Ceturtā Mozus 5
1 Un Tas Kungs runāja uz Mozu un sacīja:
Angraeng mah Mosi khaeah,
2 Pavēli Israēla bērniem, ka tiem no lēģera būs izraidīt visus spitālīgos, un visus, kam miesa pil, un visus, kas palikuši nešķīsti pie miroņa.
Ngansae man kami, kahoih thai ai takpum nathaih tawn kami hoi kaciim ai kadueh qok sui Israel kaminawk loe ataihaih ahmuen tasa bangah suem ah;
3 Tāpat vīrus kā sievas tev būs izraidīt; ārā no lēģera tev tos būs izraidīt, ka tie neapgāna savus lēģerus, kur Es dzīvoju viņu starpā.
ka ohhaih ahmuen amhnongsak han ai ah, to baktih nathaih tawn kami loe nongpa maw, nongpata maw ohhaih im tasa bangah suem ah, tiah a naa.
4 Un Israēla bērni tā darīja un tos izraidīja no lēģera ārā; kā Tas Kungs uz Mozu bija runājis, tā Israēla bērni darīja.
Angraeng mah Mosi khaeah thuih ih lok baktih toengah, Israel kaminawk mah sak o; to baktih nathaih tawn kami loe ohhaih ahmuen tasa bangah a suek o.
5 Un Tas Kungs runāja uz Mozu un sacīja:
Angraeng mah Mosi khaeah,
6 Runā uz Israēla bērniem: ja vīrs vai sieva padara kaut kādu cilvēku grēku, noziegdamies pret To Kungu, un šī dvēsele paliek vainīga,
Israel kaminawk khaeah hae tiah thui paeh; kaminawk mah sak o ih zaehaih to nongpa mah maw, nongpata mah maw, Angraeng hmaa ah oep om ai ah sak o pazae pongah, to kami to zaehaih tawn nahaeloe,
7 Tad tiem būs izsūdzēt savu grēku, ko tie darījuši, un savu noziegumu atlīdzināt ar pilnu maksu, un piekto daļu pielikt klāt un tam dot, pret ko tie noziegušies.
to kaminawk mah sak o ih zaehaih to taphong han oh; a sakpazae o pongah, a sakpazae o ih kami khaeah ahmuen pangato thungah ahmuen maeto thap ueloe, rong pae boih tih.
8 Bet ja tam vīram nav izpircēja, kam to noziegumu varētu maksāt, tad lai tas maksājamais parāds pieder Tam Kungam priekš priestera, bez tā salīdzināšanas auna, kas tam par salīdzināšanu.
Toe kami maeto mah a sakpazae ih hmuen pongah, rong ih hmuen talawkkung om ai nahaeloe, to rong ih hmuen to Angraeng ih hmuen ah suek moe, qaima khaeah paek han oh; to pacoengah anih zaehaih loih thai hanah angbawnhaih sak hanah tuu tae to paek han oh.
9 Tāpat visi cilājamie upuri no visādām lietām, ko Israēla bērni svētī un pie priestera nes, lai viņam pieder.
Israel kaminawk mah qaima han sin ih ciimcai hmuennawk boih loe anih ih hmuen ah om tih.
10 Un ikkatra svētīta lieta lai viņam krīt; ja kas priesterim ko laba dod, tas lai viņam pieder.
Kami boih mah kaciim ah sin ih hmuennawk loe, anih ih hmuen ah om tih; kami mah qaima han paek ih tangqumnawk doeh anih ih hmuen ah om tih, tiah thuih paeh, tiah a naa.
11 Un Tas Kungs runāja uz Mozu un sacīja:
To pacoengah Angraeng mah Mosi khaeah,
12 Runā uz Israēla bērniem un saki tiem: ja sieva no sava vīra novēršas un noziegdamies pret to noziedzās.
Israel kaminawk han hae tiah lokthui paeh; kami maeto ih zu loe oep om ai pongah, loklam amkhraeng ving moe, a sava nuiah zaehaih a sak;
13 Un ja viens vīrs pie viņas guļ un to pieguļ, un viņas vīram tas būtu nezināms, un tā to būtu slēpusi, ka apgānījusies, un liecinieka pret viņu nebūtu, un viņa nebūtu pieķerta,
kami maeto mah to nongpata to iih haih, toe a sava khaeah thui ai ah angphat; to nongpata loe ciim ai boeh, toe anih hnukung om ai pongah, mi mah doeh a sak ih zaehaih to naeh thai ai,
14 Un neuzticības kaislība viņu pārņemtu un viņš neuzticētu savai sievai, un tā ir apgānījusies, vai ja tā neuzticības kaislība viņu pārņemtu un viņš neuzticētu savai sievai, un tā nav apgānījusies, -
toe sava mah a zu loe ciim ai boeh, tiah oep vawthaih to tawnh maw, to tih ai boeh loe a zu nuiah palunghaenghaih a tawnh, toe anih ih zu loe amhnonghaih tidoeh om ai to mah a sava mah anih nuiah palunghaenghaih tawn nahaeloe,
15 Tad tam vīram savu sievu būs vest pie priestera un atnest upuri priekš viņas, desmito tiesu no ēfas miežu miltu; tam nebūs eļļu uzliet, nedz vīraka uzlikt, jo tas ir viens kaislības upuris, piemiņas ēdamais upuris, atgādināt noziegumu.
a sava mah a zu to qaima khaeah caeh haih ueloe, barli takaw dip ephah hato thungah maeto a zu ih zae angbawnhaih sak hanah sin tih; takaw dip nuiah situi bawh mak ai, a nuiah hmuihoih doeh thlaek mak ai; to baktih angbawnhaih loe zu nuiah palunghaeng pongah, sak ih angbawnhaih ah oh moe, zaehaih panoek hanah sak ih angbawnhaih ah doeh oh.
16 Un priesterim viņu būs pievest un nostādīt Tā Kunga priekšā.
Qaima mah to nongpata to caeh haih ueloe, Angraeng hmaa ah angdoesak tih;
17 Un priesterim būs ņemt svētu ūdeni mālu traukā, un pīšļus no tā dzīvokļa grīdas priesterim būs ņemt un ielikt tai ūdenī.
to naah qaima mah kaciim tui to long laom thungah lawn ueloe, anih mah kahni imthung ih maiphu to lak pacoengah, tui thungah phuih tih.
18 Tad priesterim to sievu būs nostādīt Tā Kunga priekšā un atsegt tās sievas galvu un to piemiņas upuri likt viņas rokās, tas ir viens kaislības upuris; un tas rūgtais lāsta ūdens lai ir priestera rokā.
Qaima mah nongpata to Angraeng hmaa ah angdoesak ueloe, nongpata ih lu to khuk pae hmoek tih; nongpata nuiah palunghaeng pongah zaehaih panoek hanah sak ih angbawnhaih takaw dip to a ban ah pasumsak tih; qaima mah tangoenghaih kaomsak thaih tui kakhaa to a ban ah sin tih.
19 Un priesterim būs to sievu zvērināt un uz to sacīt: ja neviens vīrs pie tevis nav gulējis, un ja tu neesi novērsusies no sava vīra uz nešķīstību, tad tu paliksi vesela no šī rūgtā lāsta ūdens.
Qaima mah nongpata to, Kaw baktih nongpa hoiah doeh na iip ai, oep om ai loklam ah doeh nam khraeng ai moe, na sava laep ah kalah nongpa hoiah takpum amhnonghaih to na sah ai nahaeloe, hae ih tangoenghaih kaomsak thaih tui kakhaa hae na nuiah pha hmah nasoe, tiah thui tih.
20 Bet ja tu no sava vīra esi novērsusies un apgānījusies, un cits vīrs pie tevis gulējis, un ne tavs vīrs vien,
Toe na sava nuiah oep thok ai ah na oh moe, kalah nongpa hoiah loklam nam khraeng ving; na sava nuiah kalah nongpa hoiah na iih moe, na takpum to amhnong boeh nahaeloe,
21 Un priesterim būs to sievu zvērināt ar to lāsta zvērestu un sacīt uz to sievu: lai Tas Kungs tevi dara par lāstu un zvērestu starp taviem ļaudīm, ka Tas Kungs tavai ciskai liek izdilt un tavam vēderam uztūkt;
qaima mah nang loe nangmah ih kaminawk salakah, Angraeng mah na phaih to zaeksak ueloe, na zok doeh bawksak tih, to tiah nang loe tangoenghaih zok kami ah na om tih, tiah nongpata khaeah thuih pae pacoengah, nongpata to tangoenghaih lok akamsak tih;
22 Un šis lāsta ūdens tavās iekšās lai ieiet un dara, ka vēders uztūkst un ciska izdilst. Tad tai sievai būs sacīt: Āmen, Āmen.
tangoenghaih kaomsak hae tui kakhaa hae na zok thungah akun naah, na phaih to zaeksak ueloe, na zok doeh baawk tih, tiah thui pae tih. To naah nongpata mah, Amen, to tiah om nasoe, tiah thui tih.
23 Un priesterim šos lāstus būs rakstīt grāmatā un noskalot ar to rūgto ūdeni.
Hae tangoenghaih lok loe qaima mah cabu thungah tarik ueloe, kakhaa tui hoiah phrae let tih;
24 Un to rūgto lāsta ūdeni viņam tai sievai būs dot dzert, ka tas lāsta ūdens viņai ieiet ar rūgtumu.
qaima mah tangoenghaih kaomsak kakhaa tui to nongpata hanah naesak tih; nongpata ih zok thungah tangoenghaih kaomsak tui kakhaa akun naah, paroeai khaa pae tih.
25 Un priesterim no tās sievas rokas būs ņemt to kaislības upuri un to līgot priekš Tā Kunga un likt uz altāri.
To pacoengah qaima mah to nongpata ban ah sinsak ih palunghaeng pongah sak ih angbawnhaih takaw dip to la ueloe, Angraeng hmaa ah ahaek pacoengah, hmaicam nuiah suem tih.
26 Un priesterim no tā ēdamā upura būs ņemt pilnu sauju par piemiņas upuri, un to iededzināt uz altāra, un tad viņam to ūdeni tai sievai būs dot dzert.
Qaima mah zaehaih panoek han sak ih angbawnhaih takaw dip to ban tangsum maeto la ueloe, hmaicam nuiah hmai hoiah thlaek tih; to pacoengah to tui to nongpata hanah naesak tih.
27 Kad nu viņš tai to ūdeni būs devis dzert, tad notiks: ja tā ir sagānījusies un pret savu vīru noziegdamies ir noziegusies, ka tas lāsta ūdens viņai paliks par rūgtumu un viņas vēders uztūks un viņas ciska izdils, un tā sieva būs par lāstu starp saviem ļaudīm.
To nongpata mah angmah ih sava nuiah zaehaih to sah moe, ciim ai boeh nahaeloe, tangoenghaih lokkam ih baktih toengah omsakkung tui kakhaa to naek naah, zok thungah tui to paroeai khaa tih; to naah a phaih to zaek ueloe, a zok doeh baawk tih; to naah to nongpata loe angmah ih kaminawk salakah tangoenghaih zok kami ah om tih.
28 Bet ja tā sieva nav sagānījusies, bet šķīsta, tad viņa paliks vesela un auglīga.
Toe nongpata loe ciimcai moe, amhnonghaih tidoeh om ai nahaeloe, anih loe zaehaih tawn ai pongah, caa sah let tih.
29 Šis ir tas bauslis par neuzticības kaislību, kad laulāta sieva ir novērsusies no sava vīra un sagānījusies,
Hae loe zu mah oep kaom ai ah, kalah nongpa hoi loklam amkhraeng ving moe, sava nuiah ciimcai ai ah khosak naah maw, palunghaenghaih tawnh naah maw,
30 Vai kad vīru pārņem neuzticības kaislība un viņš neuztic savai sievai, tad tam tā sieva jāved Tā Kunga priekšā, un priesterim jādara pēc visa šī baušļa.
to tih ai boeh loe nongpa mah a zu nuiah palunghaenghaih tawnh naah maw, patoh ih kaalok ah oh; sava mah a zu nuiah palunghaenghaih tawnh naah, qaima mah nongpata to Angraeng hmaa ah angdoesak ueloe, hae ih kaalok baktih toengah nongpata to lokcaek tih.
31 Un tas vīrs būs nenoziedzīgs pie tā nozieguma, bet tā sieva nesīs savu noziegumu.
To tiah sava loe zaehaih ciim ueloe, nongpata loe a zaehaih pongah danpaekhaih to zok tih, tiah thui paeh, tiah a naa.
