Ceturtā Mozus 33
1 Šie ir Israēla bērnu ceļa gājumi, kā viņi no Ēģiptes zemes ir izgājuši pēc saviem pulkiem caur Mozu un Āronu.
Tato jsou tažení synů Izraelských, kteříž vyšli z země Egyptské po houfích svých, pod spravou Mojžíše a Arona.
2 Un Mozus uz Tā Kunga vārdu aprakstīja viņu iziešanu pēc viņu ceļa gājumiem, un šie ir viņu ceļa gājumi, viņiem izejot.
Sepsal pak Mojžíš vycházení jejich podlé toho, jakž táhli k rozkazu Hospodinovu. Tato jsou tedy vycházení jejich podlé toho, jakž táhli.
3 Tie izgāja no Raēmzes pirmā mēnesī piecpadsmitā dienā; pirmā mēnesī, otrā Pasa svētku dienā Israēla bērni izgāja caur augstu roku priekš visu ēģiptiešu acīm.
Nejprv z Ramesses jdouce prvního měsíce, v patnáctý den téhož prvního měsíce, nazejtří po slavnosti Fáze vyšli synové Izraelští v ruce silné před očima všech Egyptských,
4 Un ēģiptieši apraka visus pirmdzimtos, ko Tas Kungs viņu starpā bija sitis; Tas Kungs arī viņu dievus bija sodījis.
Kdyžto Egyptští pochovávali všecky prvorozené, kteréž zbil Hospodin mezi nimi, a při bozích jejich vykonal Hospodin soudy své.
5 Un Israēla bērni izgāja no Raēmzes un apmetās Sukotā.
Hnuvše se tedy synové Izraelští z Ramesses, položili se v Sochot.
6 Un izgāja no Sukota un apmetās Etamā, kas ir tuksneša galā.
Potom hnuvše se z Sochot, položili se v Etam, jenž jest při kraji pouště.
7 Un tie izgāja no Etama un griezās uz Pi Hahirota ieleju, kas ir pret Baāl Cefonu un apmetās pret Migdolu.
A hnuvše se z Etam, navrátili se zase k Fiarot, jenž jest před Belsefon, a položili se před Magdalem.
8 Un izgāja no Ķirota un gāja vidū caur jūru uz tuksnesi un staigāja treju dienu gājumus Etama tuksnesī un apmetās Mārā.
A hnuvše se z Fiarot, šli prostředkem moře na poušť, a ušedše tří dnů cesty po poušti Etam, položili se v Marah.
9 Un izgāja no Māras un nāca uz Elimu, un Elimā bija divpadsmit avoti un septiņdesmit palma koki, un tie tur apmetās.
Jdouce pak z Marah, přišli do Elim, kdežto bylo dvanácte studnic vod, a sedmdesáte palm. I položili se tu.
10 Un izgāja no Elima un apmetās pie niedru jūras.
A hnuvše se z Elim, položili se u moře Rudého.
11 Un izgāja no niedru jūras un apmetās Sina tuksnesī.
Potom hnuvše se od moře Rudého, položili se na poušti Sin.
12 Un izgāja no Sina tuksneša un apmetās Dofkā.
A když se hnuli z pouště Sin, položili se v Dafka.
13 Un izgāja no Dofkas un apmetās Āluzā.
A hnuvše se z Dafka, položili se v Halus.
14 Un izgāja no Āluzas un apmetās Refidos, bet tur nebija ūdens tiem ļaudīm ko dzert.
Hnuvše se pak z Halus, rozbili stany v Rafidim, kdežto lid neměl vody ku pití.
15 Un tie izgāja no Refidiem un apmetās Sinaī tuksnesī.
A hnuvše se z Rafidim, položili se na poušti Sinai.
16 Un izgāja no Sinaī tuksneša un apmetās pie tiem kārības kapiem.
Hnuvše se pak z pouště Sinai, položili se v Kibrot Hattáve.
17 Un izgāja no tiem kārības kapiem un apmetās Hacerotā.
A když se hnuli z Kibrot Hattáve, položili se v Hazerot.
18 Un izgāja no Hacerotas un apmetās Ritmā.
Hnuvše se pak z Hazerot, položili se v Retma.
19 Un izgāja no Ritmas un apmetās RimonParecā.
A z Retma hnuvše se, položili se v Remmon Fáres.
20 Un izgāja no RimonParecas un apmetās Libnā.
Potom hnuvše se z Remmon Fáres, položili se v Lebna.
21 Un izgāja no Libnas un apmetās Rissā.
A hnuvše se z Lebna, položili se v Ressa.
22 Un izgāja no Rissas un apmetās Ķelatā.
A hnuvše se z Ressa, položili se v Cehelot.
23 Un izgāja no Ķelatas un apmetās pie Zāvera kalna.
Z Cehelot pak hnuvše se, položili se na hoře Sefer.
24 Un izgāja no Zāvera kalna un apmetās Aradā.
A když se hnuli s hory Sefer, položili se v Arad.
25 Un izgāja no Aradas un apmetās Maķelotā.
A hnuvše se z Arad, položili se v Machelot.
26 Un izgāja no Maķelotas un apmetās Taātā.
Potom hnuvše se z Machelot, položili se v Tahat.
27 Un izgāja no Taātas un apmetās Tārākā.
A hnuvše se z Tahat, položili se v Tár.
28 Un izgāja no Tārākas un apmetās Mitkā.
A když se hnuli z Tár, položili se v Metka.
29 Un izgāja no Mitkas un apmetās Asmonā.
A hnuvše se z Metka, položili se v Esmona.
30 Un izgāja no Asmonas un apmetās Mozerotā.
Z Esmona pak hnuvše se, položili se v Moserot.
31 Un izgāja no Mozerotas un apmetās BneJaēkanā.
A když se hnuli z Moserot, položili se v Benejakan.
32 Un izgāza no BneJaēkanas un apmetās Orģidgadā.
A hnuvše se z Benejakan, položili se v Chor Gidgad.
33 Un izgāja no Orģidgadas un apmetās Jotbatā.
A hnuvše se z Chor Gidgad, položili se v Jotbata.
34 Un izgāja no Jotbatas un apmetās Abronā.
Když se pak hnuli z Jotbata, položili se v Habrona.
35 Un izgāja no Abronas un apmetās Eceon-Ģēberā.
A z Habrona hnuvše se, položili se v Aziongaber.
36 Un izgāja no Eceon-Ģēberas un apmetās Cin tuksnesī, tas ir Kādeš.
A odtud hnuvše se, položili se na poušti Tsin, jenž jest Kádes.
37 Un izgāja no Kādešas un apmetās pie Hora kalna, Edoma zemes malā.
A hnuvše se z Kádes, položili se na hoře řečené Hor, při končinách země Edomské.
38 Tad Ārons, tas priesteris, gāja uz Hora kalnu pēc Tā Kunga vārda un tur nomira četrdesmitā gadā pēc tam, kad Israēla bērni bija izgājuši no Ēģiptes zemes, piektā mēnesī, pirmā mēneša dienā.
Tu vstoupil Aron kněz na horu, jenž slove Hor, k rozkazu Hospodinovu, a umřel tam, léta čtyřidcátého po vyjití synů Izraelských z země Egyptské, v první den měsíce pátého.
39 Bet Ārons bija simts divdesmit un trīs gadus vecs, kad viņš nomira uz Hora kalna.
A byl Aron ve stu ve dvadcíti a třech letech, když umřel na hoře Hor.
40 Tad tas Kanaānietis, ķēniņš Arads, kas dienvidu(Negebas) pusē dzīvoja Kanaāna zemē, dzirdēja Israēla bērnus nākam.
Uslyšel také Kananejský král v Arad, kterýž bydlil na poledne v zemi Kananejské, že by táhli synové Izraelští.
41 Un tie izgāja no Hora kalna un apmetās Calmonā.
Tedy hnuvše se s hory Hor, položili se v Salmona.
42 Un izgāja no Calmonas un apmetās Pūnonā.
A hnuvše se z Salmona, položili se v Funon.
43 Un izgāja no Pūnonas un apmetās Obotā.
Z Funon pak hnuvše se, položili se v Obot.
44 Un izgāja no Obotas un apmetās pie Ijim Abarima uz Moaba robežām.
A když se hnuli z Obot, rozbili stany při pahrbcích hor Abarim, na pomezí Moábském.
45 Un izgāja no Ijim un apmetās Dibon-Gadā.
Potom hnuvše se od těch pahrbků, položili se v Dibongad.
46 Un izgāja no Dibon-Gadas un apmetās Almon-Diblataīmā.
Z Dibongad hnuvše se, položili se v Helmondeblataim.
47 Un izgāja no Almon-Diblataīmas un apmetās Abarim kalnos pret Nebu.
A když se hnuli z Helmondeblataim, položili se na horách Abarim proti Nébo.
48 Un izgāja no Abarim-kalniem un apmetās Moaba klajumos pie Jardānes pret Jēriku.
Odšedše pak z hor Abarim, položili se na rovinách Moábských, při Jordánu proti Jerichu.
49 Un apmetās pie Jardānes no Bet-Jezimotam līdz Abel-Šitimai Moaba klajumos.
A rozbili stany při Jordánu, od Betsimot až do Abelsetim, na rovinách Moábských.
50 Un Tas Kungs runāja uz Mozu Moaba klajumos pie Jardānes pret Jēriku, sacīdams:
Mluvil pak Hospodin k Mojžíšovi na rovinách Moábských, při Jordánu naproti Jerichu, řka:
51 Runā uz Israēla bērniem un saki tiem: kad jūs iesiet pāri pār Jardāni uz Kanaāna zemi,
Mluv k synům Izraelským a rci jim: Když přejdete Jordán, a vejdete do země Kananejské,
52 Tad jums būs izdzīt savā priekšā visus zemes iedzīvotājus un izdeldēt visus viņu elku tēlus un izdeldēt visas viņu lietās bildes un nopostīt visus viņu elku kalnus.
Vyžeňte všecky obyvatele země té od tváři vaší, a zkazte všecky rytiny jejich; i všecky obrazy slité jejich zkazte, všecky také výsosti jejich zbořte.
53 Un jums to zemi būs ieņemt un tanī dzīvot, jo Es jums to zemi esmu devis iemantot.
A když vyženete obyvatele země, bydliti budete v ní; nebo vám jsem dal tu zemi, abyste jí dědičně vládli.
54 Un jums to zemi būs dalīt caur meslošanu pēc savām ciltīm; tai, kam daudz ļaužu, lai dod lielāku daļu, un tai, kam maz ļaužu, mazāku daļu, - kā ikvienai meslošana izkrīt, to lai tā dabū, - jums to zemi būs dalīt pēc savām tēvu ciltīm.
Kteroužto rozdělíte sobě k dědictví losem, vedlé čeledí svých. Kterých jest více, těm větší dědictví dáte, kterých pak jest méně, těm menší dědictví dáte. Na kterém místě komu los padne, to jemu bude; podlé pokolení otců svých dědictví dosáhnete.
55 Bet ja jūs tos zemes iedzīvotājus neizdzīsiet savā priekšā, tad notiks, kurus jūs no tiem atlicināsiet, tie jums taps par ērkšķiem jūsu acīs un par dzeloni jūsu sānos, un jūs spaidīs tai zemē, kur jūs dzīvojat.
Pakli nevyženete obyvatelů země od tváři své, tedy ti, kterýchž zanecháte, budou vám jako trní v očích vašich, a jako ostnové po bocích vašich, a budou vás ssužovati na zemi, na kteréž vy bydliti budete.
56 Un notiks, kā Es viņiem domāju darīt, tā Es jums darīšu.
A na to přijde, abych to, což jsem jim umínil učiniti, vám učinil.
