< Salamana Pamācības 15 >

1 Lēna atbilde klusina bardzību, bet rūgta valoda ceļ dusmas.
Mildt svar stiller vrede, sårende ord vækker nag.
2 Gudra mēle dara mācību mīlīgu, bet ģeķu mute izverd ģeķību.
Vises Tunge drypper af Kundskab, Dårskab strømmer fra Tåbers Mund.
3 Tā Kunga acis ir visās malās un ņem vērā ļaunus un labus.
Alle Vegne er HERRENs Øjne, de udspejder onde og gode.
4 Mēle, kas mierina, ir dzīvības koks, bet netikla lauž sirdi.
Et Livets Træ er Tungens Mildhed, dens Falskhed giver Hjertesår.
5 Ģeķis smejas par sava tēva pamācīšanu, bet kas mācību pieņem, pieaugs gudrībā.
Dåre lader hånt om sin Faders Tugt, klog er den, som tager Vare på Revselse.
6 Taisna namā ir liela svētība, bet pie bezdievīga ienākuma posts.
Den retfærdiges Hus har megen Velstand, den gudløses Høst lægges øde.
7 Gudro lūpas sēj atzīšanu, bet ģeķu sirds tāda vis nav.
Vises Læber udstrør Kundskab, Tåbers Hjerte er ikke ret.
8 Bezdievīgo upuris Tam Kungam ir negantība, bet taisno lūgšana viņam labi patīk.
Gudløses Offer er HERREN en Gru, retsindiges Bøn har han Velbehag i.
9 Bezdievīga ceļš Tam Kungam ir negantība, bet kas pēc taisnības dzenās, to viņš mīl.
Den gudløses Færd er HERREN en Gru, han elsker den, der stræber efter Retfærd.
10 Grūta pārmācīšana būs tam, kas no ceļa atstājās; kas pamācīšanu ienīst, tas nomirs.
Streng Tugt er for den, der forlader Vejen; den, der hader Revselse, dør.
11 Elle un viņas bezdibenis ir Tā Kunga priekšā, vai tad ne jo vairāk cilvēku bērnu sirdis! (Sheol h7585)
Dødsrige og Afgrund ligger åbne for HERREN, endsige da Menneskebørnenes Hjerter. (Sheol h7585)
12 Mēdītājs nemīl to, kas viņu pamāca, viņš nemetās pie gudriem.
Spotteren ynder ikke at revses, til Vismænd går han ikke.
13 Priecīga sirds dara vaigu priecīgu, bet sirdēsti nospiež garu.
Glad Hjerte giver venligt Ansigt, ved Hjertesorg bliver Modet brudt.
14 Prātīga vīra sirds meklē atzīšanu, bet ģeķu vaigs ganās ģeķībā.
Den forstandiges Hjerte søger Kundskab, Tåbers Mund lægger Vind på Dårskab.
15 Bēdīga cilvēka dienas ir visas līdz ļaunas, bet priecīgai sirdij ir dzīres bez mitēšanās.
Alle den armes Dage er onde, glad Hjerte er stadigt Gæstebud.
16 Labāk ir mazumiņš ar Tā Kunga bijāšanu, nekā liela manta, kur raizes klāt.
Bedre lidet med HERRENs Frygt end store Skatte med Uro.
17 Kāpostu virums ar mīlestību ir labāks, nekā barots vērsis ar naidu.
Bedre en Ret Grønt med Kærlighed end fedet Okse og Had derhos.
18 Sirdīgs(dusmīgs) vīrs ceļ ķildu, bet lēnprātīgais klusina bāršanos.
Vredladen Mand vækker Splid, sindig Mand stiller Trætte.
19 Sliņķa ceļš ir kā ērkšķu krūms, bet taisno tekas ir līdzenas.
Den lades Vej er spærret af Tjørn, de flittiges Sti er banet.
20 Gudrs dēls iepriecina tēvu, bet ģeķīgs cilvēks pulgo savu māti.
Viis Søn glæder sin Fader, Tåbe til Menneske foragter sin Moder.
21 Ģeķība neprātīgiem ir prieks, bet prātīgs vīrs staigā pareizi.
Dårskab er Glæde for Mand uden Vid, Mand med Indsigt går lige frem.
22 Kur padoma nav, tur nodoms netiek galā, bet caur daudz padoma devējiem tas izdodas.
Er der ikke holdt Råd, så mislykkes Planer, de lykkes, når mange rådslår.
23 Vīrs priecājās par savas mutes atbildi, un vārds īstenā laikā, cik tas labs!
Mand er glad, når hans Mund kan svare, hvor godt er et Ord i rette Tid.
24 Gudram dzīvības ceļš iet uz augšu, lai izbēg no elles apakšā. (Sheol h7585)
Den kloge går opad på Livets Vej for at undgå Dødsriget nedentil. (Sheol h7585)
25 Lepniem Tas Kungs namu noposta, bet uztaisa atraitnes ežas.
Hovmodiges Hus river HERREN bort, han fastsætter Enkens Skel.
26 Ļauna vīra nodomi Tam Kungam ir negantība, bet laipnīga valoda šķīsta.
Onde Tanker er HERREN en Gru, men hulde Ord er rene.
27 Rautin raujot cilvēks izposta savu namu, bet kas kukuļus ienīst, tas dzīvos.
Den øder sit Hus, hvem Vinding er alt; men leve skal den, der hader Gave.
28 Taisna sirds apdomā, ko atbildēt, bet bezdievīgo mute izverd ļaunumu.
Den retfærdiges Hjerte tænker, før det svarer, gudløses Mund lader ondt strømme ud.
29 Tas Kungs ir tālu no bezdievīgiem, bet taisno lūgšanu viņš paklausa.
HERREN er gudløse fjern, men hører retfærdiges Bøn.
30 Spožas acis iepriecina sirdi; laba vēsts stiprina kaulus.
Milde Øjne fryder Hjertet, godt Bud giver Marv i Benene.
31 Auss, kas klausa dzīvības mācībai, mājos gudro vidū.
Øret, der lytter til Livsens Revselse, vil gerne dvæle iblandt de vise.
32 Kas mācību atmet, tas zaudē dvēseli; bet kas mācībai klausa, ņemas gudrībā.
Hvo Tugt forsmår, lader hånt om sin Sjæl, men Vid fanger den, der lytter til Revselse.
33 Tā Kunga bijāšana ir pamācīšana uz gudrību, un pazemība ved godā.
HERRENs Frygt er Tugt til Visdom, Ydmyghed først og siden Ære.

< Salamana Pamācības 15 >