Salamana Pamācības 11
1 Viltīgs svars Tam Kungam ir negantība, bet pilnīgs svara akmens Viņam patīk.
Falsk vegt er fæl for Herren, men full vegt likar han godt.
2 Kur nāk lepnība, tur arī nāk kauns, bet pie pazemīgiem ir gudrība.
Kjem stormod, so kjem og skam, men smålåtne, dei hev visdom.
3 Taisno sirdsskaidrība tos vada, bet neliešu netiklība tos posta.
Dei ærlege hev si uskyld til førar, men fals slær sin herre på hals.
4 Manta nepalīdz atriebšanas dienā, bet taisnība izpestī no nāves.
Gods hjelper ikkje på vreidens dag, men rettferd frelser frå dauden.
5 Skaidram taisnība līdzina ceļu, bet bezdievīgais kritīs caur savu bezdievību.
Ærleg manns rettferd jamnar hans veg, men den gudlause stuper ved gudløysa si.
6 Taisno taisnība tos izglābs, bet nebēdnieki savaldzināsies savā kārībā.
Ærlege folk ved si rettferd vert frelste, men dei falske vert fanga i eigen gir.
7 Kad bezdievīgs cilvēks mirst, tad viņa cerība iznīkst, un netaisno gaidīšana ir pagalam.
Når ugudleg mann døyr, er det ute med voni; og vondskaps venting til inkjes vert.
8 Taisnais tiek izglābts no bēdām, un bezdievīgais nāk viņa vietā.
Rettferdig vert fria or trengsla, og ugudleg kjem i hans stad.
9 Blēdis savu tuvāko bendē ar muti, bet taisnie, to manot, paglābjas.
Den skamlause tyner sin granne med munnen, men rettferdige friar seg ut med sin kunnskap.
10 Kad taisnam labi klājās, tad pilsēta priecājās, un gavilē, kad bezdievīgais iet postā.
Gjeng det godt med rettferdige, fegnast byen, vert gudlause tynte, syng folk av gleda.
11 Caur taisna svētību pilsēta ceļas, bet caur bezdievīga muti tā top nopostīta.
Med velsigning frå ærlege folk kjem byen seg upp, men gudlause munn bryt han ned.
12 Kas savu tuvāko nicina, tam nav saprašanas; bet gudrs vīrs cieš klusu.
Vitlaus er den som vanvyrdar sin granne, men vitug mann tegjer stilt.
13 Mēlnesis apkārt lienot izmuld, kas slēpjams; bet kam uzticīgs prāts, tas to apklāj.
Den som fer med drøs, ber løynråd ut, men den hjarte-trugne løyner saki.
14 Kur vadīšanas nav, tur ļaudis nīkst; bet kur padoma devēju papilnam, tur labi izdodas.
Der inkje styre er, lyt folket falla, men der dei rådvise er mange, der er frelsa.
15 Kas par svešu galvo, tam būs bēdu gan; bet kas galvošanu ienīst, tas paliek mierā.
Borgar du for framand, er du ille faren, men han er trygg som hatar handtak.
16 Mīlīga sieva panāk godu, tā kā varenie panāk bagātību.
Ei yndefull kvinna vinn æra, og valdsmenner vinn seg rikdom.
17 Žēlīgs vīrs savai paša dvēselei dara labu, bet niknais savai paša miesai dara grūti.
Ein godhjarta mann gjer vel mot si sjæl, men ein hardhjarta mann fer vondt med sitt eige kjøt.
18 Bezdievīgais pelnās tukšu algu, bet kas taisnību sēj, tam alga pastāvīga.
Den ugudlege vinn seg ei sviksam løn, men den som rettferd sår, fær varig løn.
19 Kā taisnība ir uz dzīvību, tā ļaunam pakaļ dzīties ir uz nāvi.
Stend du fast i rettferd, vinn du liv, men fer du etter vondt, då fær du daude.
20 Kam netikla sirds, tas Tam Kungam ir negantība; bet kam skaidrs ceļš, tas Viņam patīk.
Dei range i hugen hev Herren ein stygg til, men han likar deim som ulastande ferdast.
21 Uz radu radiem paliek blēža vaina; bet taisno dzimums taps izglābts.
Det kann du gjeva handi på, den vonde vert’kje urefst, men ætti åt rettferdige slepp undan.
22 Skaista sieva, kas goda neprot, ir zelta gredzens cūkas purnā.
Som ein gullring i eit grisetryne er ei fager kvinna utan vit.
23 Ko taisnie vēlās, ir visnotaļ labums; bet bezdievīgo cerība ir pārgalvība.
Det rettferdige ynskjer, vert berre godt, det som gudlause vonar, vert til vreide.
24 Cits izkaisa, un tam vēl krājās; un cits taupa pārlieku, bet tik uz trūcību.
Ein strår ut og fær endå meir, ein annan vert arm av usømeleg sparing.
25 Tā dvēsele, kas svētī, tiks trekna, un kas dzirdina, tas atkal taps dzirdināts.
Den som velsignar, skal trivast, og kveikjer du andre, vert sjølv du kveikt.
26 Kas aiztur labību, to ļaudis lād, bet svētība būs pār pārdevēja galvu.
Ein kornflår, honom bannar folket, men signing kjem yver den som sel korn.
27 Kas dzenās pēc laba, tas ir patīkams, bet kas meklē ļaunu, tam tas arī nāks.
Den som strævar etter godt, han søkjer hugnad, men den som leitar etter vondt, han fær det yver seg.
28 Kas uz savu bagātību palaižās, tas iznīks, bet taisnie zaļos kā lapas,
Den som lit på sin rikdom, han skal stupa, men rettferdige grønkar som lauv.
29 Kas savu namu pilda ar nemieru, tas mantos vēju, un ģeķis būs par kalpu tam, kam ir gudra sirds.
Den som øydar sitt hus, skal erva vind, og narren vert træl åt den kloke.
30 Taisna auglis ir dzīvības koks, un gudrais manto sirdis.
Rettferdig manns frukt er eit livsens tre, og sjæler vinn den vise.
31 Redzi, taisnam virs zemes top atmaksāts, cik vairāk vēl bezdievīgam un grēciniekam.
Du ser rettferdig mann fær vederlag på jordi, kor mykje meir då den ugudlege og syndaren!
