Salamana Pamācības 13
1 Gudrs dēls klausa tēva pārmācīšanai, bet mēdītājs neklausa rāšanai.
[Filius sapiens doctrina patris; qui autem illusor est non audit cum arguitur.
2 Ikviens baudīs labumu no savas mutes augļiem, bet netiklo prieks ir mokas.
De fructu oris sui homo satiabitur bonis: anima autem prævaricatorum iniqua.
3 Kas sarga savu muti, tas pasargā savu dvēseli; bet kas muti palaiž, tam briesmīgi klāsies.
Qui custodit os suum custodit animam suam; qui autem inconsideratus est ad loquendum, sentiet mala.
4 Sliņķa dvēsele iekāro, - bet nekā; bet čaklo dvēsele dabū papilnam.
Vult et non vult piger; anima autem operantium impinguabitur.
5 Taisnais ienīst melu valodu, bet bezdievīgais paliek kaunā un apsmieklā.
Verbum mendax justus detestabitur; impius autem confundit, et confundetur.
6 Taisnība pasargā to, kas bezvainīgs savā ceļā, bet bezdievība gāž grēkos.
Justitia custodit innocentis viam, impietas autem peccatorem supplantat.]
7 Cits lielās, ka bagāts, kam nav it nenieka, un cits turas kā nabags, un tam liela manta.
[Est quasi dives, cum nihil habeat, et est quasi pauper, cum in multis divitiis sit.
8 Bagātam, kad apvainojies, par dvēseli jāmaksā; bet kas nabags, tas nedzird draudus.
Redemptio animæ viri divitiæ suæ; qui autem pauper est, increpationem non sustinet.
9 Taisno gaišums spīdēs priecīgi, bet bezdievīgo spīdeklis apdzisīs.
Lux justorum lætificat: lucerna autem impiorum extinguetur.
10 Caur lepnību nāk riešana vien, bet gudrība dara apdomīgus.
Inter superbos semper jurgia sunt; qui autem agunt omnia cum consilio, reguntur sapientia.
11 Manta vēja grābeklim iet mazumā, bet kas rokā sakrāj, tas to vairo.
Substantia festinata minuetur; quæ autem paulatim colligitur manu, multiplicabitur.
12 Cerība, kas kavējās, grauž sirdi, bet kad nāk, ko gaida, tas ir dzīvības koks.
Spes quæ differtur affligit animam; lignum vitæ desiderium veniens.]
13 Kas par vārdu nebēdā; tas dara sev postu; bet kas mācību tur godā, tam labi klāsies.
[Qui detrahit alicui rei, ipse se in futurum obligat; qui autem timet præceptum, in pace versabitur. Animæ dolosæ errant in peccatis: justi autem misericordes sunt, et miserantur.
14 Gudra vīra mācība ir dzīvības avots, izsargāties no nāves valgiem.
Lex sapientis fons vitæ, ut declinet a ruina mortis.
15 Mīlīgs prāts dara patīkamu, bet netikļa ceļš dara sāpes.
Doctrina bona dabit gratiam; in itinere contemptorum vorago.
16 Gudrais (savu darbu) dara apdomīgi, bet ģeķis dara aklus darbus.
Astutus omnia agit cum consilio; qui autem fatuus est aperit stultitiam.
17 Bezdievīgs kalps iekritīs nelaimē, bet uzticams kalps ir zāles, kas dziedina.
Nuntius impii cadet in malum; legatus autem fidelis, sanitas.
18 Kas par mācību nebēdā, tam nāk tukšība un kauns; bet kas pamācīšanu pieņem, tas kļūs godā.
Egestas et ignominia ei qui deserit disciplinam; qui autem acquiescit arguenti glorificabitur.
19 Kad notiek, ko cerē, tas dvēselei gards; bet atstāties no ļauna ģeķiem ir negantība.
Desiderium si compleatur delectat animam; detestantur stulti eos qui fugiunt mala.
20 Kas draudzējās ar gudriem, tas taps gudrs; bet kas ģeķiem biedrs, tiks postā.
Qui cum sapientibus graditur sapiens erit; amicus stultorum similis efficietur.]
21 Nelaime dzīsies grēciniekiem pakaļ, bet taisniem ar labu tiks atmaksāts.
[Peccatores persequitur malum, et justis retribuentur bona.
22 Kas ir labs, tā manta nāk uz bērnu bērniem; bet grēcinieka krājums taisnam top pataupīts.
Bonus reliquit hæredes filios et nepotes, et custoditur justo substantia peccatoris.
23 Daudz maizes ir nabagu vagās, bet citi iet postā caur savu netaisnību.
Multi cibi in novalibus patrum, et aliis congregantur absque judicio.
24 Kas rīksti taupa, tas ienīst savu dēlu; bet kas viņu mīļo, tas to pārmāca drīz.
Qui parcit virgæ odit filium suum; qui autem diligit illum instanter erudit.
25 Taisnais ēd, kamēr viņa dvēselei gan; bet bezdievīgo vēders paliek tukšs.
Justus comedit et replet animam suam; venter autem impiorum insaturabilis.]
