Salamana Pamācības 13
1 Gudrs dēls klausa tēva pārmācīšanai, bet mēdītājs neklausa rāšanai.
Wuowi mariek winjo puonj wuon mare, to ngʼat ma wangʼe tek ok winj wach kikwere.
2 Ikviens baudīs labumu no savas mutes augļiem, bet netiklo prieks ir mokas.
Ngʼat makare yudo pok maber kaluwore gi gik mowacho, to ngʼatno ma ok ja-adiera nigi gombo mar miero.
3 Kas sarga savu muti, tas pasargā savu dvēseli; bet kas muti palaiž, tam briesmīgi klāsies.
Ngʼatno morito dhoge orito ngimane, to ngʼatno ma wuoyo karodho wach biro dhiyo e kethruok.
4 Sliņķa dvēsele iekāro, - bet nekā; bet čaklo dvēsele dabū papilnam.
Jasamuoyo dwaro gimoro gi chunye duto to ok oyud gimoro, to jakinda yudo gik moko duto modwaro.
5 Taisnais ienīst melu valodu, bet bezdievīgais paliek kaunā un apsmieklā.
Ngʼat makare mon kod gima ok adiera, to joricho kelo wichkuot kod dwanyruok.
6 Taisnība pasargā to, kas bezvainīgs savā ceļā, bet bezdievība gāž grēkos.
Tim makare rito ngʼat mobidhore, timbe maricho to tieko jaricho.
7 Cits lielās, ka bagāts, kam nav it nenieka, un cits turas kā nabags, un tam liela manta.
Ngʼat moro wuondore ni en ja-mwandu, to adiera oonge gimoro; to ngʼat machielo wuondore ni en jachan, to adiera en gi mwandu mangʼeny.
8 Bagātam, kad apvainojies, par dvēseli jāmaksā; bet kas nabags, tas nedzird draudus.
Mwandu ngʼato sa moro nyalo reso ngimane, to jochan onge gima bwogo.
9 Taisno gaišums spīdēs priecīgi, bet bezdievīgo spīdeklis apdzisīs.
Ler mar ngʼat makare rieny maler, to taya mar ngʼat marach inego.
10 Caur lepnību nāk riešana vien, bet gudrība dara apdomīgus.
Sunga nywolo mana dhawo, to rieko iyudo kuom jogo moyie puonj.
11 Manta vēja grābeklim iet mazumā, bet kas rokā sakrāj, tas to vairo.
Pesa moyud e yo ma ok kare lal nono, to ngʼat makano pesa matin matin miyo omedore.
12 Cerība, kas kavējās, grauž sirdi, bet kad nāk, ko gaida, tas ir dzīvības koks.
Gima igeno mobudho miyo chuny bedo matuo, to gima igeno motimore en yath mar ngima.
13 Kas par vārdu nebēdā; tas dara sev postu; bet kas mācību tur godā, tam labi klāsies.
Ngʼat ma jaro puonj biro yudo pokne, to ngʼat moluoro chik imiyo pok maber.
14 Gudra vīra mācība ir dzīvības avots, izsargāties no nāves valgiem.
Puonj mar ngʼat mariek en soko mar ngima ma reso ngʼato e obadho mag tho.
15 Mīlīgs prāts dara patīkamu, bet netikļa ceļš dara sāpes.
Bedo gi winjo kelo luor, to yor ngʼato ma ok ja-adier tek.
16 Gudrais (savu darbu) dara apdomīgi, bet ģeķis dara aklus darbus.
Ngʼato ka ngʼato mariek timo gik moko kuom ngʼeyo, to ngʼat mofuwo nyiso mana fupe.
17 Bezdievīgs kalps iekritīs nelaimē, bet uzticams kalps ir zāles, kas dziedina.
Jaote marach donjo e chandruok, to jaote modimbore kelo konyruok.
18 Kas par mācību nebēdā, tam nāk tukšība un kauns; bet kas pamācīšanu pieņem, tas kļūs godā.
Ngʼat modagi siem nwangʼo dhier kod wichkuot, to ngʼato angʼata mawinjo kikwere to yudo duongʼ.
19 Kad notiek, ko cerē, tas dvēselei gards; bet atstāties no ļauna ģeķiem ir negantība.
Geno mochopi en gima mit ne chuny, to joma ofuwo ok dwar aa e richo.
20 Kas draudzējās ar gudriem, tas taps gudrs; bet kas ģeķiem biedrs, tiks postā.
Ngʼat mawuotho gi ngʼama riek bedo mariek, to osiep joma ofuwo hinyore.
21 Nelaime dzīsies grēciniekiem pakaļ, bet taisniem ar labu tiks atmaksāts.
Chandruok luwo jaricho, to mwandu e ohand ngʼat makare.
22 Kas ir labs, tā manta nāk uz bērnu bērniem; bet grēcinieka krājums taisnam top pataupīts.
Ngʼat maber weyo mwandu ne nyithind nyithinde, to mwandu jaricho okan ni joma kare.
23 Daudz maizes ir nabagu vagās, bet citi iet postā caur savu netaisnību.
Puoth ngʼat ma jachan sa moro nyalo nyago chiemo mangʼeny, to tim ma ok kare tiekogi duto.
24 Kas rīksti taupa, tas ienīst savu dēlu; bet kas viņu mīļo, tas to pārmāca drīz.
Ngʼat ma ok ti kod kede kuom chwado wuode, omon kod wuode, to ngʼat mohere bedo motangʼ mondo orieye.
25 Taisnais ēd, kamēr viņa dvēselei gan; bet bezdievīgo vēders paliek tukšs.
Joma kare chiemo moromo kaka chunygi dwaro, to ii ngʼat marach nigi kech.
