< Ceturtā Mozus 36 >

1 Un tie tēvu namu virsnieki no Gileāda bērnu cilts, - tas bija Mahira dēls, šis Manasus dēls, no Jāzepa dēlu ciltīm, - tie piegāja un runāja priekš Mozus un priekš tiem lielkungiem, Israēla bērnu tēvu namu virsniekiem, un sacīja:
Accesserunt autem et principes familiarum Galaad filii Machir, filii Manasse de stirpe filiorum Ioseph: locutique sunt Moysi coram principibus Israel, atque dixerunt:
2 Tas Kungs ir pavēlējis manam kungam caur meslošanu izdot to zemi Israēla bērniem par īpašumu, un manam kungam caur To Kungu ir pavēlēts, mūsu brāļa Celofehada īpašumu dot viņa meitām.
Tibi domino nostro praecepit Dominus ut Terram sorte divideres filiis Israel, et ut filiabus Salphaad fratris nostri dares possessionem debitam patri:
3 Kad nu tās paliktu vienam no Israēla bērnu ciltīm par sievām, tad viņu īpašums taptu atrauts no mūsu tēvu īpašuma un pielikts tās cilts īpašumam, kurp tās noietu, un mūsu īpašuma daļa būtu mazināta.
quas si alterius tribus homines uxores acceperint, sequetur possessio sua, et translata ad aliam tribum de nostra hereditate minuetur.
4 Un ja Israēla bērniem nāk gaviles gads, tad viņu īpašums taptu pielikts tās cilts īpašumam, kurp tās noietu, un no mūsu tēvu cilts īpašuma viņu īpašums ietu nost.
atque ita fiet, ut cum iubilaeus, id est quinquagesimus annus remissionis advenerit, confundatur sortium distributio, et aliorum possessio ad alios transeat.
5 Tad Mozus pavēlēja Israēla bērniem pēc Tā Kunga vārda un sacīja: Jāzepa bērnu cilts runā pareizi.
Respondit Moyses filiis Israel, et Domino praecipiente, ait: Recte tribus filiorum Ioseph locuta est.
6 Šis ir tas vārds, ko Tas Kungs pavēlējis Celofehada meitām un sacījis: lai tās iet pie vīra, kā viņām patīk; bet lai kļūst par sievām sava tēva cilts radiem,
et haec lex super filiabus Salphaad a Domino promulgata est: Nubant quibus volunt, tantum ut suae tribus hominibus:
7 Ka Israēla bērnu īpašums no cilts uz cilti netop pārcelts, jo Israēla bērniem būs turēties ikvienam pie savu tēvu cilts īpašuma.
ne commisceatur possessio filiorum Israel de tribu in tribum. Omnes enim viri ducent uxores de tribu et cognatione sua:
8 Un ikviena meita, kam ir zemes daļa kādā Israēla bērnu ciltī, lai iet pie vīra pie kāda no savas tēva cilts radiem, ka Israēla bērni patur savu tēvu mantas daļu,
et cunctae feminae de eadem tribu maritos accipient: ut hereditas permaneat in familiis,
9 Un īpašums netop pārcelts no vienas cilts uz otru; jo Israēla bērnu ciltis lai turas ikviena pie sava īpašuma.
nec sibi misceantur tribus, sed ita maneant
10 Kā Tas Kungs Mozum bija pavēlējis, tā Celofehada meitas darīja.
ut a Domino separatae sunt. Feceruntque filiae Salphaad ut fuerat imperatum:
11 Jo Maēla, Tirca un Hagla un Milka un Noa, Celofehada meitas, kļuva par sievām sava tēva brāļa dēliem;
et nupserunt Maala, et Thersa, et Hegla, et Melcha, et Noa filiis patrui sui
12 Jāzepa dēla Manasus bērnu radiem tās kļuva par sievām; tā viņu īpašums palika pie viņu tēva radu cilts.
de familia Manasse, qui fuit filius Ioseph: et possessio, quae illis fuerat attributa, mansit in tribu et familia patris earum.
13 Šie ir tie likumi un tās tiesas, ko Tas Kungs caur Mozu Israēla bērniem ir pavēlējis Moaba klajumos pie Jardānes pret Jēriku.
Haec sunt mandata atque iudicia, quae mandavit Dominus per manum Moysi ad filios Israel, in campestribus Moab supra Iordanem contra Iericho.

< Ceturtā Mozus 36 >