģeķībā.
The heart of him that hath vnderstanding, seeketh knowledge: but the mouth of the foole is fedde with foolishnes.
15 Bēdīga cilvēka dienas ir visas līdz ļaunas, bet priecīgai sirdij ir dzīres bez mitēšanās.
All the dayes of the afflicted are euill: but a good conscience is a continuall feast.
16 Labāk ir mazumiņš ar Tā Kunga bijāšanu, nekā liela manta, kur raizes klāt.
Better is a litle with the feare of the Lord, then great treasure, and trouble therewith.
17 Kāpostu virums ar mīlestību ir labāks, nekā barots vērsis ar naidu.
Better is a dinner of greene herbes where loue is, then a stalled oxe and hatred therewith.
18 Sirdīgs(dusmīgs) vīrs ceļ ķildu, bet lēnprātīgais klusina bāršanos.
An angrie man stirreth vp strife: but hee that is slowe to wrath, appeaseth strife.
19 Sliņķa ceļš ir kā ērkšķu krūms, bet taisno tekas ir līdzenas.
The way of a slouthfull man is as an hedge of thornes: but the way of the righteous is plaine.
20 Gudrs dēls iepriecina tēvu, bet ģeķīgs cilvēks pulgo savu māti.
A wise sonne reioyceth the father: but a foolish man despiseth his mother.
21 Ģeķība neprātīgiem ir prieks, bet prātīgs vīrs staigā pareizi.
Foolishnes is ioy to him that is destitute of vnderstanding: but a man of vnderstanding walketh vprightly.
22 Kur padoma nav, tur nodoms netiek galā, bet caur daudz padoma devējiem tas izdodas.
Without cousel thoughts come to nought: but in the multitude of counsellers there is stedfastnesse.
23 Vīrs priecājās par savas mutes atbildi, un vārds īstenā laikā, cik tas labs!
A ioy commeth to a man by the answere of his mouth: and how good is a word in due season?
The way of life is on high to the prudent, to auoyde from hell beneath. (Sheol h7585)
25 Lepniem Tas Kungs namu noposta, bet uztaisa atraitnes ežas.
The Lord will destroye the house of the proude men: but hee will stablish the borders of the widowe.
26 Ļauna vīra nodomi Tam Kungam ir negantība, bet laipnīga valoda šķīsta.
The thoughts of ye wicked are abomination to the Lord: but the pure haue pleasant wordes.
27 Rautin raujot cilvēks izposta savu namu, bet kas kukuļus ienīst, tas dzīvos.
He that is greedie of gaine, troubleth his owne house: but he that hateth giftes, shall liue.
28 Taisna sirds apdomā, ko atbildēt, bet bezdievīgo mute izverd ļaunumu.
The heart of the righteous studieth to answere: but the wicked mans mouth babbleth euil thinges.
29 Tas Kungs ir tālu no bezdievīgiem, bet taisno lūgšanu viņš paklausa.
The Lord is farre off from the wicked: but he heareth the prayer of the righteous.
30 Spožas acis iepriecina sirdi; laba vēsts stiprina kaulus.
The light of the eyes reioyceth the heart, and a good name maketh the bones fat.
31 Auss, kas klausa dzīvības mācībai, mājos gudro vidū.
The eare that hearkeneth to the correction of life, shall lodge among the wise.
32 Kas mācību atmet, tas zaudē dvēseli; bet kas mācībai klausa, ņemas gudrībā.
Hee that refuseth instruction, despiseth his owne soule: but he that obeyeth correction, getteth vnderstanding.
33 Tā Kunga bijāšana ir pamācīšana uz gudrību, un pazemība ved godā.
The feare of the Lord is the instruction of wisdome: and before honour, goeth humilitie.
