Salamana Pamācības 1
1 Salamana, Dāvida dēla, Israēla ķēniņa, sakāmie vārdi,
Dies sind die Sprüche Salomos, des Königs Israels, Davids Sohns,
2 Atzīt gudrību un mācību, un saprast prātīgu valodu,
zu lernen Weisheit und Zucht, Verstand,
3 Pieņemties apdomībā, taisnībā, tiesā un skaidrībā,
Klugheit, Gerechtigkeit, Recht und Schlecht,
4 Ka tiem vēl nejēgām tiek samaņa, jauniem atzīšana un apdomīgs prāts.
daß die Albernen witzig und die Jünglinge vernünftig und vorsichtig werden.
5 Kas gudrs, klausīs un pieaugs mācībā, un kas prātīgs, ņemsies labus padomus,
Wer weise ist, der höret zu und bessert sich; und wer verständig ist, der läßt ihm raten,
6 Ka izprot sakāmus vārdus un mīklas, gudro valodas un viņu dziļos vārdus.
daß er vernehme die Sprüche und ihre Deutung, die Lehre der Weisen und ihre Beispiele.
7 Tā Kunga bijāšana ir atzīšanas iesākums; gudrību un mācību ģeķi nicina.
Des HERRN Furcht ist Anfang zu lernen. Die Ruchlosen verachten Weisheit und Zucht.
8 Klausi, mans bērns, sava tēva pārmācībai un nepamet savas mātes mācību;
Mein Kind gehorche der Zucht deines Vaters und verlaß nicht das Gebot deiner Mutter!
9 Jo tas ir jauks krāšņums tavai galvai un zelta rota tavam kaklam.
Denn solches ist ein schöner Schmuck deinem Haupt und eine Kette an deinem Halse.
10 Mans bērns, kad grēcinieki tevi vilina, tad neklausi!
Mein Kind, wenn dich die bösen Buben locken, so folge nicht!
11 Kad tie saka: „Nāc mums līdz, glūnēsim uz asinīm, glūnēsim uz nenoziedzīgo par nepatiesu!
Wenn sie sagen: Gehe mit uns, wir wollen auf Blut lauern und den Unschuldigen ohne Ursache nachstellen;
wir wollen sie lebendig verschlingen wie die Hölle, und die Frommen, als die hinunter in die Grube fahren; (Sheol h7585)
13 Mēs atradīsim visādas dārgas mantas, pildīsim savus namus ar laupījumu.
wir wollen groß Gut finden; wir wollen unsere Häuser mit Raube füllen;
14 Tava daļa tev būs mūsu starpā, viens pats maks būs mums visiem.“
wage es mit uns; es soll unser aller ein Beutel sein:
15 Mans bērns, nestaigā vienā ceļā ar tiem; sargi savu kāju no viņu pēdām;
mein Kind, wandle den Weg nicht mit ihnen; wehre deinem Fuß von ihrem Pfad!
16 Jo viņu kājas skrien uz ļaunu un steidzās asinis izliet.
Denn ihre Füße laufen zum Bösen und eilen, Blut zu vergießen.
17 Bet lai arī tīklu izplāta visiem putniem priekš acīm; tas ir par velti!
Denn es ist vergeblich, das Netz auswerfen vor den Augen der Vögel.
18 Tā arī viņi glūn uz savām pašu asinīm un glūn uz savu pašu dzīvību.
Auch lauern sie selbst untereinander auf ihr Blut, und stellet einer dem andern nach dem Leben.
19 Tā iet visiem, kas plēš netaisnu mantu; kam šī ir, tam tā paņem dzīvību.
Also tun alle Geizigen, daß einer dem andern das Leben nimmt.
20 Dieva gudrība skaņi sauc uz lielceļiem, uz ielām tā paceļ savu balsi;
Die Weisheit klagt draußen und läßt sich hören auf den Gassen.
21 Tā izsaucās, kur ļaužu vislielais troksnis; kur ieiet pilsētas vārtos, tā runā savu valodu:
Sie ruft in der Tür am Tor vorne unter dem Volk; sie redet ihre Worte in der Stadt:
22 Cik ilgi, nejēgas, jūs mīlēsiet nejēdzību, un smējējiem gribēsies apsmiet, un ģeķi ienīdēs atzīšanu?
Wie lange wollt ihr Albernen albern sein und die Spötter Lust zu Spötterei haben und die Ruchlosen die Lehre hassen?
23 Griežaties pie manas mācības! Redzi, es jums došu savu garu un jums darīšu zināmus savus vārdus.
Kehret euch zu meiner Strafe! Siehe, ich will euch heraussagen meinen Geist und euch meine Worte kundtun.
24 Tādēļ nu, ka es aicināju, un jūs liedzaties, ka savu roku izstiepju, un nav, kas uzklausa,
Weil ich denn rufe, und ihr weigert euch; ich recke meine Hand aus, und niemand achtet drauf,
25 Un jūs visu manu padomu atmetiet un manas pārmācības negribiet;
und laßt fahren allen meinen Rat und wollt meiner Strafe nicht:
26 Tādēļ arī es smiešos par jūsu postu, es smiešos, kad jums izbailes uzies,
so will ich auch lachen in eurem Unfall und euer spotten, wenn da kommt, das ihr fürchtet,
27 Kad pār jums izbailes nāks kā auka, un posts jums uzbruks kā vētra, kad briesmas un bailes jums uzies.
wenn über euch kommt wie ein Sturm, das ihr fürchtet, und euer Unfall als ein Wetter, wenn über euch Angst und Not kommt.
28 Tad tie mani sauks, bet es neatbildēšu, tie mani meklēs agri, bet mani neatradīs,
Dann werden sie mir rufen, aber ich werde nicht antworten; sie werden mich frühe suchen und nicht finden.
29 Tādēļ ka tie atzīšanu ienīdējuši un Tā Kunga bijāšanu nav pieņēmuši.
Darum daß sie hasseten die Lehre und wollten des HERRN Furcht nicht haben,
30 Tiem negribējās mana padoma, tie ir nicinājuši visu manu pārmācīšanu;
wollten meines Rats nicht und lästerten alle meine Strafe,
31 Tādēļ tie ēdīs no sava ceļa augļiem, un būs paēduši no saviem padomiem.
so sollen sie essen von den Früchten ihres Wesens und ihres Rats satt werden.
32 Jo nesaprašu nomaldīšanās tos nokauj, un ģeķu pārdrošība tos nomaitā.
Das die Albernen gelüstet, tötet sie, und der Ruchlosen Glück bringt sie um.
33 Bet kas mani klausa, tas dzīvos droši, un savā mierā tas ļauna nebīsies.
Wer aber mir gehorchet, wird sicher bleiben und genug haben und kein Unglück fürchten.
