Salamana Pamācības 13
1 Gudrs dēls klausa tēva pārmācīšanai, bet mēdītājs neklausa rāšanai.
Mudar sin sluša nastavu oca svojega; a potsmjevaè ne sluša ukora.
2 Ikviens baudīs labumu no savas mutes augļiem, bet netiklo prieks ir mokas.
Od ploda usta svojih svaki æe jesti dobro, a duša nevaljalijeh ljudi nasilje.
3 Kas sarga savu muti, tas pasargā savu dvēseli; bet kas muti palaiž, tam briesmīgi klāsies.
Ko èuva usta svoja, èuva svoju dušu; ko razvaljuje usne, propada.
4 Sliņķa dvēsele iekāro, - bet nekā; bet čaklo dvēsele dabū papilnam.
Željna je duša ljenivèeva, ali nema ništa; a duša vrijednijeh ljudi obogatiæe se.
5 Taisnais ienīst melu valodu, bet bezdievīgais paliek kaunā un apsmieklā.
Na lažnu rijeè mrzi pravednik; a bezbožnik se mrazi i sramoti.
6 Taisnība pasargā to, kas bezvainīgs savā ceļā, bet bezdievība gāž grēkos.
Pravda èuva onoga koji hodi bezazleno; a bezbožnost obara grješnika.
7 Cits lielās, ka bagāts, kam nav it nenieka, un cits turas kā nabags, un tam liela manta.
Ima ko se gradi bogat a nema ništa, i ko se gradi siromah a ima veliko blago.
8 Bagātam, kad apvainojies, par dvēseli jāmaksā; bet kas nabags, tas nedzird draudus.
Otkup je za život èovjeku bogatstvo njegovo, a siromah ne sluša prijetnje.
9 Taisno gaišums spīdēs priecīgi, bet bezdievīgo spīdeklis apdzisīs.
Vidjelo pravednièko svijetli se, a žižak bezbožnièki ugasiæe se.
10 Caur lepnību nāk riešana vien, bet gudrība dara apdomīgus.
Od oholosti biva samo svaða, a koji primaju svjet, u njih je mudrost.
11 Manta vēja grābeklim iet mazumā, bet kas rokā sakrāj, tas to vairo.
Blago koje se taštinom teèe umaljava se, a ko sabira rukom, umnožava.
12 Cerība, kas kavējās, grauž sirdi, bet kad nāk, ko gaida, tas ir dzīvības koks.
Dugo nadanje mori srce, i želja je ispunjena drvo životno.
13 Kas par vārdu nebēdā; tas dara sev postu; bet kas mācību tur godā, tam labi klāsies.
Ko prezire rijeè sam sebi udi; a ko se boji zapovijesti, platiæe mu se.
14 Gudra vīra mācība ir dzīvības avots, izsargāties no nāves valgiem.
Nauka je mudroga izvor životni da se saèuva prugala smrtnijeh.
15 Mīlīgs prāts dara patīkamu, bet netikļa ceļš dara sāpes.
Dobar razum daje ljubav, a put je bezakonièki hrapav.
16 Gudrais (savu darbu) dara apdomīgi, bet ģeķis dara aklus darbus.
Svaki pametan èovjek radi s razumom, a bezuman raznosi bezumlje.
17 Bezdievīgs kalps iekritīs nelaimē, bet uzticams kalps ir zāles, kas dziedina.
Glasnik bezbožan pada u zlo, a vjeran je poslanik lijek.
18 Kas par mācību nebēdā, tam nāk tukšība un kauns; bet kas pamācīšanu pieņem, tas kļūs godā.
Siromaštvo i sramota doæi æe na onoga koji odbacuje nastavu; a ko èuva karanje, proslaviæe se.
19 Kad notiek, ko cerē, tas dvēselei gards; bet atstāties no ļauna ģeķiem ir negantība.
Ispunjena je želja slast duši, a bezumnima je mrsko otstupiti oda zla.
20 Kas draudzējās ar gudriem, tas taps gudrs; bet kas ģeķiem biedrs, tiks postā.
Ko hodi s mudrima postaje mudar, a ko se druži s bezumnicima postaje gori.
21 Nelaime dzīsies grēciniekiem pakaļ, bet taisniem ar labu tiks atmaksāts.
Grješnike goni zlo, a pravednicima se vraæa dobro.
22 Kas ir labs, tā manta nāk uz bērnu bērniem; bet grēcinieka krājums taisnam top pataupīts.
Dobar èovjek ostavlja našljedstvo sinovima sinova svojih, a grješnikovo imanje èuva se pravedniku.
23 Daudz maizes ir nabagu vagās, bet citi iet postā caur savu netaisnību.
Izobila hrane ima na njivi siromaškoj, a ima ko propada sa zle uprave.
24 Kas rīksti taupa, tas ienīst savu dēlu; bet kas viņu mīļo, tas to pārmāca drīz.
Ko žali prut, mrzi na sina svojega; a ko ga ljubi, kara ga za vremena.
25 Taisnais ēd, kamēr viņa dvēselei gan; bet bezdievīgo vēders paliek tukšs.
Pravednik jede, i sita mu je duša; a trbuh bezbožnicima nema dosta.
