Salamana Pamācības 14
1 Gudra sieva uztaisa savu namu, bet neprātniece to noposta pati savām rokām.
A wijs womman bildith hir hous; and an unwijs womman schal distrie with hondis an hous bildid.
2 Kas savā skaidrībā staigā, tas bīstas To Kungu; bet netiklais savā ceļā nebēdā par Viņu.
A man goynge in riytful weie, and dredinge God, is dispisid of hym, that goith in a weie of yuel fame.
3 Ģeķa mutē ir viņa lepnības rīkste, bet gudro lūpas viņus pasargā.
The yerde of pride is in the mouth of a fool; the lippis of wijs men kepen hem.
4 Kur vēršu nav, tur sile tīra; bet caur vēršu spēku nāk liela raža.
Where oxis ben not, the cratche is void; but where ful many cornes apperen, there the strengthe of oxe is opyn.
5 Patiess liecinieks nemelo, bet nepatiess liecinieks izverd melus.
A feithful witnesse schal not lie; a gileful witnesse bringith forth a leesing.
6 Garzobis meklē gudrību un neatrod; bet prātīgam atzīšana nāk lēti.
A scornere sekith wisdom, and he fyndith not; the teching of prudent men is esy.
7 Ej nost no ģeķa acīm; jo gudru valodu tu nedzirdēsi!
Go thou ayens a man a fool; and he schal not knowe the lippis of prudence.
8 Prātīga vīra gudrība ir šī, savu ceļu saprast; bet nejēgu ģeķība ir aloties.
The wisdom of a fel man is to vndirstonde his weie; and the vnwarnesse of foolis errith.
9 Ģeķiem grēku upuris nelīdz, bet pie taisniem ir labpatikšana.
A fool scorneth synne; grace schal dwelle among iust men.
10 Sirds pati vien zina savas sāpes, un cits neviens nenomana viņas prieku.
The herte that knowith the bittirnesse of his soule; a straunger schal not be meddlid in the ioie therof.
11 Bezdievīgo nams taps nopostīts, bet taisno būdiņa zaļos.
The hous of wickid men schal be don awei; the tabernaclis of iust men schulen buriowne.
12 Dažs ceļš liekās iesākumā labs, savā galā ved nāvē.
Sotheli a weie is, that semeth iust to a man; but the laste thingis therof leden forth to deth.
13 Pat smejoties sirds brīžam sāp, un līksmība beidzās bēdās.
Leiyyng schal be medlid with sorewe; and morenyng ocupieth the laste thingis of ioye.
14 Kas atkāpjas, tā sirds baudīs savu darbu augļus, tāpat labs vīrs savus.
A fool schal be fillid with hise weies; and a good man schal be aboue hym.
15 Nejēga tic visu, bet prātīgais ņem vērā savus soļus.
An innocent man bileueth to eche word; a felle man biholdith hise goyngis.
16 Gudrais bīstas un izsargās no ļauna, bet ģeķis ir kā uguns un drošs.
A wijs man dredith, and bowith awei fro yuel; a fool skippith ouer, and tristith.
17 Ātras dusmas dara ģeķību, un niķainu cilvēku ienīst.
A man vnpacient schal worche foli; and a gileful man is odiouse.
18 Nesaprašu mantība ir ģeķība, bet prātīgo kronis atzīšana.
Litle men of wit schulen holde foli; and felle men schulen abide kunnyng.
19 Ļauniem jāklanās priekš labiem, un bezdievīgiem taisna vārtos.
Yuel men schulen ligge bifor goode men; and vnpitouse men bifor the yatis of iust men.
20 Pat draugs nabagu ienīst, bet bagātiem mīlētāju daudz.
A pore man schal be hateful, yhe, to his neiybore; but many men ben frendis of riche men.
21 Kas pulgo savu tuvāko, grēko; bet svētīgs, kas par nabagu apžēlojās.
He that dispisith his neiybore, doith synne; but he that doith merci to a pore man, schal be blessid. He that bileueth in the Lord, loueth merci;
22 Vai tad neceļā nekļūs, kas ļaunu perē? bet kam prāts uz labu, panāks žēlastību un uzticību.
thei erren that worchen yuel. Merci and treuthe maken redi goodis;
23 Kur sviedriem strādā, tur kas atliek; bet kur vārdi vien, tur trūcība.
abundaunce `schal be in ech good werk. Sotheli where ful many wordis ben, there nedynesse is ofte.
24 Bagātība ir gudriem par kroni, bet nejēgu ģeķība paliek ģeķība.
The coroun of wise men is the richessis of hem; the fooli of foolis is vnwarnesse.
25 Patiess liecinieks izpestī dvēseles, bet kas melus runā, ir blēdis.
A feithful witnesse delyuereth soulis; and a fals man bringith forth leesyngis.
26 Tā Kunga bijāšanā ir liela drošība, un tā būs viņa bērniem par patvērumu.
In the drede of the Lord is triste of strengthe; and hope schal be to the sones of it.
27 Tā Kunga bijāšana ir dzīvības avots, izsargāties no nāves valgiem.
The drede of the Lord is a welle of lijf; that it bowe awei fro the fallyng of deth.
28 Ķēniņa gods stāv ļaužu pulkā, bet ļaužu trūkums ir valdnieku vaidi.
The dignite of the king is in the multitude of puple; and the schenschipe of a prince is in the fewnesse of puple.
29 Lēnprātīgam liela gudrība, bet ātrais ir liels ģeķis.
He that is pacient, is gouerned bi myche wisdom; but he that is vnpacient, enhaunsith his foli.
30 Lēna sirds ir miesas dzīvība, bet ātrs prāts ir puveši kaulos.
Helthe of herte is the lijf of fleischis; enuye is rot of boonys.
31 Kas nabagu nospiež, pulgo viņa Radītāju; bet kas par sērdieni apžēlojās, tas godā Dievu.
He that falsli chalengith a nedi man, dispisith his maker; but he that hath merci on a pore man, onourith that makere.
32 Bezdievīgais pazūd savā postā, bet taisnais arī savā nāvē ir drošs,
A wickid man is put out for his malice; but a iust man hopith in his deth.
33 Prātīgo sirdī gudrība dus, bet ģeķu starpā tā parādās.
Wisdom restith in the herte of a wijs man; and he schal teche alle vnlerned men.
34 Taisnība tautu paaugstina, bet grēks ir ļaužu posts.
Riytfulnesse reisith a folc; synne makith puplis wretchis.
35 Tiklam kalpam ķēniņa žēlastība, bet viņa dusmas bezkaunīgam.
A mynystre vndurstondynge is acceptable to a kyng; a mynystre vnprofitable schal suffre the wrathfulnesse of him.
