Salamana Pamācības 1
1 Salamana, Dāvida dēla, Israēla ķēniņa, sakāmie vārdi,
Goe buga ganodini malasu amo Soloumone (Da: ibidi ea mano) Isala: ili hina bagade da dedei.
2 Atzīt gudrību un mācību, un saprast prātīgu valodu,
Goe da malasu amo ea di bagade fidimuyo amola dia noga: le hou moloi ba: ma: ne amola hou ida: iwanedafa olelesa. Amola noga: le amo sia: dawa: ma: ne ea bai da gududafa.
3 Pieņemties apdomībā, taisnībā, tiesā un skaidrībā,
Amola ilia da dima noga: le hou moloi ahoanoma: ne olelesa amola defele hamoma: ne olelesa.
4 Ka tiem vēl nejēgām tiek samaņa, jauniem atzīšana un apdomīgs prāts.
Amola ilia di dawa: loma: ne hamosa amola dunu dawa: su bagade olelesa eno dunu goi olelema: ne.
5 Kas gudrs, klausīs un pieaugs mācībā, un kas prātīgs, ņemsies labus padomus,
Amo sia: dedei da bagade dawa: su dunu ilima dawa: loma: ne, olelesu amola moloidafa hou imunu.
6 Ka izprot sakāmus vārdus un mīklas, gudro valodas un viņu dziļos vārdus.
Amasea, ilia da malasu wamolegei bai amo noga: le dawa: ma: ne amola malasu da moloi dunu ea hou heda: ma: ne eno hou doaga: sea, dawa: ma: ne olelesa.
7 Tā Kunga bijāšana ir atzīšanas iesākums; gudrību un mācību ģeķi nicina.
Di da bagade dawa: su hou lamu hanai galea, hidadea Godema nodone dawa: ma. Gagaoui dunu ilia da dawa: su bagade lama: ne hame asigisa, amola moloidafa hou dawa: mu higasa.
8 Klausi, mans bērns, sava tēva pārmācībai un nepamet savas mātes mācību;
Nagofe! Dia noga: le nabima, dia ada amola ame elea sia: sea.
9 Jo tas ir jauks krāšņums tavai galvai un zelta rota tavam kaklam.
Elea olelebe amo ea dia hou da gado heda: mu amola dia hamobe liligi da nina: hamoi habuga o galogoaga gisa: gisu amo ba: le defele ba: mu.
10 Mans bērns, kad grēcinieki tevi vilina, tad neklausi!
Nagofe dia! Wadela: le hamosu dunu ilia dima adoba: sea, di amoma maedafa madelama.
11 Kad tie saka: „Nāc mums līdz, glūnēsim uz asinīm, glūnēsim uz nenoziedzīgo par nepatiesu!
Ilia sia: sa, “Misa! Ninia hedemusa: noga: i dunu medole legemusa: hogola masunu.
Amaiba: le ninia asili, hahawane esalebe dunu ba: sea, hedolowane medole legemu. (Sheol h7585)
13 Mēs atradīsim visādas dārgas mantas, pildīsim savus namus ar laupījumu.
Amasea ninia ilia liligi lale ninia diasuga gaguli masunu amola ninia da liligi gagui dunu agoai esalumu.
14 Tava daļa tev būs mūsu starpā, viens pats maks būs mums visiem.“
Misa! Ninima madelama! Amola ninia wamolai liligi gilisili gagumu.”
15 Mans bērns, nestaigā vienā ceļā ar tiem; sargi savu kāju no viņu pēdām;
Nagofe! Agoai dunu ilima mae gilisima amola di gasigama.
16 Jo viņu kājas skrien uz ļaunu un steidzās asinis izliet.
Ilia da gasa bagadewane eso huluane eno dunu medole legemusa: momagei esala.
17 Bet lai arī tīklu izplāta visiem putniem priekš acīm; tas ir par velti!
Amola di da sio di hanai amo sio sa: ima: ne sani amoga gaguma: ne e ba: lalea hame ligisisa.
18 Tā arī viņi glūn uz savām pašu asinīm un glūn uz savu pašu dzīvību.
Be dunu nowa e amane hamosea, e da hina: bogoma: ne sani amoga hina: sa: ima: ne logo hogosa.
19 Tā iet visiem, kas plēš netaisnu mantu; kam šī ir, tam tā paņem dzīvību.
Wamolasu e da ea wamolasu hamobeba: le da bogosu ba: mu. Nowa da nimi gasa fi hou bagade hamosea da bogosu ba: mu.
20 Dieva gudrība skaņi sauc uz lielceļiem, uz ielām tā paceļ savu balsi;
Nabima! Bagade Dawa: su Hou da welala amola logoga amola gilisisu bidi lama: ne diasu sogega welala.
21 Tā izsaucās, kur ļaužu vislielais troksnis; kur ieiet pilsētas vārtos, tā runā savu valodu:
Gasa gala welala amola fi sogebi logo holeiga amola dunu huluane gilisibi amola misini gilisisu sogebi.
22 Cik ilgi, nejēgas, jūs mīlēsiet nejēdzību, un smējējiem gribēsies apsmiet, un ģeķi ienīdēs atzīšanu?
Gagaoui dunu habowali dili da gagaoui esaloma: bela: ? Habowali dilia da Bagade Dawa: su Hou amoma higale oufesega: ma: bela: ? Amola habogala dawa: lama: bela: ?
23 Griežaties pie manas mācības! Redzi, es jums došu savu garu un jums darīšu zināmus savus vārdus.
Na da dilima gagabole sia: sea, dilia noga: le nabima! Na da hahawane sia: olelesa amola na dawa: dilima olelemu.
24 Tādēļ nu, ka es aicināju, un jūs liedzaties, ka savu roku izstiepju, un nav, kas uzklausa,
Na da dilima welalu amola dili misa: ne sia: nanu, be dilia da hame nabi amola dilia da na sia: be hame dawa: digi.
25 Un jūs visu manu padomu atmetiet un manas pārmācības negribiet;
Dili da na fada: i sia: i higa: i amola na olelei amola dili da amane hamomusa: hame hanai amola na gagabosu hame nabi.
26 Tādēļ arī es smiešos par jūsu postu, es smiešos, kad jums izbailes uzies,
Amaiba: le, dilia da da: i dioi doaga: sea na da diliba: le oufesega: mu amola na da dili gadele oumu dilima beda: ga da: i dioi doaga: sea.
27 Kad pār jums izbailes nāks kā auka, un posts jums uzbruks kā vētra, kad briesmas un bailes jums uzies.
Adi liligi, mulu mabe amo defele se fo mabe defele dilima da: i dioi amola se nabasu doaga: sea,
28 Tad tie mani sauks, bet es neatbildēšu, tie mani meklēs agri, bet mani neatradīs,
dilia da hahawane bagade dawa: su esalusu hogomu amola wemu. Be na da hame nabimu. Dilia da na hogoi helemu. Be amomane dilia da na hame ba: mu.
29 Tādēļ ka tie atzīšanu ienīdējuši un Tā Kunga bijāšanu nav pieņēmuši.
Dili da musa: Bagade Dawa: su Hou hogomusa: hame hamosu amola dili da Gode Ea moloidafa hou nabimu higasu.
30 Tiem negribējās mana padoma, tie ir nicinājuši visu manu pārmācīšanu;
Dili da na sia: amo hame nabasu amola na olelesea amoga hame dawa: su.
31 Tādēļ tie ēdīs no sava ceļa augļiem, un būs paēduši no saviem padomiem.
Amaiba: le dili da dilia higa: i amo ea bidi lamu. Amola dili hou amo hamoiba: le, dilia da olomu.
32 Jo nesaprašu nomaldīšanās tos nokauj, un ģeķu pārdrošība tos nomaitā.
Hame dawa: su dunu ilia bogosu bai da ilia Bagade Dawa: su Hou amo higasa. Amola gagaoui dunu ilia da ilia gagaoui hou amoga ilila: wadela: sa.
33 Bet kas mani klausa, tas dzīvos droši, un savā mierā tas ļauna nebīsies.
Nowa da nama nabasu hou hamosea amo da gaga: su ba: mu, amola e da udigili beda: su hou bai hame ba: mu.
