Salamana Pamācības 10
1 Salamana sakāmie vārdi. Gudrs dēls ir tēva prieks, bet ģeķīgs mātes sirdēsti.
Mudar sin veseli oca, a lud je sin žalost majci svojoj.
2 Netaisnas mantas nelīdz nenieka, bet taisnība izpestī no nāves.
Ne koristi krivo stečeno blago, dok pravednost izbavlja od smrti.
3 Tas Kungs taisnai dvēselei neliek bada ciest; bet bezdievīga negausību viņš izšķiež.
Ne dopušta Jahve da gladuje duša pravednika, ali odbija pohlepu opakih.
4 Kas slinku roku strādā, top nabags; bet čakla roka dara bagātu.
Lijena ruka osiromašuje čovjeka, a marljiva ga obogaćuje.
5 Kas vasarā sakrāj, ir prātīgs; bet kas pļaujamā laikā guļ, paliek kaunā.
Tko sabira ljeti, razuman je sin, a tko hrče o žetvi, navlači sramotu.
6 Svētība pār taisna galvu, bet bēdas aizbāzīs bezdievīgiem muti.
Blagoslovi su nad glavom pravedniku, a usta opakih kriju nasilje.
7 Taisnam piemiņa paliek svētīta, bet bezdievīgiem slava iznīks.
Pravednikov je spomen blagoslovljen, a opakom se ime proklinje.
8 Kam gudra sirds, tas pieņem mācību, bet kas muti palaiž, ies bojā.
Tko je mudra srca, prima zapovijedi, dok brbljava luda propada.
9 Kas skaidrībā staigā, tas staigā ar mieru; bet kas savus ceļus groza, to pienāks.
Tko nedužno živi, hodi bez straha, a tko ide krivim putovima, poznat će se.
10 Kas ar acīm met, tas pieved bēdas; un kas muti palaiž, ies bojā.
Tko žmirka okom, zadaje tugu, a tko ludo zbori, propada.
11 Taisnam mute ir dzīvības avots; bet bēdas aizbāzīs bezdievīgiem muti.
Pravednikova su usta izvor života, a opakomu usta kriju nasilje.
12 Ienaids ceļ bāršanos; bet mīlestība apklāj visus pārkāpumus.
Mržnja izaziva svađu, a ljubav pokriva sve pogreške.
13 Uz prātīga lūpām rodas gudrība, bet pār ģeķa muguru nāk rīkste.
Na usnama razumnoga nalazi se mudrost, a batina je za leđa nerazumna čovjeka.
14 Prātīgie pietur savu padomu, bet ģeķu mute ir briesmas tuvumā.
Mudri kriju znanje, a luđakova su usta blizu propasti.
15 Bagātam manta ir viņa stiprā pils, bet tukšinieku briesmas ir viņu nabadzība.
Blago je bogatomu tvrdi grad, a ubogima je propast njihovo siromaštvo.
16 Taisna krājumiņš ir uz dzīvību, bet bezdievīga ienākums uz grēku.
Pravednik prirađuje za život, a opaki prirađuje za grijeh.
17 Pārmācīšanu pieņemt ir ceļš uz dzīvību, bet kas par mācību nebēdā, tas maldās.
Tko se naputka drži, na putu je života, a zabluđuje tko se na ukor ne osvrće.
18 Viltīgas lūpas slēpj ienaidu, un kas niknu slavu ceļ, ir nelga.
Lažljive usne kriju mržnju, a tko klevetu širi, bezuman je!
19 Vārdu pulkā netrūkst grēku, bet kas savas lūpas valda, ir gudrs.
Obilje riječi ne biva bez grijeha, a tko zauzdava svoj jezik, razuman je.
20 Taisnam mēle ir tīrs sudrabs, bezdievīgā sirds neder nekam.
Pravednikov je jezik odabrano srebro, a razum opakoga malo vrijedi.
21 Taisna lūpas daudziem ganība, bet ģeķi nomirs savā sirds ģeķībā.
Pravednikove su usne hrana mnogima, a luđaci umiru s ludosti svoje.
22 Tā Kunga svētība dara bagātu, un rūpes tur nekā nepieliek.
Gospodnji blagoslov obogaćuje i ne prati ga nikakva muka.
23 Ģeķim prieks, blēņas darīt, bet prātīgam vīram gudrība.
Bezumniku je radost učiniti sramotno djelo, a razumnu čovjeku biti mudar.
24 No kā bezdievīgais bīstas, tas viņam uziet, un ko taisnie vēlās, to Viņš tiem dod.
Čega se opaki boji, ono će ga stići, a pravednička se želja ispunjava.
25 Tā kā vētra pārskrien, tāpat bezdievīgā vairs nebūs, bet taisnais pastāv mūžīgi.
Kad oluja prohuja, opakoga nestane, a pravednik ima temelj vječni.
26 Kā skābums zobiem un dūmi acīm, tā sliņķis tiem, kas to sūta.
Kakav je ocat zubima i dim očima, takav je ljenivac onima koji ga šalju.
27 Tā Kunga bijāšana vairo dienas, bet bezdievīgo gadi top paīsināti.
Strah Gospodnji umnaža dane, a opakima se prekraćuju godine.
28 Ko taisnie gaida, būs līksmība, bet bezdievīgo cerība zudīs.
Pravedničko je ufanje puno radosti, a opakima je nada uprazno.
29 Tā Kunga ceļš sirdsskaidriem ir par stiprumu, bet ļauna darītājiem par izbailēm.
Gospodnji je put okrilje bezazlenu, a propast onima koji čine zlo.
30 Taisnais nešaubīsies ne mūžam, bet bezdievīgie nepaliks zemes virsū.
Pravednik se neće nikad pokolebati, a opakih će nestati s lica zemlje.
31 No taisnā mutes zaļo gudrība, bet netikla mēle taps izdeldēta.
Pravednikova usta rađaju mudrošću, a opak jezik čupa se s korijenom.
32 Taisnā lūpas zin, kas pieklājās, bet bezdievīgo mute ir netikla.
Pravednikove usne znaju što je milo, dok usta opakih poznaju zloću.
