Salamana Pamācības 10
1 Salamana sakāmie vārdi. Gudrs dēls ir tēva prieks, bet ģeķīgs mātes sirdēsti.
智慧的兒子使父親喜樂；愚昧的兒子，使母親憂愁。
2 Netaisnas mantas nelīdz nenieka, bet taisnība izpestī no nāves.
不義之財，毫無益處；惟有正義，救人脫免死亡。
3 Tas Kungs taisnai dvēselei neliek bada ciest; bet bezdievīga negausību viņš izšķiež.
上主不忍義人受飢，卻使惡人大失所望。
4 Kas slinku roku strādā, top nabags; bet čakla roka dara bagātu.
游手好閒，使人貧窮；勤奮工作，使人富有。
5 Kas vasarā sakrāj, ir prātīgs; bet kas pļaujamā laikā guļ, paliek kaunā.
夏季貯蓄的，是明智的孩童；秋收酣睡的是無恥的兒子。
6 Svētība pār taisna galvu, bet bēdas aizbāzīs bezdievīgiem muti.
上主的祝福在義人頭上，災禍卻使惡人啞口無言。
7 Taisnam piemiņa paliek svētīta, bet bezdievīgiem slava iznīks.
義人受人懷念祝福，惡人卻必身敗名裂。
8 Kam gudra sirds, tas pieņem mācību, bet kas muti palaiž, ies bojā.
心靈智慧的人，必接受命令；饒舌的愚的人，必自招喪亡。
9 Kas skaidrībā staigā, tas staigā ar mieru; bet kas savus ceļus groza, to pienāks.
走正路的，行路穩妥；走邪路的，終必敗露。
10 Kas ar acīm met, tas pieved bēdas; un kas muti palaiž, ies bojā.
暗中擠眼的人，必引人煩惱；坦然規勸的人，必促進和平。
11 Taisnam mute ir dzīvības avots; bet bēdas aizbāzīs bezdievīgiem muti.
義人的口，是生命的泉源；惡人的口，是殘暴的淵藪。
12 Ienaids ceļ bāršanos; bet mīlestība apklāj visus pārkāpumus.
仇恨引起爭端，愛情遮掩一切過失。
13 Uz prātīga lūpām rodas gudrība, bet pār ģeķa muguru nāk rīkste.
有見識的口唇上，可找著智慧；棍杖只是為打缺乏智慧者的脊背。
14 Prātīgie pietur savu padomu, bet ģeķu mute ir briesmas tuvumā.
智慧的人，隱諱自己的學問；愚昧人的口，招致逼近的喪亡。
15 Bagātam manta ir viņa stiprā pils, bet tukšinieku briesmas ir viņu nabadzība.
富人的財富，是他自己的堅城；窮人的零落，卻是他們的貧乏。
16 Taisna krājumiņš ir uz dzīvību, bet bezdievīga ienākums uz grēku.
義人的薪金，用以維持生活；惡人的收入，卻只用來犯罪。
17 Pārmācīšanu pieņemt ir ceļš uz dzīvību, bet kas par mācību nebēdā, tas maldās.
誰遵守勸告，必走向生命之路；誰輕視規勸，必自誤入迷途。
18 Viltīgas lūpas slēpj ienaidu, un kas niknu slavu ceļ, ir nelga.
撒謊的唇舌，必暗藏仇恨；散播謠言的，必是愚昧人。
19 Vārdu pulkā netrūkst grēku, bet kas savas lūpas valda, ir gudrs.
多言難免無過，明智的人必約束自己的唇舌。
20 Taisnam mēle ir tīrs sudrabs, bezdievīgā sirds neder nekam.
義人的舌，貴若純金；惡人的心，賤似草芥。
21 Taisna lūpas daudziem ganība, bet ģeķi nomirs savā sirds ģeķībā.
義人的唇舌教育群眾，愚人必因缺乏心智而死亡。
22 Tā Kunga svētība dara bagātu, un rūpes tur nekā nepieliek.
使人致富的，是上主的祝福；營營的辛勞，卻無補於事。
23 Ģeķim prieks, blēņas darīt, bet prātīgam vīram gudrība.
愚昧人樂於作惡，明哲人樂於求智。
24 No kā bezdievīgais bīstas, tas viņam uziet, un ko taisnie vēlās, to Viņš tiem dod.
惡人畏懼的，反向他侵襲；義人的希望，終獲得應允。
25 Tā kā vētra pārskrien, tāpat bezdievīgā vairs nebūs, bet taisnais pastāv mūžīgi.
暴風雨一過，惡人不復存在；義人卻根深蒂固。
26 Kā skābums zobiem un dūmi acīm, tā sliņķis tiem, kas to sūta.
懶漢之於派遣他的人，就如醋之於牙，煙之於目。
27 Tā Kunga bijāšana vairo dienas, bet bezdievīgo gadi top paīsināti.
敬畏上主，將延年益壽；惡人的歲月，必要短縮。
28 Ko taisnie gaida, būs līksmība, bet bezdievīgo cerība zudīs.
義人的期待，終歸是喜樂；惡人的希望，終歸是失望。
29 Tā Kunga ceļš sirdsskaidriem ir par stiprumu, bet ļauna darītājiem par izbailēm.
上主的道路，是正人君子的保障；為作惡的人，卻是滅亡。
30 Taisnais nešaubīsies ne mūžam, bet bezdievīgie nepaliks zemes virsū.
義人永不會動搖，惡人決不會久留地上。
31 No taisnā mutes zaļo gudrība, bet netikla mēle taps izdeldēta.
義人的口，散播智慧；邪惡的舌，必被剷除。
32 Taisnā lūpas zin, kas pieklājās, bet bezdievīgo mute ir netikla.
義人的唇，常吐雅言；惡人的口，只說邪惡。
