Salamana Pamācības 10
1 Salamana sakāmie vārdi. Gudrs dēls ir tēva prieks, bet ģeķīgs mātes sirdēsti.
Filius sapiens lætificat patrem: filius vero stultus mœstitia est matris suæ.
2 Netaisnas mantas nelīdz nenieka, bet taisnība izpestī no nāves.
Nil proderunt thesauri impietatis: iustitia vero liberabit a morte.
3 Tas Kungs taisnai dvēselei neliek bada ciest; bet bezdievīga negausību viņš izšķiež.
Non affliget Dominus fame animam iusti, et insidias impiorum subvertet.
4 Kas slinku roku strādā, top nabags; bet čakla roka dara bagātu.
Egestatem operata est manus remissa: manus autem fortium divitias parat. Qui nititur mendaciis, hic pascit ventos: idem autem ipse sequitur aves volantes.
5 Kas vasarā sakrāj, ir prātīgs; bet kas pļaujamā laikā guļ, paliek kaunā.
Qui congregat in messe, filius sapiens est: qui autem stertit æstate, filius confusionis.
6 Svētība pār taisna galvu, bet bēdas aizbāzīs bezdievīgiem muti.
Benedictio Domini super caput iusti: os autem impiorum operit iniquitas.
7 Taisnam piemiņa paliek svētīta, bet bezdievīgiem slava iznīks.
Memoria iusti cum laudibus: et nomen impiorum putrescet.
8 Kam gudra sirds, tas pieņem mācību, bet kas muti palaiž, ies bojā.
Sapiens corde præcepta suscipit: stultus cæditur labiis.
9 Kas skaidrībā staigā, tas staigā ar mieru; bet kas savus ceļus groza, to pienāks.
Qui ambulat simpliciter, ambulat confidenter: qui autem depravat vias suas, manifestus erit.
10 Kas ar acīm met, tas pieved bēdas; un kas muti palaiž, ies bojā.
Qui annuit oculo, dabit dolorem: et stultus labiis verberabitur.
11 Taisnam mute ir dzīvības avots; bet bēdas aizbāzīs bezdievīgiem muti.
Vena vitæ, os iusti: et os impiorum operit iniquitatem.
12 Ienaids ceļ bāršanos; bet mīlestība apklāj visus pārkāpumus.
Odium suscitat rixas: et universa delicta operit charitas.
13 Uz prātīga lūpām rodas gudrība, bet pār ģeķa muguru nāk rīkste.
In labiis sapientis invenitur sapientia: et virga in dorso eius qui indiget corde.
14 Prātīgie pietur savu padomu, bet ģeķu mute ir briesmas tuvumā.
Sapientes abscondunt scientiam: os autem stulti confusioni proximum est.
15 Bagātam manta ir viņa stiprā pils, bet tukšinieku briesmas ir viņu nabadzība.
Substantia divitis, urbs fortitudinis eius: pavor pauperum, egestas eorum.
16 Taisna krājumiņš ir uz dzīvību, bet bezdievīga ienākums uz grēku.
Opus iusti ad vitam: fructus autem impii ad peccatum.
17 Pārmācīšanu pieņemt ir ceļš uz dzīvību, bet kas par mācību nebēdā, tas maldās.
Via vitæ, custodienti disciplinam: qui autem increpationes relinquit, errat.
18 Viltīgas lūpas slēpj ienaidu, un kas niknu slavu ceļ, ir nelga.
Abscondunt odium labia mendacia: qui profert contumeliam, insipiens est.
19 Vārdu pulkā netrūkst grēku, bet kas savas lūpas valda, ir gudrs.
In multiloquio non deerit peccatum: qui autem moderatur labia sua prudentissimus est.
20 Taisnam mēle ir tīrs sudrabs, bezdievīgā sirds neder nekam.
Argentum electum, lingua iusti: cor autem impiorum pro nihilo.
21 Taisna lūpas daudziem ganība, bet ģeķi nomirs savā sirds ģeķībā.
Labia iusti erudiunt plurimos: qui autem indocti sunt, in cordis egestate morientur.
22 Tā Kunga svētība dara bagātu, un rūpes tur nekā nepieliek.
Benedictio Domini divites facit, nec sociabitur eis afflictio.
23 Ģeķim prieks, blēņas darīt, bet prātīgam vīram gudrība.
Quasi per risum stultus operatur scelus: sapientia autem est viro prudentia.
24 No kā bezdievīgais bīstas, tas viņam uziet, un ko taisnie vēlās, to Viņš tiem dod.
Quod timet impius, veniet super eum: desiderium suum iustus dabitur.
25 Tā kā vētra pārskrien, tāpat bezdievīgā vairs nebūs, bet taisnais pastāv mūžīgi.
Quasi tempestas transiens non erit impius: iustus autem quasi fundamentum sempiternum.
26 Kā skābums zobiem un dūmi acīm, tā sliņķis tiem, kas to sūta.
Sicut acetum dentibus, et fumus oculis, sic piger his, qui miserunt eum.
27 Tā Kunga bijāšana vairo dienas, bet bezdievīgo gadi top paīsināti.
Timor Domini apponet dies: et anni impiorum breviabuntur.
28 Ko taisnie gaida, būs līksmība, bet bezdievīgo cerība zudīs.
Expectatio iustorum lætitia: spes autem impiorum peribit.
29 Tā Kunga ceļš sirdsskaidriem ir par stiprumu, bet ļauna darītājiem par izbailēm.
Fortitudo simplicis via Domini: et pavor his, qui operantur malum.
30 Taisnais nešaubīsies ne mūžam, bet bezdievīgie nepaliks zemes virsū.
Iustus in æternum non commovebitur: impii autem non habitabunt super terram.
31 No taisnā mutes zaļo gudrība, bet netikla mēle taps izdeldēta.
Os iusti parturiet sapientiam: lingua pravorum peribit.
32 Taisnā lūpas zin, kas pieklājās, bet bezdievīgo mute ir netikla.
Labia iusti considerant placita: et os impiorum perversa.
