Ceturtā Mozus 27
1 Tad piegāja Celofehada meitas; tas bija Hefera dēls, šis Gileāda dēls, šis Mahira dēls, šis Manasus dēls, no Manasus, Jāzepa dēla, ciltīm; un šie ir viņa meitu vārdi: Maēla un Noa un Hagla un Milka un Tirca.
Potem so prišle hčere Celofháda, sinú Heferja, sinú Gileáda, sinú Mahírja, sinú Manáseja, od družin Jožefovega sina Manáseja, in to so imena hčera: Mahla, Noa, Hogla, Milka in Tirca.
2 Un tās nāca pie Mozus un priestera Eleazara, un pie tiem virsniekiem un pie visas draudzes priekš saiešanas telts durvīm un sacīja:
Obstale so pred Mojzesom, pred duhovnikom Eleazarjem, pred princi in vso skupnostjo, pri vratih šotorskega svetišča skupnosti, rekoč:
3 Mūsu tēvs tuksnesī ir nomiris, un tas nebija tai pulkā, kas bija sacēlies pret To Kungu, Koraha pulkā, bet viņš sava paša grēka dēļ ir miris un viņam nebija dēlu.
»Naš oče je umrl v divjini in ni bil v skupini tistih, ki so se zbrali skupaj zoper Gospoda, v Korahovi skupini, temveč je umrl v svojem lastnem grehu in ni imel sinov.
4 Kāpēc tad lai top izdeldēts mūsu tēva vārds savā ciltī, ka tam dēla nav? Dodiet mums daļu starp mūsu tēva brāļiem.
Zakaj bi bilo ime našega očeta odpravljeno od njegove družine, ker ni imel sina? Dajte nam torej posest med brati našega očeta.«
5 Un Mozus viņu tiesas lietu nesa Tam Kungam priekšā.
Mojzes je njihovo zadevo privedel pred Gospoda.
6 Tad Tas Kungs runāja uz Mozu un sacīja:
Gospod je spregovoril Mojzesu, rekoč:
7 Celofehada meitas runā pareizi; dod viņām īpašumu starp viņu tēva brāļiem un piešķir tām viņu tēva īpašumu.
»Celofhádove hčere govorijo pravilno. Zagotovo jim boš dal posest dediščine med brati njihovih očetov in povzročil jim boš, da bo dediščina njihovega očeta prešla k njim.
8 Un uz Israēla bērniem tev būs runāt un sacīt: kad kāds mirst, kam dēlu nav, tad viņa mantību būs piešķirt viņa meitai.
Izraelovim otrokom boš govoril, rekoč: ›Če mož umre in nima sina, potem boste njegovi dediščini povzročili, da preide na njegovo hčer.
9 Un kad tam meitas nav, tad jums viņa mantību būs dot viņa brāļiem.
Če pa nima hčere, potem boste njegovo dediščino dali njegovim bratom.
10 Un ja tam brāļa nav, tad jums viņa mantību būs dot viņa tēva brāļiem.
In če nima bratov, potem boste njegovo dediščino dali bratom njegovega očeta.
11 Ja tam arī tēva brāļu nav, tad jums viņa mantību būs dot viņa tuvākajam radam, kas ir no viņa cilts, un tam to būs iemantot; tas lai Israēla bērniem ir par tiesas likumu, itin kā Tas Kungs Mozum pavēlējis.
In če njegov oče nima bratov, potem boste njegovo dediščino dali njegovemu sorodniku, ki je poleg njega, iz njegove družine in ta jo bo vzel v last in to bo Izraelovim otrokom zakon razsodbe, ‹« kakor je Gospod zapovedal Mojzesu.
12 Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu: kāp uz šo Abarim kalnu un skati to zemi, ko Es Israēla bērniem esmu devis.
Gospod je rekel Mojzesu: »Povzpni se gor na to goro Abarím in poglej deželo, ki sem jo dal Izraelovim otrokom.
13 Un kad tu to būsi redzējis, tad arī tu tapsi piepulcināts pie saviem ļaudīm, kā Ārons, tavs brālis, ir piepulcināts.
Ko jo boš videl, boš tudi ti zbran k svojemu ljudstvu, kakor je bil zbran tvoj brat Aron.
14 Tāpēc ka jūs Manam vārdam esat pretī turējušies Cina tuksnesī, kad draudze strīdējās, kur jums vajadzēja Mani svētīt pie tā ūdens priekš viņu acīm. Tas ir tas strīdus ūdens Kādešā, Cina tuksnesī.
Kajti uprla ste se zoper mojo zapoved v Cinski puščavi, v prepiru skupnosti, da me izkažeta svetega pri vodi, pred njihovimi očmi, to je vodi iz Meríbe v Kadešu, v Cinski divjini.«
15 Tad Mozus runāja uz To Kungu sacīdams:
Mojzes je spregovoril Gospodu, rekoč:
16 Lai Tas Kungs, tas Dievs pār visas miesas gariem, ieceļ vienu vīru pār šo draudzi,
»Naj Gospod, Bog duhov vsega mesa, postavi moža nad skupnost,
17 Kas viņu priekšā var iziet un ieiet, kas tos izvada un ievada, ka Tā Kunga draudze nav kā avis, kam gana nav.
ki bo lahko odhajal pred njimi in ki bo lahko prihajal pred njimi in ki jih bo lahko vodil ven in ki jih bo lahko privedel noter, da Gospodova skupnost ne bo kakor ovce, ki nimajo pastirja.«
18 Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu: ņem sev Jozua, Nuna dēlu, vīru, kam ir gars, un liec savu roku uz viņu.
Gospod je rekel Mojzesu: »Vzemi si Nunovega sina Józueta, moža, v katerem je duh in svojo roko položi nanj
19 Un ved to priestera Eleazara priekšā un visas draudzes priekšā, un dod tam pavēles priekš viņu acīm.
in ga postavi pred duhovnika Eleazarja in pred vso skupnost in mu daj zadolžitev v njihovih očeh.
20 Un liec uz to no sava goda, lai visa Israēla bērnu draudze tam klausa.
Nekaj od svoje časti boš položil nanj, da bo vsa skupnost Izraelovih otrok lahko poslušna.
21 Un viņam būs stāvēt priestera Eleazara priekšā, tam par viņu būs vaicāt Tā Kunga priekšā pēc Urim tiesas; pēc viņa vārda tiem būs iziet un pēc viņa vārda ieiet, viņam un visiem Israēla bērniem līdz ar viņu un visai draudzei.
Ta bo stal pred duhovnikom Eleazarjem, ki bo pred Gospodom zanj iskal nasvet po razsodbi urima. Na njegovo besedo bodo odhajali ven in na njegovo besedo bodo prihajali noter, tako on kot vsi Izraelovi otroci z njim, celo vsa skupnost.«
22 Un Mozus darīja, kā Tas Kungs viņam bija pavēlējis; un viņš ņēma Jozua un to noveda priestera Eleazara un visas draudzes priekšā,
Mojzes je storil kakor mu je Gospod zapovedal. Vzel je Józueta in ga postavil pred duhovnika Eleazarja in pred vso skupnost
23 Un uzlika savu roku uz viņu un deva viņam pavēles, kā Tas Kungs caur Mozu bija runājis.
in svoji roki položil nanj in mu dal zadolžitev, kakor je Gospod zapovedal po Mojzesovi roki.
