Salamana Pamācības 14
1 Gudra sieva uztaisa savu namu, bet neprātniece to noposta pati savām rokām.
Dhako mariek gero ode, to dhako mofuwo muko ode gi lwete owuon.
2 Kas savā skaidrībā staigā, tas bīstas To Kungu; bet netiklais savā ceļā nebēdā par Viņu.
Ngʼat ma wuodhe oriere oluoro Jehova Nyasaye, to ngʼat ma yorene achach ochaye.
3 Ģeķa mutē ir viņa lepnības rīkste, bet gudro lūpas viņus pasargā.
Wuoyo mar ngʼama ofuwo kelone mana goch e ngʼeye, to dho jomariek bedonegi ragengʼ.
4 Kur vēršu nav, tur sile tīra; bet caur vēršu spēku nāk liela raža.
Kama onge rwedhi, dipo bedo nono, to kama rwath nitiere keyo mangʼeny bedoe.
5 Patiess liecinieks nemelo, bet nepatiess liecinieks izverd melus.
Janeno ma ja-adiera ok riambi, to janeno ma hango wach wacho mana miriambo.
6 Garzobis meklē gudrību un neatrod; bet prātīgam atzīšana nāk lēti.
Ngʼat ma jasunga nyalo dwaro rieko to ok oyud gimoro, ngʼeyo tiend wach to biro mayot ne ngʼat ma ongʼeyo pogo tiend weche.
7 Ej nost no ģeķa acīm; jo gudru valodu tu nedzirdēsi!
Bed mabor gi ngʼat mofuwo nimar ok iniyud ngʼeyo tiend wach e dhoge.
8 Prātīga vīra gudrība ir šī, savu ceļu saprast; bet nejēgu ģeķība ir aloties.
Rieko mar jorieko en bedo gi paro ne yoregi, to fup joma ofuwo en wuondruok.
9 Ģeķiem grēku upuris nelīdz, bet pie taisniem ir labpatikšana.
Joma ofuwo jaro kowachnegi mondo giwe richo, to ngʼwono iyudo kuom joma kare.
10 Sirds pati vien zina savas sāpes, un cits neviens nenomana viņas prieku.
Chuny ka chuny ongʼeyo litne owuon, to onge ngʼato machielo manyalo bedo e mor ma en-go.
11 Bezdievīgo nams taps nopostīts, bet taisno būdiņa zaļos.
Od ngʼat marach ibiro ketho to kar dak mar ngʼat makare biro dhiyo nyime.
12 Dažs ceļš liekās iesākumā labs, savā galā ved nāvē.
Nitie yo manenore ne dhano ni nikare, to gikone otero mana ngʼato e tho.
13 Pat smejoties sirds brīžam sāp, un līksmība beidzās bēdās.
Kata e kinde mar nyiero, chuny nyalo bedo gi lit, to mor nyalo gik e kuyo.
14 Kas atkāpjas, tā sirds baudīs savu darbu augļus, tāpat labs vīrs savus.
Joma onge yie ibiro mi pok moromo gi timbegi, to ngʼat maber bende pok moromo kode.
15 Nejēga tic visu, bet prātīgais ņem vērā savus soļus.
Ngʼat mangʼeyone tin thoro yie gimoro amora, to ngʼat mariek paro gik motimo.
16 Gudrais bīstas un izsargās no ļauna, bet ģeķis ir kā uguns un drošs.
Ngʼat mariek oluoro Jehova Nyasaye kendo okwedo richo, to ngʼama ofuwo wiye tek kendo omuomore.
17 Ātras dusmas dara ģeķību, un niķainu cilvēku ienīst.
Ngʼat ma iye wangʼ piyo timo gik mofuwo, to ngʼat ma ja-miganga ji mon-go.
18 Nesaprašu mantība ir ģeķība, bet prātīgo kronis atzīšana.
Joma ngʼeyogi tin nwangʼo fuwo, to jomariek irwako nigi ogut ngʼeyo.
19 Ļauniem jāklanās priekš labiem, un bezdievīgiem taisna vārtos.
Joricho kulore e nyim joma beyo, to jo-ajendeke e dhorangeye mag joma kare.
20 Pat draugs nabagu ienīst, bet bagātiem mīlētāju daudz.
Jochan ok dwar kata gi jobutgi, to jo-mwandu nigi osiepe mangʼeny.
21 Kas pulgo savu tuvāko, grēko; bet svētīgs, kas par nabagu apžēlojās.
Ngʼatno machayo jabute timo richo, to ogwedhi ngʼatno mangʼwon gi jogo mochando.
22 Vai tad neceļā nekļūs, kas ļaunu perē? bet kam prāts uz labu, panāks žēlastību un uzticību.
Donge jogo machano marach lal nono? To jogo machano gima ber yudo hera kendo imiyogi luor.
23 Kur sviedriem strādā, tur kas atliek; bet kur vārdi vien, tur trūcība.
Tich matek duto kelo ohala, to wuoyo awuoya maonge tim kelo dhier.
24 Bagātība ir gudriem par kroni, bet nejēgu ģeķība paliek ģeķība.
Mwandu jomariek e osimbo margi, to fup joma ofuwo nyago mana fuwo.
25 Patiess liecinieks izpestī dvēseles, bet kas melus runā, ir blēdis.
Janeno ma ja-adiera reso ji e tho, to janeno ma hango wach en jawuond.
26 Tā Kunga bijāšanā ir liela drošība, un tā būs viņa bērniem par patvērumu.
Ngʼat moluoro Jehova Nyasaye nigi ohinga motegno, kendo nyithinde noyud kar pondo.
27 Tā Kunga bijāšana ir dzīvības avots, izsargāties no nāves valgiem.
Luoro Jehova Nyasaye en soko mar ngima, ma reso ngʼato e obadho mag tho.
28 Ķēniņa gods stāv ļaužu pulkā, bet ļaužu trūkums ir valdnieku vaidi.
Ruoth ma joge ngʼeny ema yudo duongʼ, to ruoth maonge jogo morito to podho.
29 Lēnprātīgam liela gudrība, bet ātrais ir liels ģeķis.
Ngʼat ma terore mos nigi winjo, to ngʼatno ma iye wangʼ piyo nyiso fupe.
30 Lēna sirds ir miesas dzīvība, bet ātrs prāts ir puveši kaulos.
Chuny man-gi kwe kelo ngima ni ringruok, to nyiego towo choke.
31 Kas nabagu nospiež, pulgo viņa Radītāju; bet kas par sērdieni apžēlojās, tas godā Dievu.
Ngʼat masando jochan nyiso achaya ne Jal mane ochweyogi, to ngʼato angʼata mangʼwon ni jogo mochando miyo Nyasaye luor.
32 Bezdievīgais pazūd savā postā, bet taisnais arī savā nāvē ir drošs,
Ka masira obiro, joricho itieko, to kata e tho ngʼat makare nigi kar pondo.
33 Prātīgo sirdī gudrība dus, bet ģeķu starpā tā parādās.
Rieko odak e chuny ngʼat ma weche donjone, to kata mana e dier joma ofuwo omiyo ingʼeye.
34 Taisnība tautu paaugstina, bet grēks ir ļaužu posts.
Tim makare tingʼo oganda malo, to richo en wichkuot ne ji.
35 Tiklam kalpam ķēniņa žēlastība, bet viņa dusmas bezkaunīgam.
Ruoth mor gi jatich mariek, to jatich makwodo wich yudo mirimbe.
