Ceturtā Mozus 22
1 Tad Israēla bērni cēlās un apmetās Moaba klajumos, viņpus Jardānes, Jērikum pretī.
Hagi Israeli vahe'mo'za Jodani timofona kama zage hanati kaziga Moapu agupofi, Jeriko kumamofo kama kaziga emani'naze.
2 Kad nu Balaks, Cipora dēls, visu redzēja, ko Israēls bija darījis Amoriešiem,
Hagi Balaki'a Zipori nemofokino Israeli vahe'mo'zama Amori vahe'ma maka'zama huzmantaza zana ke'ne.
3 Tad Moabs ļoti bijās no tiem ļaudīm, jo to bija daudz, un Moabam bija bail no Israēla bērniem.
Hagi Moapu vahe'mo'za tusi koro hu'naze. Na'ankure Israeli vahera rama'a vahekrefa mani'nagu koro hu'naze.
4 Tāpēc Moabs sacīja uz Midijaniešu vecajiem: nu šī draudze visu apēdīs, kas mums visapkārt, itin kā vērsis apēd zāli virs zemes. Bet Balaks, Cipora dēls, bija tanī laikā Moabiešu ķēniņš.
Hagi Moapu vahe'mo'za Midieni ranra vahera zamasami'za, ama tusi'a vahe krefamo'za bulimakaomo traza neno revrino neankna hu'za mika zantia eri havizahaze. Hagi ana knafina Zipori nemofo Balaki'a Moapu vahe kinia mani'nea knafi anara hu'naze.
5 Un tas sūtīja vēstnešus pie Bileāma, Beora dēla, uz Petoru, kas pie tās lielupes, viņa ļaužu bērnu zemē, viņu aicināt, un sacīja: redzi, tur ir ļaudis izgājuši no Ēģiptes zemes, redzi, tie apklāj zemes virsu un ir apmetušies man pretī.
Hagi agri vahepi Pethor Beori kumara Yufretis rantimofo kantu kaziga me'nea kumatega, Balaki'a Beori nomofo Balamuntega kea atrenteno anage hu'ne, ko, Isipitima e'naza vahe'mo'za mopani'afina emani avite'naze.
6 Un nu nāc jel un nolādi man šos ļaudis, - jo tie ir stiprāki nekā es, - ka es tos varētu apkaut un izdzīt no zemes; jo es zinu, ka ko tu svētī, tas ir svētīts, un ko tu nolādi, tas ir nolādēts.
E'ina hu'negu menina zamagra tagrira tagatere'za hanaveti'za tusi'a vahe mani'nazanki, eme naza hunka kazusi ke huzmantegeta, tagra zamarotago hamnena freho. Nagra antahi'noe, izano sifanama ahentamo'a haviza nehigeno, asomu kema huntamo'a, asomu e'nerimoka mani'nane.
7 Tad Moabiešu vecaji un Midijaniešu vecaji gāja, un zīlēšanas alga bija viņu rokā, un tie nāca pie Bileāma un runāja uz viņu Balaka vārdus.
Hagi Moapu kva vahe'ene Midiani kva vahe'mo'za Balamuma miza sentesaza zagoa eri'za vu'naze. Hagi Balamuma eme nege'za Balaki'ma hu'nea nanekea asami'naze.
8 Tad tas uz viņiem sacīja: paliekat šeit par nakti, tad es jums atsacīšu, kā Tas Kungs uz mani runās; un Moaba virsnieki palika pie Bileāma.
Hagi Balamu'a ana vahera anage huno zamasami'ne, meni kenagera mase'nenkena ana kemofo nona'a, Ra Anumzamo'ma nasami'nia nanekea oki'na tamasami'neno, hige'za ana ranra vahe'mo'za ana kenagera agrane mase'naze.
9 Un Dievs nāca pie Bileāma un sacīja: kas tie tādi ļaudis, kas pie tevis?
Hagi ana kenagera Anumzamo'a Balamunte eno anage hu'ne. Ama vahera iga vahe'mo'za kagranena emani'naze?
10 Tad Bileāms sacīja uz Dievu: Balaks, Cipora dēls, Moabiešu ķēniņš, pie manis sūtījis
Balamu'a Anumzamofona anage huno asami'ne, Balaki'a Zipori nemofo Moapu kini ne'mo ama vahera huzamantege'za nagritega ke eri'za e'naza vahe mani'naze.
11 (Sacīdams): Redzi, ļaudis no Ēģiptes zemes ir izgājuši un apklāj zemes virsu, nāc nu, nolādi man tos, ka es pret tiem varētu karot un tos izdzīt.
Hagi zamagra anage hu'za nasami'naze, Isipiti'ma e'naza vahe'mo'za mopa mani avite'nazanki enka nagri kaziga eme antenka kazusi huzmantegeta ha'huzamanteta zamahe natitramnena atre'za freho hu'naze.
12 Tad Dievs sacīja uz Bileāmu: tev nebūs iet ar viņiem, tev nebūs šos ļaudis nolādēt, jo tie ir svētīti.
Hianagi Anumzamo'a Balamuna anage huno asami'ne, Zamagranena ovuo. Hagi e'i ana vahe'enena vunka Israeli vahera kazusi kea ome huo zmantegahane. Na'ankure nagra Israeli vahera asomu ke huzamante'noe.
13 Tad Bileāms cēlās rītā agri un sacīja uz Balaka lielkungiem: ejat uz savu zemi, jo Tas Kungs aizliedz un neļauj Man iet ar jums.
Hagi nanterana Balamu'a otino Balakima huzmantege'za e'naza kva vahera anage huno zamasami'ne, tamagrake kumatamirega viho. Na'ankure Ra Anumzamo'a ovugahane huno hianki'na tamagranena ovugahue.
14 Tad Moaba virsnieki cēlās un nāca pie Balaka un sacīja: Bileāms ir liedzies, mums iet līdz.
Anage higeno Moapu kini ne' Balaki'ma huzmantege'za e'naza kva vahe'mo'za ete vu'za Balamu'ma omegahuema hia nanekea Balakina ome asmi'naze.
15 Un Balaks atkal sūtīja vēl vairāk un jo cienīgus lielkungus.
Hagi Balaki'a mago'ene kote'ma huzamantege'za vu'naza ranra vahe'ma zmagatere'nea ranra vahetami rama'a huzmantage'za ete vu'naze.
16 Tie nāca pie Bileāma un uz to sacīja: tā saka Balaks, Cipora dēls: lūdzams, neliedzies nākt pie manis.
Ete Balamunte e'za, amanage hu'za asmi'naze, Zipori nemofo Balaki'a anage huno hurantegeta one, muse hugantoanki nagritegama enoma huana atregeno mago'zamo'a kazerionte'na amne eno.
17 Jo es tevi augsti godināšu un visu, ko tu man sacīsi, to es darīšu: tad nāc jel, nolād man šos ļaudis.
Na'ankure knare hu'na rama'a fenoza mizana negami'na, na'ankuro hananana amane hugantegahue. Hagi enka ama Israeli vahera kazusi kea eme huzamanto huno hu'ne.
18 Tad Bileāms atbildēja un sacīja uz Balaka kalpiem: kaut man Balaks savu namu dotu pilnu zelta un sudraba, tomēr es nevarētu pārkāpt Tā Kunga, sava Dieva, vārdu, darīt vai mazu vai lielu lietu.
Hianagi Balamu'a Balaki eri'za vahe'mokizmi kenona zamirera anage hu'ne, Silvane golinena avite'nenia noma'a Balaki'a amne namigahianagi, nagra Ra Anumzanimofona agatere'na razano osi'zano osugahue.
19 Un nu paliekat jel arī šo nakti pie manis, tad es redzēšu, ko Tas Kungs atkal ar mani runās.
E'ina hu'negu muse huramantoanki kote'ma e'naza vahe'mo'za hu'nazaza huta meni kenagera nagrane mase'nenkena Ra Anumzamo'a na'ane hugahifi antahiteno.
20 Tad Dievs nāca pie Bileāma naktī un uz to sacīja: ja tie vīri nākuši tevi aicināt, tad celies, ej viņiem līdz, bet tikai to tev būs darīt, ko Es uz tevi runāšu.
Hagi ana kenage Ra Anumzamo'a Balamunte eno amanage huno asmi'ne, Ana kva vahe'mo'zama kagri'ma kema hunaku esagenka, otinka zamagrane vugahananagi, Nagrama hanua ke'age zmasamigahane.
21 Tad Bileāms cēlās rītā agri un apsedloja savu ēzelieni un gāja tiem Moaba virsniekiem līdz.
Hagi Balamu'a nanterana otino donki afu'a retrotra nehuno, kini ne'mofo eri'za vahe'ane Moapu vu'ne.
22 Bet Dieva bardzība iedegās, tāpēc ka viņš gāja, un Tā Kunga eņģelis nostājās uz ceļa viņam par pretinieku; un viņš jāja uz savas ēzelienes, un viņa divi puiši viņam līdz.
Hianagi Balamu'ma ana vahe'enema viazanku Ra Anumzamo'a rimpa ahentegeno, Ra Anumzamofo ankeromo'a ha'hunte'naku kampi eme oti'ne. Agra donki afu'amofo agumpi manino nevigeno, tare eri'za netremokea agrane vu'na'e.
23 Un tā ēzeliene ieraudzīja Tā Kunga eņģeli uz ceļa stāvam, pliku zobenu rokā, un tā ēzeliene atkāpās no ceļa un gāja uz tīrumu; tad Bileāms sita to ēzelieni, viņu griezdams uz ceļu.
Hagi Balamu donki afu'mo'ma Ra Anumzamofo ankeromo'ma azampi bainati kazinknoma eri'neno otinegeno ome negeno'a, ana donki afu'mo'a kana atreno trampi evu'ne. Hianagi ana donki afu'a kante evinogu Balamu'a ruharakimi'ne.
24 Bet Tā Kunga eņģelis nostājās ceļa šaurumā vīna dārzu starpā, kur abējās pusēs bija mūris.
Higeno tare waini hozamofo keginamo kanti kamati eri onasi hu'nea kankamunte, ana ankeromo'a oti'ne.
25 Kad nu tā ēzeliene Tā Kunga eņģeli ieraudzīja, tad tā spiedās pie mūra un piespieda Bileāma kāju pie mūra; tāpēc viņš to atkal sita.
Hagi donki afumo'ma Ra Anumzamofo ankeroma negeno'a, keginare Balamu agia eme runkasisino evigeno ete mago'ane Balamu'a ana donki afura ahe'ne.
26 Un Tā Kunga eņģelis gāja tālāki un nostājās kādā šaurā vietā, kur nebija kur atkāpties, ne pa labo, ne pa kreiso roku.
Anantetira Ra Anumzamofo ankeromo'a atreno vuno keginagamo'ma ome ositfama higeno agaterenoma vuganti kamama osu'are umani hiza huno oti'ne.
27 Kad nu tā ēzeliene Tā Kunga eņģeli ieraudzīja, tad tā pakrita uz ceļiem apakš Bileāma, un Bileāma dusmas iedegās un viņš to ēzelieni sita ar koku.
Hagi donki afumo'ma Ra Anumzamofo ankeroma anante eme negeno'a, mopafi renareno emanigeno, Balamu'a rimpa ahegeno ana donki afura azompa'areti ahe'ne.
28 Un Tas Kungs atvēra muti tai ēzelienei un tā sacīja uz Bileāmu: ko es tev esmu darījusi, ka tu man nu trīs reizes esi sitis?
Anante Ra Anumzamo'a higeno ana donki afu'mofo Balamuna anage huno asami'ne, Na'a hugantogenka 3'a zupa nenahane?
29 Un Bileāms sacīja uz to ēzelieni: tāpēc ka tu mani esi kaitinājusi! Kaut zobens būtu manā rokā, es tevi tagad nokautu!
Higeno Balamu'a ana donki afu'mofo kenona anage huno asmi'ne, Kagra nagrira nazeri neginagi vahe kna hu'nananki'na nazampima kazinknoma eri'noresina kagrira meni kahe frusine.
30 Tad tā ēzeliene sacīja uz Bileāmu: vai neesmu tava ēzeliene, uz kā tu esi jājis līdz šai dienai? Vai tas bijis man ieradums tev tā darīt? Viņš sacīja: nē.
Hagi ana donkimo'a ana kemofo nona'a anage huno asami'ne, kagra nagumpima maninke'na kora kavre'na vano osu'nofi? Kora amanahu navu'navara hugante'noaza hunegantofi? Huno higeno, i'o kora e'inahu'zana osu'nanaza nehane.
31 Tad Tas Kungs Bileāmam atvēra acis, ka viņš Tā Kunga eņģeļi ieraudzīja uz ceļa stāvam, pliku zobenu rokā; tāpēc viņš klanījās un nometās uz savu vaigu.
Hagi anante Ra Anumzamo'a Balamuna avurga eri hari higeno, Ra Anumzamofo ankeromo'ma azampi kazinknoma eri'neno oti'nea zana negeno, mopafi avugosaregati kepri hu'ne.
32 Tad Tā Kunga eņģelis uz viņu sacīja: kāpēc tu savu ēzelieni nu trīs reiz sitis? Raugi, es esmu izgājis tev par pretinieku, jo tavs ceļš manā priekšā ir ļauns.
Hagi Ra Anumzamofo ankeromo'a Balamuna anage huno asami'ne, Nahigenka 3'a zupa donki afuka'a amasagi'nane? Nagra ha'hugante'naku e'noe. Na'ankure kagrama nevana kamo'a, Nagri navurera knarera nosie.
33 Bet tā ēzeliene mani redzējusi un nu trīs reiz no manis atkāpusies, un ja viņa nebūtu atkāpusies, tiešām es tevi būtu nokāvis un viņu pametis dzīvu.
Hagi donki afumo'a 3'a zupa nageno rukagese'ne. Hagi anara osiresina nagra ko kagrira kahe nefri'na, ama ana donki afura ohe'na atrogeno manisine.
34 Tad Bileāms sacīja uz Tā Kunga eņģeli: es esmu grēkojis, jo es nezināju, tevi uz ceļa man pretī stāvam, un nu, ja tev nepatīk, tad es iešu atpakaļ.
Anante Balamu'a Ra Anumzamofo ankeronkura huno, Nagra kumi hu'noe. Kampina ha hunantenaku mani'nane hu'na nagra kena antahi'na osu'noe. Hagi menina kagrama musema osnanke'na, nagra ete rukrahe hu'na kumanirega vugahue.
35 Tad Tā Kunga eņģelis sacīja uz Bileāmu: ej tiem vīriem līdz; tomēr to vien, ko es uz tevi runāšu, to tev būs runāt. Tā Bileāms gāja Balaka lielkungiem līdz.
Hagi Ra Anumzamofo ankeromo'a anage huno asmi'ne, Ama ana venenezagane vugahananagi, nagrama kasamisua nanekege ome hugahane. Higeno Balakima huzmantege'za e'naza vahe'ene Balamu'a vu'ne.
36 Kad nu Balaks dzirdēja Bileāmu nākam, tad viņš tam izgāja pretī līdz tai Moabiešu pilsētai, kas ir Arnonas robežās, - pašā robežu malā.
Balamu'a ne-e kema Balaki'ma nentahino'a, Arnoni mopamo ometretega Moapu kumate ome tutagiha hunte'naku vu'ne.
37 Un Balaks sacīja uz Bileāmu: vai es neesmu sūtīdams pie tevis sūtījis, tevi aicināt? Kāpēc tu neesi pie manis nācis? vai tad es nespēju tevi godināt?
Hagi Balaki'a amanage huno Balamuna antahige'ne, antahio, ame hunka enogu'ma kema hu'noana nahigenka ome'nane? Kagesama antahinana nagrikura mizana seonantegahie hu'nampi?
38 Tad Bileāms sacīja uz Balaku: redzi, es pie tevis esmu atnācis, bet vai es kautko varu runāt kā vien to vārdu, ko Dievs liks manā mutē? - To es runāšu.
Higeno Balamu'a kenona huno, hago kagritega menina e'noanki natrenanke'na osia kegaga hugahufi? Hagi nagra nagesafintira mago nanekea osugahuanki, Anumzamo'ma huo huno'ma hania naneke'age hugahue.
39 Un Bileāms gāja Balakam līdz un tie nonāca Kiriat Hucotā.
Anante Balamu'a Balaki'ene vige'ne, Kiriat Huzoti kumate vu'na'e.
40 Un Balaks upurēja lielus un sīkus lopus un sūtīja Bileāmam un tiem lielkungiem, kas pie viņa bija.
Hagi anante Balaki'a bulimakao afu'ene sipisipi afura aheno kresramna nevuno, ke'ma huzmantege'za vute'za e'naza vahe'ene Balamunena zami'ne.
41 Un no rīta Balaks ņēma Bileāmu un to veda uz Baāla kalniem, un no turienes šis redzēja vienu galu no tiem ļaudīm.
Hagi anante nanterana Balaki'a Balamuna avreno Bamot-Ba-al kumate mrerino mago'a Israeli vahe'ma nemanizama'a ome averi higeno, ke henkamuteno ke'ne.
