Salamana Pamācības 14
1 Gudra sieva uztaisa savu namu, bet neprātniece to noposta pati savām rokām.
智慧ある婦はその家をたて 愚なる婦はおのれの手をもて之を毀つ
2 Kas savā skaidrībā staigā, tas bīstas To Kungu; bet netiklais savā ceļā nebēdā par Viņu.
直くあゆむ者はヱホバを畏れ 曲りてあゆむ者はこれを侮る
3 Ģeķa mutē ir viņa lepnības rīkste, bet gudro lūpas viņus pasargā.
愚なる者の口にはその傲のために鞭笞あり 智者の口唇はおのれを守る
4 Kur vēršu nav, tur sile tīra; bet caur vēršu spēku nāk liela raža.
牛なければ飼蒭倉むなし牛の力によりて生産る物おほし
5 Patiess liecinieks nemelo, bet nepatiess liecinieks izverd melus.
忠信の證人はいつはらず 虚偽のあかしびとは謊言を吐く
6 Garzobis meklē gudrību un neatrod; bet prātīgam atzīšana nāk lēti.
嘲笑者は智慧を求むれどもえず 哲者は知識を得ること容易し
7 Ej nost no ģeķa acīm; jo gudru valodu tu nedzirdēsi!
汝おろかなる者の前を離れされ つひに知識の彼にあるを見ざるべし
8 Prātīga vīra gudrība ir šī, savu ceļu saprast; bet nejēgu ģeķība ir aloties.
賢者の智慧はおのれの道を暁るにあり 愚なる者の痴は欺くにあり
9 Ģeķiem grēku upuris nelīdz, bet pie taisniem ir labpatikšana.
おろろかなる者は罪をかろんず されど義者の中には恩恵あり
10 Sirds pati vien zina savas sāpes, un cits neviens nenomana viņas prieku.
心の苦みは心みづから知る其よろこびには他人あづからず
11 Bezdievīgo nams taps nopostīts, bet taisno būdiņa zaļos.
惡者の家は亡され 正直き者の幕屋はさかゆ
12 Dažs ceļš liekās iesākumā labs, savā galā ved nāvē.
人のみづから見て正しとする途にしてその終はつひに死にいたる途となるものあり
13 Pat smejoties sirds brīžam sāp, un līksmība beidzās bēdās.
笑ふ時にも心に悲あり 歎樂の終に憂あり
14 Kas atkāpjas, tā sirds baudīs savu darbu augļus, tāpat labs vīrs savus.
心の悖れる者はおのれの途に飽かん 善人もまた自己に飽かん
15 Nejēga tic visu, bet prātīgais ņem vērā savus soļus.
拙者はすべての言を信ず 賢者はその行を愼む
16 Gudrais bīstas un izsargās no ļauna, bet ģeķis ir kā uguns un drošs.
智慧ある者は怖れて惡をはなれ 愚なる者はたかぶりて怖れず
17 Ātras dusmas dara ģeķību, un niķainu cilvēku ienīst.
怒り易き者は愚なることを行ひ 惡き謀計を設くる者は惡まる
18 Nesaprašu mantība ir ģeķība, bet prātīgo kronis atzīšana.
批者は愚なる事を得て所有となし 賢者は知識をもて冠弁となす
19 Ļauniem jāklanās priekš labiem, un bezdievīgiem taisna vārtos.
惡者は善者の前に俯伏し 罪ある者は義者の門に俯伏す
20 Pat draugs nabagu ienīst, bet bagātiem mīlētāju daudz.
貧者はその鄰にさへも惡まる されど富者を愛ずる者はおほし
21 Kas pulgo savu tuvāko, grēko; bet svētīgs, kas par nabagu apžēlojās.
その鄰を藐むる者は罪あり 困苦者を憐むものは幸福あり
22 Vai tad neceļā nekļūs, kas ļaunu perē? bet kam prāts uz labu, panāks žēlastību un uzticību.
惡を謀る者は自己をあやまるにあらずや 善を謀る者には憐憫と眞實とあり
23 Kur sviedriem strādā, tur kas atliek; bet kur vārdi vien, tur trūcība.
すべての勤労には利益あり されど口唇のことばは貧乏をきたらするのみなり
24 Bagātība ir gudriem par kroni, bet nejēgu ģeķība paliek ģeķība.
智慧ある者の財寳はその冠弁となる 愚なる者のおろかはただ痴なり
25 Patiess liecinieks izpestī dvēseles, bet kas melus runā, ir blēdis.
眞實の證人は人のいのちを救ふ 謊言を吐く者は偽人なり
26 Tā Kunga bijāšanā ir liela drošība, un tā būs viņa bērniem par patvērumu.
ヱホバを畏るることは堅き依頼なり その児輩は逃避場をうべし
27 Tā Kunga bijāšana ir dzīvības avots, izsargāties no nāves valgiem.
ヱホバを畏るることは生命の泉なり 人を死の罟より脱れしむ
28 Ķēniņa gods stāv ļaužu pulkā, bet ļaužu trūkums ir valdnieku vaidi.
王の榮は民の多きにあり 牧泊の衰敗は民を失ふにあり
29 Lēnprātīgam liela gudrība, bet ātrais ir liels ģeķis.
怒を遅くする者は大なる知識あり 氣の短き者は愚なることを顕す
30 Lēna sirds ir miesas dzīvība, bet ātrs prāts ir puveši kaulos.
心の安穏なるは身のいのちなり 娼嫉は誉の腐なり
31 Kas nabagu nospiež, pulgo viņa Radītāju; bet kas par sērdieni apžēlojās, tas godā Dievu.
貧者を虐ぐる者はその造主を侮るなり 彼をうやまふ者は貧者をあはれむ
32 Bezdievīgais pazūd savā postā, bet taisnais arī savā nāvē ir drošs,
惡者はその惡のうちにて亡され義者はその死ぬる時にも望あり
33 Prātīgo sirdī gudrība dus, bet ģeķu starpā tā parādās.
智慧は哲者の心にとどまり 愚なる者の衷にある事はあらはる
34 Taisnība tautu paaugstina, bet grēks ir ļaužu posts.
義は國を高くし罪は民を辱しむ
35 Tiklam kalpam ķēniņa žēlastība, bet viņa dusmas bezkaunīgam.
さとき僕は王の恩を蒙ぶり 辱をきたらす者はその震怒にあふ
