Salamana Pamācības 15
1 Lēna atbilde klusina bardzību, bet rūgta valoda ceļ dusmas.
Et mildt Svar dæmper Vrede; men et bittert Ord vækker Fortørnelse.
2 Gudra mēle dara mācību mīlīgu, bet ģeķu mute izverd ģeķību.
De vises Tunge giver god Kundskab, men Daarers Mund udgyder Taabelighed.
3 Tā Kunga acis ir visās malās un ņem vērā ļaunus un labus.
Herrens Øjne ere alle Vegne, og de beskue onde og gode.
4 Mēle, kas mierina, ir dzīvības koks, bet netikla lauž sirdi.
Tungens Blidhed er et Livsens Træ; men Forvendthed ved den er Sønderknuselse i Aanden.
5 Ģeķis smejas par sava tēva pamācīšanu, bet kas mācību pieņem, pieaugs gudrībā.
Daaren foragter sin Faders Tugtelse; men den, som agter paa Revselse, handler klogt.
6 Taisna namā ir liela svētība, bet pie bezdievīga ienākuma posts.
I den retfærdiges Hus er meget Gods; men der er Forstyrrelse i den ugudeliges Indtægt.
7 Gudro lūpas sēj atzīšanu, bet ģeķu sirds tāda vis nav.
De vises Læber udstrø Kundskab; men Daarernes Hjerte er ikke saa.
8 Bezdievīgo upuris Tam Kungam ir negantība, bet taisno lūgšana viņam labi patīk.
De ugudeliges Offer er Herren en Vederstyggelighed; men de oprigtiges Bøn er ham en Velbehagelighed.
9 Bezdievīga ceļš Tam Kungam ir negantība, bet kas pēc taisnības dzenās, to viņš mīl.
De ugudeliges Vej er Herren en Vederstyggelighed; men den, som stræber efter Retfærdighed, elsker han:
10 Grūta pārmācīšana būs tam, kas no ceļa atstājās; kas pamācīšanu ienīst, tas nomirs.
Streng Tugt venter den, som forlader Stien; den, som hader Irettesættelse, skal dø.
11 Elle un viņas bezdibenis ir Tā Kunga priekšā, vai tad ne jo vairāk cilvēku bērnu sirdis! (Sheol h7585)
Dødsriget og Afgrunden ligge aabenbare for Herren, meget mere Menneskens Børns Hjerter. (Sheol h7585)
12 Mēdītājs nemīl to, kas viņu pamāca, viņš nemetās pie gudriem.
En Spotter elsker ikke den, som sætter ham i Rette, han gaar ikke til de vise.
13 Priecīga sirds dara vaigu priecīgu, bet sirdēsti nospiež garu.
Et glad Hjerte gør Ansigtet livligt; men ved Hjertets Bekymring nedslaas Modet.
14 Prātīga vīra sirds meklē atzīšanu, bet ģeķu vaigs ganās ģeķībā.
Den forstandiges Hjerte søger Kundskab, men Daarers Mund finder Behag i Taabelighed.
15 Bēdīga cilvēka dienas ir visas līdz ļaunas, bet priecīgai sirdij ir dzīres bez mitēšanās.
Alle den elendiges Dage ere onde; men et glad Hjerte er et bestandigt Gæstebud.
16 Labāk ir mazumiņš ar Tā Kunga bijāšanu, nekā liela manta, kur raizes klāt.
Bedre er lidet med Herrens Frygt end stort Liggendefæ med Uro.
17 Kāpostu virums ar mīlestību ir labāks, nekā barots vērsis ar naidu.
Bedre er en Ret grønne Urter, naar der er Kærlighed hos, end en fed Okse, naar der er Had hos.
18 Sirdīgs(dusmīgs) vīrs ceļ ķildu, bet lēnprātīgais klusina bāršanos.
En hidsig Mand opvækker Trætte, men en langmodig dæmper Kiv.
19 Sliņķa ceļš ir kā ērkšķu krūms, bet taisno tekas ir līdzenas.
Den lades Vej er som et Tjørnegærde; men de oprigtiges Sti er banet.
20 Gudrs dēls iepriecina tēvu, bet ģeķīgs cilvēks pulgo savu māti.
En viis Søn glæder sin Fader; men et daarligt Menneske foragter sin Moder.
21 Ģeķība neprātīgiem ir prieks, bet prātīgs vīrs staigā pareizi.
Daarskab er en Glæde for den, som fattes Forstand, men en forstandig Mand vandrer ret frem.
22 Kur padoma nav, tur nodoms netiek galā, bet caur daudz padoma devējiem tas izdodas.
Anslag blive til intet, naar der ikke er holdt Raad; men hvor der er mange Raadgivere, der bestaa de.
23 Vīrs priecājās par savas mutes atbildi, un vārds īstenā laikā, cik tas labs!
Glæde har en Mand af sin Munds Svar; og et Ord i rette Tid — hvor godt!
Livsens Vej opadtil gaar den forstandige for at undgaa Dødsriget nedadtil. (Sheol h7585)
25 Lepniem Tas Kungs namu noposta, bet uztaisa atraitnes ežas.
Herren nedriver de hovmodiges Hus; men han stadfæster Enkens Landemærke.
26 Ļauna vīra nodomi Tam Kungam ir negantība, bet laipnīga valoda šķīsta.
Den ondes Anslag ere Herren en Vederstyggelighed; men Lifligheds Ord ere rene.
27 Rautin raujot cilvēks izposta savu namu, bet kas kukuļus ienīst, tas dzīvos.
Den, som jager efter Vinding, forstyrrer sit Hus; men den, som hader Gaver, skal leve.
28 Taisna sirds apdomā, ko atbildēt, bet bezdievīgo mute izverd ļaunumu.
Den retfærdiges Hjerte betænker sig paa at svare; men de ugudeliges Mund udgyder onde Ting.
29 Tas Kungs ir tālu no bezdievīgiem, bet taisno lūgšanu viņš paklausa.
Herren er langt borte fra de ugudelige, men hører de retfærdiges Bøn.
30 Spožas acis iepriecina sirdi; laba vēsts stiprina kaulus.
Lys for Øjnene glæder Hjertet; et godt Budskab giver Marv i Benene.
31 Auss, kas klausa dzīvības mācībai, mājos gudro vidū.
Det Øre, som hører efter Irettesættelse til Livet, han tager Bo midt iblandt de vise.
32 Kas mācību atmet, tas zaudē dvēseli; bet kas mācībai klausa, ņemas gudrībā.
Den, som lader Tugt fare, foragter sin Sjæl; men den, som hører efter Irettesættelse, forhverver sig Forstand.
33 Tā Kunga bijāšana ir pamācīšana uz gudrību, un pazemība ved godā.
Herrens Frygt er Tugt til Visdom, og Ydmyghed gaar foran Ære.
