Salamana Pamācības 12
1 Kas labprāt panes pārmācīšanu, tas mīļo atzīšanu, bet kas nepanes rājienu, tas paliek muļķis.
At elske Tugt er at elske Kundskab, at hade Revselse er dumt.
2 Kas labs, tas Tam Kungam patīkams, bet vīru, kas viltu perē viņš pazudina.
Den gode vinder Yndest hos HERREN, den rænkefulde dømmer han skyldig.
3 Cilvēks nepastāvēs, kad ir bezdievīgs, bet taisno sakne netaps kustināta.
Ingen staar fast ved Gudløshed, men retfærdiges Rod skal aldrig rokkes.
4 Tikla sieva ir sava vīra kronis, bet netikla ir kā puve viņa kaulos.
En duelig Kvinde er sin Ægtemands Krone, en daarlig er som Edder i hans Ben.
5 Taisno domas ir tiesa, bet bezdievīgo padomi viltība.
Retfærdiges Tanker er Ret, gudløses Opspind er Svig.
6 Bezdievīgo vārdi glūn uz asinīm; bet taisno mute tos izpestī.
Gudløses Ord er paa Lur efter Blod, retsindiges Mund skal bringe dem Frelse.
7 Bezdievīgie top iznīcināti, ka to vairs nav; bet taisno nams pastāvēs.
Gudløse styrtes og er ikke mer, retfærdiges Hus staar fast.
8 Kā kuram saprašana, tā viņam slava; bet par apsmieklu būs, kam netikla sirds.
For sin Klogskab prises en Mand, til Spot bliver den, hvis Vid er vrangt.
9 Labāks tas zemais, kas sev pašam par kalpu, nekā kas lepojās, un maizes nav.
Hellere overses, naar man holder Træl, end optræde stort, naar man mangler Brød.
10 Taisnais gādā par sava lopa dzīvību, bet bezdievīgo sirds ir nežēlīga.
Den retfærdige føler med sit Kvæg, gudløses Hjerte er grumt.
11 Kas savu zemi kopj, būs maizes paēdis, bet kas niekus triec, tam nav jēgas.
Den mættes med Brød, som dyrker sin Jord, uden Vid er den, der jager efter Tomhed.
12 Bezdievīgais traucās pēc blēžu medījuma; bet taisno sakne nes augļus.
De ondes Fæstning jævnes med Jorden, de retfærdiges Rod holder Stand.
13 Ļaunais savaldzinājās savas mutes grēkos; bet taisnais izies no bēdām.
I Læbernes Brøde hildes den onde, den retfærdige undslipper Nøden.
14 Pēc savas mutes augļiem ikviens top pieēdināts ar labumu, un cilvēkam top maksāts pēc viņa roku darbiem.
Af sin Munds Frugt mættes en Mand med godt, et Menneske faar, som hans Hænder har øvet.
15 Ģeķa ceļš ir taisns paša acīs, bet kas padomam klausa, tas ir gudrs.
Daarens Færd behager ham selv, den vise hører paa Raad.
16 Ģeķa apskaišanās tūdaļ top zināma; bet kas slēpj, ka ir apkaunots, tas ir gudrs.
En Daare giver straks sin Krænkelse Luft, den kloge spottes og lader som intet.
17 Kas patiesību runā, tas saka taisnību; bet nepatiess liecinieks teic melus.
Den sanddru fremfører, hvad der er ret, det falske Vidne kommer med Svig.
18 Dažs aplam runājot kā ar zobenu iedur; bet gudro mēle ir zāles, kas dziedina.
Mangens Snak er som Sværdhug, de vises Tunge læger.
19 Patiesa mute pastāvēs mūžīgi, bet viltīga mēle tik acumirkli.
Sanddru Læbe bestaar for evigt, Løgnetunge et Øjeblik.
20 Viltība ir sirdī tiem, kas ļaunu perē; bet kas dod miera padomu, dara prieku.
De, som smeder ondt, har Svig i Hjertet; de, der stifter Fred, har Glæde.
21 Taisnam nekāds ļaunums nenotiks, bet bezdievīgiem ļaunuma uzies papilnam.
Den retfærdige times der intet ondt, gudløse oplever Vanheld paa Vanheld.
22 Viltīgas lūpas Tam Kungam ir negantība; bet kas uzticību dara, tas viņam labi patīk.
Løgnelæber er HERREN en Gru, de ærlige har hans Velbehag.
23 Gudrs cilvēks neizteic savu padomu; bet nejēgu sirds izkliedz ģeķību.
Den kloge dølger sin Kundskab, Taabers Hjerte udraaber Daarskab.
24 Čakla roka valdīs, bet slinka dos meslus.
De flittiges Haand skal raade, den lade tvinges til Hoveriarbejde.
25 Raizes sirdī nospiež cilvēku, bet labs vārds to iepriecina.
Hjertesorg bøjer til Jorden, et venligt Ord gør glad.
26 Taisnais savam tuvākam rāda ceļu, bet bezdievīgo ceļš maldina.
Den retfærdige vælger sin Græsgang, gudløses Vej vildleder dem selv.
27 Sliņķis neceps savu medījumu, bet uzcītīgam cilvēkam ir skaista manta.
Ladhed opskræmmer intet Vildt, men kosteligt Gods faar den flittige tildelt.
28 Uz taisnības ceļa ir dzīvība, un uz viņas ceļa tekām nav nāve.
Paa Retfærds Sti er der Liv, til Døden fører den onde Vej.
