Salamana Pamācības 12
1 Kas labprāt panes pārmācīšanu, tas mīļo atzīšanu, bet kas nepanes rājienu, tas paliek muļķis.
Tko ljubi pouku, ljubi znanje, a tko mrzi ukor, lud je.
2 Kas labs, tas Tam Kungam patīkams, bet vīru, kas viltu perē viņš pazudina.
Dobar dobiva milost od Jahve, a podmukao osudu.
3 Cilvēks nepastāvēs, kad ir bezdievīgs, bet taisno sakne netaps kustināta.
Zloćom se čovjek ne utvrđuje, a korijen se pravedniku ne pomiče.
4 Tikla sieva ir sava vīra kronis, bet netikla ir kā puve viņa kaulos.
Kreposna je žena vijenac mužu svojemu, a sramotna mu je kao gnjilež u kostima.
5 Taisno domas ir tiesa, bet bezdievīgo padomi viltība.
Pravedničke su misli pravične, spletke opakih prijevarne.
6 Bezdievīgo vārdi glūn uz asinīm; bet taisno mute tos izpestī.
Riječi opakih pogubne su zamke, a pravedne izbavljaju usta njihova.
7 Bezdievīgie top iznīcināti, ka to vairs nav; bet taisno nams pastāvēs.
Opaki se ruše i nema ih više, a kuća pravednika ostaje.
8 Kā kuram saprašana, tā viņam slava; bet par apsmieklu būs, kam netikla sirds.
Čovjek se hvali po oštrini svoga razuma, a prezire se tko je opak srcem.
9 Labāks tas zemais, kas sev pašam par kalpu, nekā kas lepojās, un maizes nav.
Bolje je biti malen i imati samo jednog slugu nego se hvastati a nemati ni kruha.
10 Taisnais gādā par sava lopa dzīvību, bet bezdievīgo sirds ir nežēlīga.
Pravednik pazi i na život svog živinčeta, dok je opakomu srce okrutno.
11 Kas savu zemi kopj, būs maizes paēdis, bet kas niekus triec, tam nav jēgas.
Tko obrađuje svoju zemlju, sit je kruha, a tko trči za ništavilom, nerazuman je.
12 Bezdievīgais traucās pēc blēžu medījuma; bet taisno sakne nes augļus.
Čežnja je opakoga mreža od zala, a korijen pravednika daje ploda.
13 Ļaunais savaldzinājās savas mutes grēkos; bet taisnais izies no bēdām.
Opakomu je zamka grijeh njegovih usana, a pravednik se izbavlja od tjeskobe.
14 Pēc savas mutes augļiem ikviens top pieēdināts ar labumu, un cilvēkam top maksāts pēc viņa roku darbiem.
Od ploda svojih usta nasitit će se svatko obilno, a ono što je rukama učinio vratit će mu se.
15 Ģeķa ceļš ir taisns paša acīs, bet kas padomam klausa, tas ir gudrs.
Luđaku se čini pravim njegov put, a mudar čovjek sluša savjete.
16 Ģeķa apskaišanās tūdaļ top zināma; bet kas slēpj, ka ir apkaunots, tas ir gudrs.
Luđak odmah odaje svoj bijes, a pametan pokriva sramotu.
17 Kas patiesību runā, tas saka taisnību; bet nepatiess liecinieks teic melus.
Tko govori istinu, otkriva što je pravo, a lažljiv svjedok prijevaru.
18 Dažs aplam runājot kā ar zobenu iedur; bet gudro mēle ir zāles, kas dziedina.
Nesmotren govori kao da mačem probada, a jezik je mudrih iscjeljenje.
19 Patiesa mute pastāvēs mūžīgi, bet viltīga mēle tik acumirkli.
Istinita usta traju dovijeka, a lažljiv jezik samo za čas.
20 Viltība ir sirdī tiem, kas ļaunu perē; bet kas dod miera padomu, dara prieku.
Prijevara je u srcu onih koji snuju zlo, a veselje u onih koji dijele miroljubive savjete.
21 Taisnam nekāds ļaunums nenotiks, bet bezdievīgiem ļaunuma uzies papilnam.
Pravednika ne stiže nikakva nevolja, a opaki u zlu grcaju.
22 Viltīgas lūpas Tam Kungam ir negantība; bet kas uzticību dara, tas viņam labi patīk.
Mrske su Jahvi usne lažljive, a mili su mu koji zbore istinu.
23 Gudrs cilvēks neizteic savu padomu; bet nejēgu sirds izkliedz ģeķību.
Promišljen čovjek prikriva svoje znanje, a srce bezumničko razglašuje svoju ludost.
24 Čakla roka valdīs, bet slinka dos meslus.
Marljiva ruka vlada, a nemar vodi u podložnost.
25 Raizes sirdī nospiež cilvēku, bet labs vārds to iepriecina.
Briga u srcu pritiskuje čovjeka, a blaga riječ veseli ga.
26 Taisnais savam tuvākam rāda ceļu, bet bezdievīgo ceļš maldina.
Pravednik vodi svojeg prijatelja, a opake zavodi njihov put.
27 Sliņķis neceps savu medījumu, bet uzcītīgam cilvēkam ir skaista manta.
Nemaran ne ulovi svoje lovine, a marljivost je čovjeku blago dragocjeno.
28 Uz taisnības ceļa ir dzīvība, un uz viņas ceļa tekām nav nāve.
Na stazi pravice stoji život i na njezinu putu nema smrti.
