Salamana Pamācības 13
1 Gudrs dēls klausa tēva pārmācīšanai, bet mēdītājs neklausa rāšanai.
Mudar sin sluša naputak očev, a podsmjevač ne sluša ukora.
2 Ikviens baudīs labumu no savas mutes augļiem, bet netiklo prieks ir mokas.
Od ploda usta svojih uživa čovjek sreću, a srce je nevjernika puno nasilja.
3 Kas sarga savu muti, tas pasargā savu dvēseli; bet kas muti palaiž, tam briesmīgi klāsies.
Tko čuva usta svoja, čuva život svoj, a tko nesmotreno zbori, o glavu mu je.
4 Sliņķa dvēsele iekāro, - bet nekā; bet čaklo dvēsele dabū papilnam.
Uzaludna je žudnja lijenčine, a ispunit će se želja marljivih.
5 Taisnais ienīst melu valodu, bet bezdievīgais paliek kaunā un apsmieklā.
Pravednik mrzi na lažljivu riječ, a opaki goji mržnju i sramotu.
6 Taisnība pasargā to, kas bezvainīgs savā ceļā, bet bezdievība gāž grēkos.
Pravda čuva pobožna, a opake grijeh obara.
7 Cits lielās, ka bagāts, kam nav it nenieka, un cits turas kā nabags, un tam liela manta.
Netko se gradi bogatim, a ništa nema, netko se gradi siromašnim, a ima veliko bogatstvo.
8 Bagātam, kad apvainojies, par dvēseli jāmaksā; bet kas nabags, tas nedzird draudus.
Otkup života bogatstvo je čovjeku; a siromah ne sluša opomene.
9 Taisno gaišums spīdēs priecīgi, bet bezdievīgo spīdeklis apdzisīs.
Svjetlost pravednička blistavo sja, a svjetiljka opakih gasi se.
10 Caur lepnību nāk riešana vien, bet gudrība dara apdomīgus.
Oholost rađa samo svađu, a mudrost je u onih koji primaju savjet.
11 Manta vēja grābeklim iet mazumā, bet kas rokā sakrāj, tas to vairo.
Naglo stečeno bogatstvo iščezava, a tko sabire pomalo, biva bogat.
12 Cerība, kas kavējās, grauž sirdi, bet kad nāk, ko gaida, tas ir dzīvības koks.
Predugo očekivanje ubija srce, a ispunjena želja drvo je života.
13 Kas par vārdu nebēdā; tas dara sev postu; bet kas mācību tur godā, tam labi klāsies.
Tko riječ prezire, taj propada, a tko poštiva zapovijedi, plaću dobiva.
14 Gudra vīra mācība ir dzīvības avots, izsargāties no nāves valgiem.
Pouka mudračeva izvor je životni, ona izbavlja od zamke smrti.
15 Mīlīgs prāts dara patīkamu, bet netikļa ceļš dara sāpes.
Uvid u dobro pribavlja milost, a put bezbožnika hrapav je.
16 Gudrais (savu darbu) dara apdomīgi, bet ģeķis dara aklus darbus.
Svatko pametan djeluje promišljeno, a bezumnik se hvališe svojom ludošću.
17 Bezdievīgs kalps iekritīs nelaimē, bet uzticams kalps ir zāles, kas dziedina.
Zao glasnik zapada u zlo, a vjeran poslanik donosi spasenje.
18 Kas par mācību nebēdā, tam nāk tukšība un kauns; bet kas pamācīšanu pieņem, tas kļūs godā.
Siromaštvo i sramota onomu tko odbija pouku, a tko ukor prima, doći će do časti.
19 Kad notiek, ko cerē, tas dvēselei gards; bet atstāties no ļauna ģeķiem ir negantība.
Slatka je duši ispunjena želja, a bezumnicima je mrsko kloniti se oda zla.
20 Kas draudzējās ar gudriem, tas taps gudrs; bet kas ģeķiem biedrs, tiks postā.
Druži se s mudrima, i postat ćeš mudar, a tko se drži bezumnika, postaje opak.
21 Nelaime dzīsies grēciniekiem pakaļ, bet taisniem ar labu tiks atmaksāts.
Grešnika progoni zlo, a dobro je nagrada pravednima.
22 Kas ir labs, tā manta nāk uz bērnu bērniem; bet grēcinieka krājums taisnam top pataupīts.
Valjan čovjek ostavlja baštinu unucima, a bogatstvo se grešnikovo čuva pravedniku.
23 Daudz maizes ir nabagu vagās, bet citi iet postā caur savu netaisnību.
Izobilje je hrane na krčevini siromaškoj, a ima i tko propada s nepravde.
24 Kas rīksti taupa, tas ienīst savu dēlu; bet kas viņu mīļo, tas to pārmāca drīz.
Tko štedi šibu, mrzi na sina svog, a tko ga ljubi, na vrijeme ga opominje.
25 Taisnais ēd, kamēr viņa dvēselei gan; bet bezdievīgo vēders paliek tukšs.
Pravednik ima jela do sitosti, a trbuh opakih poznaje oskudicu.
