< Salamana Pamācības 10 >
1 Salamana sakāmie vārdi. Gudrs dēls ir tēva prieks, bet ģeķīgs mātes sirdēsti.
Salomos ordsprog. En vis sønn gleder sin far, men en uforstandig sønn er sin mors sorg.
2 Netaisnas mantas nelīdz nenieka, bet taisnība izpestī no nāves.
Ugudelighets skatter gagner ikke, men rettferdighet frir fra døden.
3 Tas Kungs taisnai dvēselei neliek bada ciest; bet bezdievīga negausību viņš izšķiež.
Herren lar ikke den rettferdige sulte, men de ugudeliges attrå støter han bort.
4 Kas slinku roku strādā, top nabags; bet čakla roka dara bagātu.
Den som arbeider med lat hånd, blir fattig, men den flittiges hånd gjør rik.
5 Kas vasarā sakrāj, ir prātīgs; bet kas pļaujamā laikā guļ, paliek kaunā.
En klok sønn samler om sommeren; en dårlig sønn sover i høsttiden.
6 Svētība pār taisna galvu, bet bēdas aizbāzīs bezdievīgiem muti.
Velsignelser kommer over den rettferdiges hode, men de ugudeliges munn skal deres vold skjule.
7 Taisnam piemiņa paliek svētīta, bet bezdievīgiem slava iznīks.
Den rettferdiges minne lever i velsignelse, men de ugudeliges navn råtner bort.
8 Kam gudra sirds, tas pieņem mācību, bet kas muti palaiž, ies bojā.
Den som har visdom i hjertet, tar imot Guds bud; men den som har dårens leber, går til grunne.
9 Kas skaidrībā staigā, tas staigā ar mieru; bet kas savus ceļus groza, to pienāks.
Den som vandrer i ustraffelighet, vandrer trygt, og den som går krokveier, blir opdaget.
10 Kas ar acīm met, tas pieved bēdas; un kas muti palaiž, ies bojā.
Den som blunker med øiet, volder smerte, og den som har dårens leber, går til grunne.
11 Taisnam mute ir dzīvības avots; bet bēdas aizbāzīs bezdievīgiem muti.
Den rettferdiges munn er en livsens kilde, men de ugudeliges munn skal deres vold skjule.
12 Ienaids ceļ bāršanos; bet mīlestība apklāj visus pārkāpumus.
Hat vekker trette, men kjærlighet dekker over alle overtredelser.
13 Uz prātīga lūpām rodas gudrība, bet pār ģeķa muguru nāk rīkste.
På den forstandiges leber finnes visdom, men stokken er for den uforstandiges rygg.
14 Prātīgie pietur savu padomu, bet ģeķu mute ir briesmas tuvumā.
De vise gjemmer på kunnskap, men dårens munn truer med ødeleggelse.
15 Bagātam manta ir viņa stiprā pils, bet tukšinieku briesmas ir viņu nabadzība.
Rikmanns gods er hans faste stad; de fattiges armod er deres ødeleggelse.
16 Taisna krājumiņš ir uz dzīvību, bet bezdievīga ienākums uz grēku.
Det som den rettferdige vinner, blir ham til liv; den ugudeliges inntekt blir ham til synd.
17 Pārmācīšanu pieņemt ir ceļš uz dzīvību, bet kas par mācību nebēdā, tas maldās.
En vei til liv er den som akter på tukt; men den som forakter tilrettevisning, fører vill.
18 Viltīgas lūpas slēpj ienaidu, un kas niknu slavu ceļ, ir nelga.
Den som skjuler hat, har falske leber, og den som fører ut ondt rykte, han er en dåre.
19 Vārdu pulkā netrūkst grēku, bet kas savas lūpas valda, ir gudrs.
Hvor det er mange ord, mangler det ikke på synd; men den som holder sine leber i tømme, er klok.
20 Taisnam mēle ir tīrs sudrabs, bezdievīgā sirds neder nekam.
Den rettferdiges tunge er som utsøkt sølv; de ugudeliges hjerte er intet verdt.
21 Taisna lūpas daudziem ganība, bet ģeķi nomirs savā sirds ģeķībā.
Den rettferdiges leber nærer mange, men dårer dør, fordi de er uten forstand.
22 Tā Kunga svētība dara bagātu, un rūpes tur nekā nepieliek.
Det er Herrens velsignelse som gjør rik, og eget strev legger ikke noget til.
23 Ģeķim prieks, blēņas darīt, bet prātīgam vīram gudrība.
For dåren er det en lyst å gjøre skamløse gjerninger, men visdom er en lyst for den forstandige mann.
24 No kā bezdievīgais bīstas, tas viņam uziet, un ko taisnie vēlās, to Viņš tiem dod.
Det som den ugudelige gruer for, det skal komme over ham; men de rettferdiges ønsker skal Gud opfylle.
25 Tā kā vētra pārskrien, tāpat bezdievīgā vairs nebūs, bet taisnais pastāv mūžīgi.
Når en storm farer forbi, så er den ugudelige ikke mere; men den rettferdige har en evig grunnvoll.
26 Kā skābums zobiem un dūmi acīm, tā sliņķis tiem, kas to sūta.
Som eddik for tennene og røk for øinene, slik er den late for den som sender ham.
27 Tā Kunga bijāšana vairo dienas, bet bezdievīgo gadi top paīsināti.
Herrens frykt forlenger livet, men de ugudeliges år forkortes.
28 Ko taisnie gaida, būs līksmība, bet bezdievīgo cerība zudīs.
De rettferdige har glede i vente, men de ugudeliges håp blir til intet.
29 Tā Kunga ceļš sirdsskaidriem ir par stiprumu, bet ļauna darītājiem par izbailēm.
Herrens vei er en fast borg for den ustraffelige, men den er ødeleggelse for dem som gjør urett.
30 Taisnais nešaubīsies ne mūžam, bet bezdievīgie nepaliks zemes virsū.
De rettferdige skal aldri rokkes, men de ugudelige skal ikke få bo landet.
31 No taisnā mutes zaļo gudrība, bet netikla mēle taps izdeldēta.
Den rettferdiges munn bærer visdoms frukt, men den falske tunge skal skjæres av.
32 Taisnā lūpas zin, kas pieklājās, bet bezdievīgo mute ir netikla.
Den rettferdiges leber forstår hvad der er til behag, men de ugudeliges munn er bare falskhet.