Salamana Pamācības 15
1 Lēna atbilde klusina bardzību, bet rūgta valoda ceļ dusmas.
溫和的回答，平息忿怒；激昂的言語，使人動怒。
2 Gudra mēle dara mācību mīlīgu, bet ģeķu mute izverd ģeķību.
智慧者的舌，廣傳智慧；愚昧人的口，吐露愚昧。
3 Tā Kunga acis ir visās malās un ņem vērā ļaunus un labus.
上主的眼目，處處都在；善人和惡人，他都監視。
4 Mēle, kas mierina, ir dzīvības koks, bet netikla lauž sirdi.
撫慰的言辭，有如生命樹；刻薄的言語，能刺傷人心。
5 Ģeķis smejas par sava tēva pamācīšanu, bet kas mācību pieņem, pieaugs gudrībā.
愚蠢的人，輕視父親的管教；遵守規勸的，為人必精明。
6 Taisna namā ir liela svētība, bet pie bezdievīga ienākuma posts.
在義人家裏，財產豐富；惡人的收入，必遭毀滅。
7 Gudro lūpas sēj atzīšanu, bet ģeķu sirds tāda vis nav.
智慧人的唇，散播智識；愚昧人的心，實不可靠。
8 Bezdievīgo upuris Tam Kungam ir negantība, bet taisno lūgšana viņam labi patīk.
上主厭惡惡人的祭獻，卻喜悅正直人的祈禱。
9 Bezdievīga ceļš Tam Kungam ir negantība, bet kas pēc taisnības dzenās, to viņš mīl.
上主厭惡惡人的道路，卻喜愛追求正義的人。
10 Grūta pārmācīšana būs tam, kas no ceļa atstājās; kas pamācīšanu ienīst, tas nomirs.
離棄正道的，必遭嚴罰；憎恨規勸的，只有死亡。
11 Elle un viņas bezdibenis ir Tā Kunga priekšā, vai tad ne jo vairāk cilvēku bērnu sirdis! (Sheol h7585)
陰府和冥域，都明擺在上主面前，何況世人的心懷! (Sheol h7585)
12 Mēdītājs nemīl to, kas viņu pamāca, viņš nemetās pie gudriem.
輕狂者不愛受人指責，也不願與智慧人往來。
13 Priecīga sirds dara vaigu priecīgu, bet sirdēsti nospiež garu.
心中愉快，使面容煥發；心中悲傷，精神即頹喪。
14 Prātīga vīra sirds meklē atzīšanu, bet ģeķu vaigs ganās ģeķībā.
明達人的心，尋求智識；愚昧人的口，飽食昏愚。
15 Bēdīga cilvēka dienas ir visas līdz ļaunas, bet priecīgai sirdij ir dzīres bez mitēšanās.
心情憂傷的，日日困坐愁城；心胸暢快的，時時如享喜宴。
16 Labāk ir mazumiņš ar Tā Kunga bijāšanu, nekā liela manta, kur raizes klāt.
少有財寶而敬畏上主，勝於富有財寶而諸多煩惱。
17 Kāpostu virums ar mīlestību ir labāks, nekā barots vērsis ar naidu.
有情吃蔬菜，勝於無情食肥牛。
18 Sirdīgs(dusmīgs) vīrs ceļ ķildu, bet lēnprātīgais klusina bāršanos.
易怒的人，常引起爭端；含忍的人，卻平息爭論。
19 Sliņķa ceļš ir kā ērkšķu krūms, bet taisno tekas ir līdzenas.
懶惰人的道路，有如荊棘籬笆；正直人的行徑，卻是康莊大道。
20 Gudrs dēls iepriecina tēvu, bet ģeķīgs cilvēks pulgo savu māti.
智慧的兒子，是父親的喜樂；只有愚昧人，輕視自己的母親。
21 Ģeķība neprātīgiem ir prieks, bet prātīgs vīrs staigā pareizi.
無知的人，以愚昧為樂；明智的人，卻直道而行。
22 Kur padoma nav, tur nodoms netiek galā, bet caur daudz padoma devējiem tas izdodas.
缺乏考慮，計劃必要失敗；謀士眾多，策略方克有成。
23 Vīrs priecājās par savas mutes atbildi, un vārds īstenā laikā, cik tas labs!
應對得當，自覺快慰；言語適時，何其舒暢!
生命之路使明智人向上，為此他能避免向下的陰府。 (Sheol h7585)
25 Lepniem Tas Kungs namu noposta, bet uztaisa atraitnes ežas.
上主將拆毀驕傲人的房屋，卻要堅定寡婦的地界。
26 Ļauna vīra nodomi Tam Kungam ir negantība, bet laipnīga valoda šķīsta.
邪惡的陰謀，為上主所憎惡；溫良的言語，卻為他所喜悅。
27 Rautin raujot cilvēks izposta savu namu, bet kas kukuļus ienīst, tas dzīvos.
貪求財貨的，困擾自己的家庭；憎惡饋贈的，生活必能安定。
28 Taisna sirds apdomā, ko atbildēt, bet bezdievīgo mute izverd ļaunumu.
義人的心，只默思善事；惡人的口，只吐露惡語。
29 Tas Kungs ir tālu no bezdievīgiem, bet taisno lūgšanu viņš paklausa.
上主遠離惡人，卻俯聽義人的祈禱。
30 Spožas acis iepriecina sirdi; laba vēsts stiprina kaulus.
晶瑩的目光，使人心曠神怡；美好的訊息，使人筋骨壯健。
31 Auss, kas klausa dzīvības mācībai, mājos gudro vidū.
喜聽有益生命勸戒的人，必得列於智慧人的中間。
32 Kas mācību atmet, tas zaudē dvēseli; bet kas mācībai klausa, ņemas gudrībā.
避免教導的，是作賤自己；聽從規勸的，必獲得機智。
33 Tā Kunga bijāšana ir pamācīšana uz gudrību, un pazemība ved godā.
敬畏上主，是智慧的導師；謙卑自下，是榮耀的先聲。
