Salamana Pamācības 13
1 Gudrs dēls klausa tēva pārmācīšanai, bet mēdītājs neklausa rāšanai.
智慧之子，聽從父親的教訓；輕狂的人，不聽任何人規勸。
2 Ikviens baudīs labumu no savas mutes augļiem, bet netiklo prieks ir mokas.
義人必飽嘗自己口舌的果實，惡人的慾望只有飽食強暴。
3 Kas sarga savu muti, tas pasargā savu dvēseli; bet kas muti palaiž, tam briesmīgi klāsies.
謹口慎言，方能自保性命；信口開河，終必自取滅亡。
4 Sliņķa dvēsele iekāro, - bet nekā; bet čaklo dvēsele dabū papilnam.
懶人雖常盼望，卻一無所得；勤勞的人，卻常如願以償。
5 Taisnais ienīst melu valodu, bet bezdievīgais paliek kaunā un apsmieklā.
義人憎惡謊言，惡人令人可憎可惡。
6 Taisnība pasargā to, kas bezvainīgs savā ceļā, bet bezdievība gāž grēkos.
正義保衛行為正直的人，邪惡卻使罪人滅亡。
7 Cits lielās, ka bagāts, kam nav it nenieka, un cits turas kā nabags, un tam liela manta.
有人自充富人，其實一貧如洗；有人佯作窮人，其實腰纏萬貫。
8 Bagātam, kad apvainojies, par dvēseli jāmaksā; bet kas nabags, tas nedzird draudus.
富人的錢財只是性命的贖價，窮人卻沒有這樣的威脅。
9 Taisno gaišums spīdēs priecīgi, bet bezdievīgo spīdeklis apdzisīs.
義人的光明，必要高升；惡人的燈火，勢必熄滅。
10 Caur lepnību nāk riešana vien, bet gudrība dara apdomīgus.
傲慢只有引起爭端，虛心受教的人纔有智慧。
11 Manta vēja grābeklim iet mazumā, bet kas rokā sakrāj, tas to vairo.
儻來之物，容易消逝；經久積存，日漸增多。
12 Cerība, kas kavējās, grauž sirdi, bet kad nāk, ko gaida, tas ir dzīvības koks.
希望遲不兌現，令人心神煩惱；願望獲得滿足，像株生命樹。
13 Kas par vārdu nebēdā; tas dara sev postu; bet kas mācību tur godā, tam labi klāsies.
誰輕視法令，必遭滅亡；誰敬畏誡命，必得安全。
14 Gudra vīra mācība ir dzīvības avots, izsargāties no nāves valgiem.
智慧人的教訓是生命的泉源，人可賴以脫免死亡的羅網。
15 Mīlīgs prāts dara patīkamu, bet netikļa ceļš dara sāpes.
明哲的規勸，使人蒙恩，殘暴人的舉止，粗魯蠻橫。
16 Gudrais (savu darbu) dara apdomīgi, bet ģeķis dara aklus darbus.
精明的人，常按理智行事；愚昧的人，只自誇其糊塗。
17 Bezdievīgs kalps iekritīs nelaimē, bet uzticams kalps ir zāles, kas dziedina.
奸妄的使者，使人陷於災禍；忠誠的使者，給人帶來安和。
18 Kas par mācību nebēdā, tam nāk tukšība un kauns; bet kas pamācīšanu pieņem, tas kļūs godā.
拒絕規勸的，必遭貧苦羞辱；接受懲戒的，反要受人尊敬。
19 Kad notiek, ko cerē, tas dvēselei gards; bet atstāties no ļauna ģeķiem ir negantība.
願望獲得滿足，能使心靈愉快；遠離邪惡，卻為愚昧人所深惡。
20 Kas draudzējās ar gudriem, tas taps gudrs; bet kas ģeķiem biedrs, tiks postā.
與智慧人往來，可成智慧人；與愚昧人作伴，必受其連累。
21 Nelaime dzīsies grēciniekiem pakaļ, bet taisniem ar labu tiks atmaksāts.
惡運追蹤罪人，義人卻得善報。
22 Kas ir labs, tā manta nāk uz bērnu bērniem; bet grēcinieka krājums taisnam top pataupīts.
善人為子子孫孫留下產業，罪人的財富是為義人積蓄。
23 Daudz maizes ir nabagu vagās, bet citi iet postā caur savu netaisnību.
窮人開墾的田地，生產大量食物；誰若缺乏正義，定不免於滅亡。
24 Kas rīksti taupa, tas ienīst savu dēlu; bet kas viņu mīļo, tas to pārmāca drīz.
不肯使用棍杖的人，實是恨自己的兒子；真愛兒子的人，必時加以懲罰。
25 Taisnais ēd, kamēr viņa dvēselei gan; bet bezdievīgo vēders paliek tukšs.
義人必得飽食，惡人無以果腹。
