Salamana Pamācības 14
1 Gudra sieva uztaisa savu namu, bet neprātniece to noposta pati savām rokām.
Every wise woman hath builded her house, And the foolish with her hands breaketh it down.
2 Kas savā skaidrībā staigā, tas bīstas To Kungu; bet netiklais savā ceļā nebēdā par Viņu.
Whoso is walking in his uprightness is fearing Jehovah, And the perverted [in] his ways is despising Him.
3 Ģeķa mutē ir viņa lepnības rīkste, bet gudro lūpas viņus pasargā.
In the mouth of a fool [is] a rod of pride, And the lips of the wise preserve them.
4 Kur vēršu nav, tur sile tīra; bet caur vēršu spēku nāk liela raža.
Without oxen a stall [is] clean, And great [is] the increase by the power of the ox.
5 Patiess liecinieks nemelo, bet nepatiess liecinieks izverd melus.
A faithful witness lieth not, And a false witness breatheth out lies.
6 Garzobis meklē gudrību un neatrod; bet prātīgam atzīšana nāk lēti.
A scorner hath sought wisdom, and it is not, And knowledge to the intelligent [is] easy.
7 Ej nost no ģeķa acīm; jo gudru valodu tu nedzirdēsi!
Go from before a foolish man, Or thou hast not known the lips of knowledge.
8 Prātīga vīra gudrība ir šī, savu ceļu saprast; bet nejēgu ģeķība ir aloties.
The wisdom of the prudent [is] to understand his way, And the folly of fools [is] deceit.
9 Ģeķiem grēku upuris nelīdz, bet pie taisniem ir labpatikšana.
Fools mock at a guilt-offering, And among the upright — a pleasing thing.
10 Sirds pati vien zina savas sāpes, un cits neviens nenomana viņas prieku.
The heart knoweth its own bitterness, And with its joy a stranger doth not intermeddle.
11 Bezdievīgo nams taps nopostīts, bet taisno būdiņa zaļos.
The house of the wicked is destroyed, And the tent of the upright flourisheth.
12 Dažs ceļš liekās iesākumā labs, savā galā ved nāvē.
There is a way — right before a man, And its latter end [are] ways of death.
13 Pat smejoties sirds brīžam sāp, un līksmība beidzās bēdās.
Even in laughter is the heart pained, And the latter end of joy [is] affliction.
14 Kas atkāpjas, tā sirds baudīs savu darbu augļus, tāpat labs vīrs savus.
From his ways is the backslider in heart filled, And a good man — from his fruits.
15 Nejēga tic visu, bet prātīgais ņem vērā savus soļus.
The simple giveth credence to everything, And the prudent attendeth to his step.
16 Gudrais bīstas un izsargās no ļauna, bet ģeķis ir kā uguns un drošs.
The wise is fearing and turning from evil, And a fool is transgressing and is confident.
17 Ātras dusmas dara ģeķību, un niķainu cilvēku ienīst.
Whoso is short of temper doth folly, And a man of wicked devices is hated.
18 Nesaprašu mantība ir ģeķība, bet prātīgo kronis atzīšana.
The simple have inherited folly, And the prudent are crowned [with] knowledge.
19 Ļauniem jāklanās priekš labiem, un bezdievīgiem taisna vārtos.
The evil have bowed down before the good, And the wicked at the gates of the righteous.
20 Pat draugs nabagu ienīst, bet bagātiem mīlētāju daudz.
Even of his neighbour is the poor hated, And those loving the rich [are] many.
21 Kas pulgo savu tuvāko, grēko; bet svētīgs, kas par nabagu apžēlojās.
Whoso is despising his neighbour sinneth, Whoso is favouring the humble, O his happiness.
22 Vai tad neceļā nekļūs, kas ļaunu perē? bet kam prāts uz labu, panāks žēlastību un uzticību.
Do not they err who are devising evil? And kindness and truth [are] to those devising good,
23 Kur sviedriem strādā, tur kas atliek; bet kur vārdi vien, tur trūcība.
In all labour there is advantage, And a thing of the lips [is] only to want.
24 Bagātība ir gudriem par kroni, bet nejēgu ģeķība paliek ģeķība.
The crown of the wise is their wealth, The folly of fools [is] folly.
25 Patiess liecinieks izpestī dvēseles, bet kas melus runā, ir blēdis.
A true witness is delivering souls, And a deceitful one breatheth out lies.
26 Tā Kunga bijāšanā ir liela drošība, un tā būs viņa bērniem par patvērumu.
In the fear of Jehovah [is] strong confidence, And to His sons there is a refuge.
27 Tā Kunga bijāšana ir dzīvības avots, izsargāties no nāves valgiem.
The fear of Jehovah [is] a fountain of life, To turn aside from snares of death.
28 Ķēniņa gods stāv ļaužu pulkā, bet ļaužu trūkums ir valdnieku vaidi.
In the multitude of a people [is] the honour of a king, And in lack of people the ruin of a prince.
29 Lēnprātīgam liela gudrība, bet ātrais ir liels ģeķis.
Whoso is slow to anger [is] of great understanding, And whoso is short in temper is exalting folly.
30 Lēna sirds ir miesas dzīvība, bet ātrs prāts ir puveši kaulos.
A healed heart [is] life to the flesh, And rottenness to the bones [is] envy.
31 Kas nabagu nospiež, pulgo viņa Radītāju; bet kas par sērdieni apžēlojās, tas godā Dievu.
An oppressor of the poor reproacheth his Maker, And whoso is honouring Him Is favouring the needy.
32 Bezdievīgais pazūd savā postā, bet taisnais arī savā nāvē ir drošs,
In his wickedness is the wicked driven away, And trustful in his death [is] the righteous.
33 Prātīgo sirdī gudrība dus, bet ģeķu starpā tā parādās.
In the heart of the intelligent wisdom doth rest. And in the midst of fools it is known.
34 Taisnība tautu paaugstina, bet grēks ir ļaužu posts.
Righteousness exalteth a nation, And the goodliness of peoples [is] a sin-offering.
35 Tiklam kalpam ķēniņa žēlastība, bet viņa dusmas bezkaunīgam.
The favour of a king [is] to a wise servant, And an object of his wrath is one causing shame!
