< Salamana Pamācības 11 >
1 Viltīgs svars Tam Kungam ir negantība, bet pilnīgs svara akmens Viņam patīk.
Falske Vægtskåle er HERREN en gru, fuldvvægtigt Lod er efter hans Sind.
2 Kur nāk lepnība, tur arī nāk kauns, bet pie pazemīgiem ir gudrība.
Kommer Hovmod, kommer og Skændsel, men med ydmyge følger der Visdom.
3 Taisno sirdsskaidrība tos vada, bet neliešu netiklība tos posta.
Retsindiges Uskyld leder dem trygt, troløses falskhed lægger dem øde.
4 Manta nepalīdz atriebšanas dienā, bet taisnība izpestī no nāves.
Ej hjælper Rigdom på Vredens Dag, men Retfærd redder fra Døden.
5 Skaidram taisnība līdzina ceļu, bet bezdievīgais kritīs caur savu bezdievību.
Den lydefris Retfærd jævner hans Vej, for sin Gudløshed falder den gudløse.
6 Taisno taisnība tos izglābs, bet nebēdnieki savaldzināsies savā kārībā.
Retsindiges Retfærd bringer dem Frelse, troløse fanges i egen Attrå.
7 Kad bezdievīgs cilvēks mirst, tad viņa cerība iznīkst, un netaisno gaidīšana ir pagalam.
Ved Døden brister den gudløses Håb, Dårers Forventning brister.
8 Taisnais tiek izglābts no bēdām, un bezdievīgais nāk viņa vietā.
Den retfærdige fries af Trængsel, den gudløse kommer i hans Sted.
9 Blēdis savu tuvāko bendē ar muti, bet taisnie, to manot, paglābjas.
Med sin Mund lægger vanhellig Næsten øde, retfærdige fries ved Kundskab.
10 Kad taisnam labi klājās, tad pilsēta priecājās, un gavilē, kad bezdievīgais iet postā.
Ved retfærdiges Lykke jubler en By, der er Fryd ved gudløses Undergang.
11 Caur taisna svētību pilsēta ceļas, bet caur bezdievīga muti tā top nopostīta.
Ved retsindiges Velsignelse rejser en By sig, den styrtes i Grus ved gudløses Mund.
12 Kas savu tuvāko nicina, tam nav saprašanas; bet gudrs vīrs cieš klusu.
Mand uden Vid ser ned på sin Næste, hvo, som har Indsigt, tier.
13 Mēlnesis apkārt lienot izmuld, kas slēpjams; bet kam uzticīgs prāts, tas to apklāj.
Bagtaleren røber, hvad ham er betroet, den pålidelige skjuler Sagen.
14 Kur vadīšanas nav, tur ļaudis nīkst; bet kur padoma devēju papilnam, tur labi izdodas.
Uden Styre står et Folk for Fald, vel står det til, hvor mange giver Råd.
15 Kas par svešu galvo, tam būs bēdu gan; bet kas galvošanu ienīst, tas paliek mierā.
Den går det ilde, som borger for andre, tryg er den, der hader Håndslag.
16 Mīlīga sieva panāk godu, tā kā varenie panāk bagātību.
Yndefuld Kvinde vinder Manden Ære; hader hun Retsind, volder hun Skændsel. De lade må savne Gods, flittige vinder sig Rigdom.
17 Žēlīgs vīrs savai paša dvēselei dara labu, bet niknais savai paša miesai dara grūti.
Kærlig Mand gør vel mod sin Sjæl, den grumme er hård ved sit eget Kød.
18 Bezdievīgais pelnās tukšu algu, bet kas taisnību sēj, tam alga pastāvīga.
Den gudløse skaber kun skuffende Vinding, hvo Retfærd sår, får virkelig Løn.
19 Kā taisnība ir uz dzīvību, tā ļaunam pakaļ dzīties ir uz nāvi.
At hige efter Retfærd er Liv, at jage efter ondt er Død.
20 Kam netikla sirds, tas Tam Kungam ir negantība; bet kam skaidrs ceļš, tas Viņam patīk.
De svigefulde er HERREN en Gru, hans Velbehag ejer, hvo lydefrit vandrer.
21 Uz radu radiem paliek blēža vaina; bet taisno dzimums taps izglābts.
Visselig undgår den onde ej Straf, de retfærdiges Æt går fri.
22 Skaista sieva, kas goda neprot, ir zelta gredzens cūkas purnā.
Som Guldring i Svinetryne er fager Kvinde, der ikke kan skønne.
23 Ko taisnie vēlās, ir visnotaļ labums; bet bezdievīgo cerība ir pārgalvība.
Retfærdiges Ønske bliver kun til Lykke, gudløse har kun Vrede i Vente.
24 Cits izkaisa, un tam vēl krājās; un cits taupa pārlieku, bet tik uz trūcību.
En strør om sig og gør dog Fremgang, en anden nægter sig alt og mangler.
25 Tā dvēsele, kas svētī, tiks trekna, un kas dzirdina, tas atkal taps dzirdināts.
Gavmild Sjæl bliver mæt; hvo andre kvæger, kvæges og selv.
26 Kas aiztur labību, to ļaudis lād, bet svētība būs pār pārdevēja galvu.
Hvo Kornet gemmer, ham bander Folket, Velsignelse kommer over den, som sælger.
27 Kas dzenās pēc laba, tas ir patīkams, bet kas meklē ļaunu, tam tas arī nāks.
Hvo der jager efter godt, han søger efter Yndest, hvo der higer efter ondt, ham kommer det over.
28 Kas uz savu bagātību palaižās, tas iznīks, bet taisnie zaļos kā lapas,
Hvo der stoler på sin Rigdom, falder, retfærdige grønnes som Løv.
29 Kas savu namu pilda ar nemieru, tas mantos vēju, un ģeķis būs par kalpu tam, kam ir gudra sirds.
Den, der øder sit Hus, høster Vind, Dåre bliver Vismands Træl.
30 Taisna auglis ir dzīvības koks, un gudrais manto sirdis.
Retfærds Frugt er et Livets Træ, Vismand indfanger Sjæle.
31 Redzi, taisnam virs zemes top atmaksāts, cik vairāk vēl bezdievīgam un grēciniekam.
En retfærdig reddes med Nød og næppe, endsige en gudløs, en, der synder.