Salamana Pamācības 14
1 Gudra sieva uztaisa savu namu, bet neprātniece to noposta pati savām rokām.
sapiens mulier aedificavit domum suam insipiens instructam quoque destruet manibus
2 Kas savā skaidrībā staigā, tas bīstas To Kungu; bet netiklais savā ceļā nebēdā par Viņu.
ambulans recto itinere et timens Deum despicitur ab eo qui infami graditur via
3 Ģeķa mutē ir viņa lepnības rīkste, bet gudro lūpas viņus pasargā.
in ore stulti virga superbiae labia sapientium custodiunt eos
4 Kur vēršu nav, tur sile tīra; bet caur vēršu spēku nāk liela raža.
ubi non sunt boves praesepe vacuum est ubi autem plurimae segetes ibi manifesta fortitudo bovis
5 Patiess liecinieks nemelo, bet nepatiess liecinieks izverd melus.
testis fidelis non mentietur profert mendacium testis dolosus
6 Garzobis meklē gudrību un neatrod; bet prātīgam atzīšana nāk lēti.
quaerit derisor sapientiam et non inveniet doctrina prudentium facilis
7 Ej nost no ģeķa acīm; jo gudru valodu tu nedzirdēsi!
vade contra virum stultum et nescito labia prudentiae
8 Prātīga vīra gudrība ir šī, savu ceļu saprast; bet nejēgu ģeķība ir aloties.
sapientia callidi est intellegere viam suam et inprudentia stultorum errans
9 Ģeķiem grēku upuris nelīdz, bet pie taisniem ir labpatikšana.
stultis inludet peccatum inter iustos morabitur gratia
10 Sirds pati vien zina savas sāpes, un cits neviens nenomana viņas prieku.
cor quod novit amaritudinem animae suae in gaudio eius non miscebitur extraneus
11 Bezdievīgo nams taps nopostīts, bet taisno būdiņa zaļos.
domus impiorum delebitur tabernacula iustorum germinabunt
12 Dažs ceļš liekās iesākumā labs, savā galā ved nāvē.
est via quae videtur homini iusta novissima autem eius deducunt ad mortem
13 Pat smejoties sirds brīžam sāp, un līksmība beidzās bēdās.
risus dolore miscebitur et extrema gaudii luctus occupat
14 Kas atkāpjas, tā sirds baudīs savu darbu augļus, tāpat labs vīrs savus.
viis suis replebitur stultus et super eum erit vir bonus
15 Nejēga tic visu, bet prātīgais ņem vērā savus soļus.
innocens credit omni verbo astutus considerat gressus suos
16 Gudrais bīstas un izsargās no ļauna, bet ģeķis ir kā uguns un drošs.
sapiens timet et declinat malum stultus transilit et confidit
17 Ātras dusmas dara ģeķību, un niķainu cilvēku ienīst.
inpatiens operabitur stultitiam et vir versutus odiosus est
18 Nesaprašu mantība ir ģeķība, bet prātīgo kronis atzīšana.
possidebunt parvuli stultitiam et astuti expectabunt scientiam
19 Ļauniem jāklanās priekš labiem, un bezdievīgiem taisna vārtos.
iacebunt mali ante bonos et impii ante portas iustorum
20 Pat draugs nabagu ienīst, bet bagātiem mīlētāju daudz.
etiam proximo suo pauper odiosus erit amici vero divitum multi
21 Kas pulgo savu tuvāko, grēko; bet svētīgs, kas par nabagu apžēlojās.
qui despicit proximum suum peccat qui autem miseretur pauperi beatus erit
22 Vai tad neceļā nekļūs, kas ļaunu perē? bet kam prāts uz labu, panāks žēlastību un uzticību.
errant qui operantur malum misericordia et veritas praeparant bona
23 Kur sviedriem strādā, tur kas atliek; bet kur vārdi vien, tur trūcība.
in omni opere erit abundantia ubi autem verba sunt plurima frequenter egestas
24 Bagātība ir gudriem par kroni, bet nejēgu ģeķība paliek ģeķība.
corona sapientium divitiae eorum fatuitas stultorum inprudentia
25 Patiess liecinieks izpestī dvēseles, bet kas melus runā, ir blēdis.
liberat animas testis fidelis et profert mendacia versipellis
26 Tā Kunga bijāšanā ir liela drošība, un tā būs viņa bērniem par patvērumu.
in timore Domini fiducia fortitudinis et filiis eius erit spes
27 Tā Kunga bijāšana ir dzīvības avots, izsargāties no nāves valgiem.
timor Domini fons vitae ut declinet a ruina mortis
28 Ķēniņa gods stāv ļaužu pulkā, bet ļaužu trūkums ir valdnieku vaidi.
in multitudine populi dignitas regis et in paucitate plebis ignominia principis
29 Lēnprātīgam liela gudrība, bet ātrais ir liels ģeķis.
qui patiens est multa gubernatur prudentia qui autem inpatiens exaltat stultitiam suam
30 Lēna sirds ir miesas dzīvība, bet ātrs prāts ir puveši kaulos.
vita carnium sanitas cordis putredo ossuum invidia
31 Kas nabagu nospiež, pulgo viņa Radītāju; bet kas par sērdieni apžēlojās, tas godā Dievu.
qui calumniatur egentem exprobrat factori eius honorat autem eum qui miseretur pauperis
32 Bezdievīgais pazūd savā postā, bet taisnais arī savā nāvē ir drošs,
in malitia sua expelletur impius sperat autem iustus in morte sua
33 Prātīgo sirdī gudrība dus, bet ģeķu starpā tā parādās.
in corde prudentis requiescit sapientia et indoctos quoque erudiet
34 Taisnība tautu paaugstina, bet grēks ir ļaužu posts.
iustitia elevat gentem miseros facit populos peccatum
35 Tiklam kalpam ķēniņa žēlastība, bet viņa dusmas bezkaunīgam.
acceptus est regi minister intellegens iracundiam eius inutilis sustinebit
