Salamana Pamācības 14
1 Gudra sieva uztaisa savu namu, bet neprātniece to noposta pati savām rokām.
Mwasi ya bwanya atongaka ndako na ye, kasi mwasi oyo azangi mayele abukaka yango na maboko na ye moko.
2 Kas savā skaidrībā staigā, tas bīstas To Kungu; bet netiklais savā ceļā nebēdā par Viņu.
Moto oyo atambolaka alima atosaka Yawe, kasi moto oyo nzela na ye etengama-tengama atiolaka Ye.
3 Ģeķa mutē ir viņa lepnības rīkste, bet gudro lūpas viņus pasargā.
Kati na monoko ya moto oyo azangi mayele, ezalaka na nzete ya lolendo, kasi bibebu ya moto ya bwanya ebatelaka ye.
4 Kur vēršu nav, tur sile tīra; bet caur vēršu spēku nāk liela raža.
Esika oyo ezalaka na ngombe te, elielo mpe ezalaka na eloko te, pamba te ezali makasi ya bangombe nde epesaka bomengo.
5 Patiess liecinieks nemelo, bet nepatiess liecinieks izverd melus.
Motatoli ya sembo akosaka te, kasi motatoli ya mabe alobaka lokuta.
6 Garzobis meklē gudrību un neatrod; bet prātīgam atzīšana nāk lēti.
Motioli alukaka bwanya mpe azwaka yango te, kasi boyebi eyaka na pete epai na moto ya mayele.
7 Ej nost no ģeķa acīm; jo gudru valodu tu nedzirdēsi!
Zala mosika ya zoba, pamba te okotikala kozwa boyebi te na bibebu na ye.
8 Prātīga vīra gudrība ir šī, savu ceļu saprast; bet nejēgu ģeķība ir aloties.
Bwanya ya moto ya mayele esosolisaka ye nzela na ye, kasi bozoba ya bato oyo bazangi mayele: lokuta.
9 Ģeķiem grēku upuris nelīdz, bet pie taisniem ir labpatikšana.
Bazoba balingaka te kosenga bolimbisi, kasi ngolu na Nzambe ezalaka kati na bato ya sembo.
10 Sirds pati vien zina savas sāpes, un cits neviens nenomana viņas prieku.
Motema eyebaka pasi na yango moko, moko te akoki kokabola na yango esengo.
11 Bezdievīgo nams taps nopostīts, bet taisno būdiņa zaļos.
Ndako ya moto mabe ekobukana, kasi ndako ya kapo ya bayengebene ekofuluka.
12 Dažs ceļš liekās iesākumā labs, savā galā ved nāvē.
Nzela mosusu emonanaka sembo na miso ya bato, nzokande, na suka, ememaka na kufa.
13 Pat smejoties sirds brīžam sāp, un līksmība beidzās bēdās.
Ezala kati na koseka, motema ekoki kozala na mawa, mpe esengo ekoki kosuka na mawa.
14 Kas atkāpjas, tā sirds baudīs savu darbu augļus, tāpat labs vīrs savus.
Bato oyo batambolaka na boyengebene te bakozwa lifuti kolanda misala na bango, kasi moto ya sembo mpe akozwa lifuti kolanda misala na ye.
15 Nejēga tic visu, bet prātīgais ņem vērā savus soļus.
Moto oyo azangi mayele andimaka makambo nyonso oyo balobaka, kasi moto ya mayele atambolaka na bokebi.
16 Gudrais bīstas un izsargās no ļauna, bet ģeķis ir kā uguns un drošs.
Moto ya bwanya abangaka mabe mpe akimaka yango, kasi zoba atombokaka, na elikya nyonso.
17 Ātras dusmas dara ģeķību, un niķainu cilvēku ienīst.
Moto oyo asilikaka noki asalaka makambo ya bozoba, mpe bayinaka moto ya mayele mabe.
18 Nesaprašu mantība ir ģeķība, bet prātīgo kronis atzīšana.
Bato oyo bazangi mayele bazwaka bozoba lokola libula, kasi bato ya mayele bazwaka boyebi lokola motole.
19 Ļauniem jāklanās priekš labiem, un bezdievīgiem taisna vārtos.
Bato mabe bakofukama liboso ya bato ya malamu, bato ya mitema mabe bakofukama na ekuke ya bato ya sembo.
20 Pat draugs nabagu ienīst, bet bagātiem mīlētāju daudz.
Mobola ayinamaka ata epai na moninga na ye moko, kasi mozwi azalaka na baninga ebele.
21 Kas pulgo savu tuvāko, grēko; bet svētīgs, kas par nabagu apžēlojās.
Moto oyo atiolaka moninga na ye asalaka lisumu, kasi esengo na moto oyo asalaka bato bakelela bolamu.
22 Vai tad neceļā nekļūs, kas ļaunu perē? bet kam prāts uz labu, panāks žēlastību un uzticību.
Boni, bato oyo babongisaka kosala mabe bazali na libunga te? Kasi boboto mpe solo ezali epai ya bato oyo babongisaka kosala bolamu.
23 Kur sviedriem strādā, tur kas atliek; bet kur vārdi vien, tur trūcība.
Mosala nyonso epesaka litomba, kasi maloba ya pamba ememaka na bobola.
24 Bagātība ir gudriem par kroni, bet nejēgu ģeķība paliek ģeķība.
Bozwi ya bato ya bwanya ezalaka lokola motole na bango, kasi bozoba ya bato oyo bazangi mayele ezalaka lokola liboma.
25 Patiess liecinieks izpestī dvēseles, bet kas melus runā, ir blēdis.
Motatoli oyo alobaka solo abikisaka bato ebele, kasi motatoli ya mabe alobaka lokuta.
26 Tā Kunga bijāšanā ir liela drošība, un tā būs viņa bērniem par patvērumu.
Moto oyo atosaka Yawe akomaka na kondima makasi, mpe bana na ye bakozwa ekimelo.
27 Tā Kunga bijāšana ir dzīvības avots, izsargāties no nāves valgiem.
Kotosa Yawe ezali etima ya bomoi, ekangolaka na mitambo ya kufa.
28 Ķēniņa gods stāv ļaužu pulkā, bet ļaužu trūkums ir valdnieku vaidi.
Kozala na bato ebele epesaka mokonzi lokumu, kasi mokonzi akweyaka soki azali na bato te.
29 Lēnprātīgam liela gudrība, bet ātrais ir liels ģeķis.
Moto oyo asilikaka noki te azalaka mayele, kasi moto oyo akangaka motema te abimisaka bozoba na ye.
30 Lēna sirds ir miesas dzīvība, bet ātrs prāts ir puveši kaulos.
Motema oyo ezali na kimia epesaka bomoi na nzoto, kasi bilulela epolisaka mikuwa.
31 Kas nabagu nospiež, pulgo viņa Radītāju; bet kas par sērdieni apžēlojās, tas godā Dievu.
Moto oyo anyokolaka mobola atiolaka Mokeli ya mobola yango, kasi moto oyo asalelaka moto akelela bolamu apesaka Ye lokumu.
32 Bezdievīgais pazūd savā postā, bet taisnais arī savā nāvē ir drošs,
Babenganaka moto mabe mpo na mabe na ye, kasi moto ya sembo awumelaka na elikya kino ata na kufa.
33 Prātīgo sirdī gudrība dus, bet ģeķu starpā tā parādās.
Bwanya ewumelaka kati na motema ya moto oyo azali na bososoli; kasi boni, ekoyebana solo kati na bazoba?
34 Taisnība tautu paaugstina, bet grēks ir ļaužu posts.
Bosembo etombolaka ekolo, kasi lisumu ememelaka bato soni.
35 Tiklam kalpam ķēniņa žēlastība, bet viņa dusmas bezkaunīgam.
Mokonzi asepelaka na mosali ya bwanya, kasi mosali oyo ayokisaka ye soni apelisaka kanda na ye.
