Salamana Pamācības 15
1 Lēna atbilde klusina bardzību, bet rūgta valoda ceļ dusmas.
Loknaem mah palungphuihaih to dipsak; toe lokham mah loe palungphuihaih to tacawtsak.
2 Gudra mēle dara mācību mīlīgu, bet ģeķu mute izverd ģeķību.
Palungha kami loe palai to katoeng ah patoh; toe kamthu ih pakha mah loe amthuhaih to tacawtsak.
3 Tā Kunga acis ir visās malās un ņem vērā ļaunus un labus.
Angraeng ih mik loe ahmuen kruekah oh moe, kasae kahoih to khet.
4 Mēle, kas mierina, ir dzīvības koks, bet netikla lauž sirdi.
Kahoih lok kathui palai loe kami ngantuihaih ah oh; toe aling thaih palai loe poekhaih patangkhangsak.
5 Ģeķis smejas par sava tēva pamācīšanu, bet kas mācību pieņem, pieaugs gudrībā.
Kamthu loe ampa thuitaekhaih to patoek; toe palungha kami loe thuitaekhaih lok to tahngaih.
6 Taisna namā ir liela svētība, bet pie bezdievīga ienākuma posts.
Katoeng kami ih im ah loe hmuenmae oh mangh; toe kasae kami ih phoisa mah loe raihaih to tacawtsak.
7 Gudro lūpas sēj atzīšanu, bet ģeķu sirds tāda vis nav.
Palungha kami ih pahni mah palunghahaih to pungsak; toe kamthu ih palung ah loe palunghahaih to om ai.
8 Bezdievīgo upuris Tam Kungam ir negantība, bet taisno lūgšana viņam labi patīk.
Kami zae angbawnhaih loe Angraeng mah panuet; toe katoeng kami lawkthuihaih mah Angraeng to anghoesak.
9 Bezdievīga ceļš Tam Kungam ir negantība, bet kas pēc taisnības dzenās, to viņš mīl.
Kasae kami ih loklam loe Angraeng mah panuet; toe toenghaih pakrong kaminawk loe anih mah palung.
10 Grūta pārmācīšana būs tam, kas no ceļa atstājās; kas pamācīšanu ienīst, tas nomirs.
Lam amkhraeng kaminawk loe thuitaekhaih to koeh o ai; toe thuitaekhaih hnuma kami loe dueh tih.
11 Elle un viņas bezdibenis ir Tā Kunga priekšā, vai tad ne jo vairāk cilvēku bērnu sirdis! (Sheol h7585)
Hell hoi amrohaih mataeng doeh Angraeng hmaa ah amtueng phaeng nahaeloe, kaminawk ih palung cae loe kawkruk maw amtueng aep tih? (Sheol h7585)
12 Mēdītājs nemīl to, kas viņu pamāca, viņš nemetās pie gudriem.
Minawk patoek kami loe thuitaek naah palungphui; palungha kami khaeah lokduenghaih to tawn mak ai.
13 Priecīga sirds dara vaigu priecīgu, bet sirdēsti nospiež garu.
Palung anghoe naah mikhmai pan; toe palungset naah loe poekhaih patangkhang.
14 Prātīga vīra sirds meklē atzīšanu, bet ģeķu vaigs ganās ģeķībā.
Khopoek thaih palung mah loe palunghahaih to pakrong; toe kamthu ih pakha loe amthuhaih to zok ah amthlam.
15 Bēdīga cilvēka dienas ir visas līdz ļaunas, bet priecīgai sirdij ir dzīres bez mitēšanās.
Amtanghaih tlim ah khosah kaminawk ih aninawk loe sethaih hoiah koi; toe poeknawmhaih loe sak toepsoep ih buhraenghaih poih ah oh.
16 Labāk ir mazumiņš ar Tā Kunga bijāšanu, nekā liela manta, kur raizes klāt.
Dawnraihaih hoiah hmuenmae angraeng parai pongah loe, Angraeng zithaih hoiah hmuen zetta tawnh to hoih kue.
17 Kāpostu virums ar mīlestību ir labāks, nekā barots vērsis ar naidu.
Kathawk hruk maitaw to boh moe, anghnukmahaih ahmuen ah buhcaak pongah loe, amlunghaih kaom ahmuen ah aan hoiah buhcaak to hoih kue.
18 Sirdīgs(dusmīgs) vīrs ceļ ķildu, bet lēnprātīgais klusina bāršanos.
Palungphuihaih mah ampraekhaih to tacawtsak; toe pauephaih tawn kami loe angzoehhaih to dipsak.
19 Sliņķa ceļš ir kā ērkšķu krūms, bet taisno tekas ir līdzenas.
Thasae kami ih loklam loe soekhring hoiah koi; toe katoeng kami caehhaih loklam loe manglaih lampui ah oh.
20 Gudrs dēls iepriecina tēvu, bet ģeķīgs cilvēks pulgo savu māti.
Palungha capa mah ampa to anghoesak; toe kamthu loe amno to hnaphnae.
21 Ģeķība neprātīgiem ir prieks, bet prātīgs vīrs staigā pareizi.
Kamthu loe poekhaih tawn ai kami to kawnh haih; toe palungha kami loe katoengah lamcaeh.
22 Kur padoma nav, tur nodoms netiek galā, bet caur daudz padoma devējiem tas izdodas.
Poekhaih kahoih paek ih om ai ah loe sak atimhaih to amro; toe poekhaih kahoih paek kami pop naah sak atimhaih to cak.
23 Vīrs priecājās par savas mutes atbildi, un vārds īstenā laikā, cik tas labs!
Kami loe lokduenghaih pathim naah anghoe; atue nathuem ah apaeh ih lok loe kawkruk maw hoih!
Hell thung hoi loih hanah, palungha kami loe hinghaih loklam bangah caeh tahang. (Sheol h7585)
25 Lepniem Tas Kungs namu noposta, bet uztaisa atraitnes ežas.
Amoek kami ih im loe Angraeng mah phrae tih; toe lamhmai ih ramri loe caksak tih.
26 Ļauna vīra nodomi Tam Kungam ir negantība, bet laipnīga valoda šķīsta.
Kasae kami poekhaih loe Angraeng mah panuet; toe poekciim kaminawk ih poekhaihnawk loe a kawnh pae.
27 Rautin raujot cilvēks izposta savu namu, bet kas kukuļus ienīst, tas dzīvos.
Kamthlai koeh hmoek kami imthung ah raihaih to phak; toe bokhaih tangqum hnuma kami loe hing tih.
28 Taisna sirds apdomā, ko atbildēt, bet bezdievīgo mute izverd ļaunumu.
Katoeng kami loe lok pathim hanah palung thung hoiah lok to khingh; toe kasae kami ih pakha loe loksae to pathaak.
29 Tas Kungs ir tālu no bezdievīgiem, bet taisno lūgšanu viņš paklausa.
Kasae kami loe Angraeng mah amhoe taak; toe katoeng kaminawk ih lawkthuihaih lok loe anih mah tahngaih pae.
30 Spožas acis iepriecina sirdi; laba vēsts stiprina kaulus.
Mikhmai panhaih mah palung anghoesak; kahoih tamthang mah huhong ngantuisak.
31 Auss, kas klausa dzīvības mācībai, mājos gudro vidū.
Hinghaih paek thaih thuitaekhaih lok tahngai kami loe, palungha kaminawk ohhaih im ah om toeng tih.
32 Kas mācību atmet, tas zaudē dvēseli; bet kas mācībai klausa, ņemas gudrībā.
Thuitaekhaih lok tahngai ai kami loe a hinghaih patoek kami ah oh.
33 Tā Kunga bijāšana ir pamācīšana uz gudrību, un pazemība ved godā.
Angraeng zithaih loe palungha amtuenghaih ih ni; kami tlim ah khosakhaih loe minawk mah pakoeh ih loklam ah oh.
