< Ceturtā Mozus 17 >
1 Tad Tas Kungs runāja uz Mozu un sacīja:
Gospod je spregovoril Mojzesu, rekoč:
2 Runā uz Israēla bērniem un ņem no tiem priekš ikviena tēva nama vienu zizli, no visiem viņu virsniekiem pēc viņu tēvu namiem divpadsmit zižļus; tev ikviena vārdu būs rakstīt uz viņa zizli.
»Govori Izraelovim otrokom in vzemi od vsakega izmed njih palico glede na hišo njihovih očetov, od vseh njihovih princev glede na hišo njihovih očetov, dvanajst palic. Ime vsakega moža zapiši na njegovo palico.
3 Bet Ārona vārdu tev būs rakstīt uz Levja cilts zizli, jo ikvienam zizlim būs būt priekš sava tēva nama galvas.
Aronovo ime boš zapisal na Lévijevo palico, kajti ena palica bo za poglavarja hiše njihovih očetov.
4 Un tev tos būs nolikt saiešanas teltī liecības priekšā, kur Es ar jums sanāku.
Položil jih boš v šotorsko svetišče skupnosti, pred pričevanje, kjer se bom srečal s teboj.
5 Un tad tā vīra zizlis, ko Es izvēlēšu, zaļos, un Es klusināšu Israēla bērnu kurnēšanu pret Mani, ar ko tie pret jums kurn.
In zgodilo se bo, da bo palica moža, ki ga bom jaz izbral, zacvetela in naredil bom, da pred menoj prenehajo mrmranja Izraelovih otrok, s čimer so mrmrali zoper vaju.«
6 Un Mozus runāja uz Israēla bērniem. Tad visi viņu virsnieki viņam deva ikviens virsnieks vienu zizli, pēc saviem tēvu namiem divpadsmit zižļus; tur arī Ārona zizlis bija starp viņu zižļiem.
Mojzes je spregovoril Izraelovim otrokom in vsak izmed njihovih princev mu je dal palico, za vsakega princa eno, glede na hiše njihovih očetov, torej dvanajst palic in Aronova palica je bila med njihovimi palicami.
7 Un Mozus nolika tos zižļus Tā Kunga priekšā liecības teltī.
Mojzes je palice položil pred Gospoda v šotorskem svetišču pričevanja.
8 Un otrā ritā, kad Mozus iegāja liecības teltī, tad redzi, Ārona zizlis priekš Levja nama zaļoja, un ziedi bija izplaukuši un bija nesuši mandeles.
Pripetilo se je, da je naslednji dan Mojzes odšel v šotorsko svetišče pričevanja in glej, Aronova palica, za Lévijevo hišo, je vzbrstela, pognala brste, pokazala cvetove in obrodila mandlje.
9 Un Mozus iznesa visus šos zižļus no Tā Kunga priekšas pie visiem Israēla bērniem, un tie to redzēja, un ikviens ņēma savu zizli.
Mojzes je vse palice prinesel izpred Gospoda k vsem Izraelovim otrokom. Pogledali so in vsak mož je vzel svojo palico.
10 Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu: nes Ārona zizli atpakaļ liecības priekšā, to paglabāt par zīmi pārgalvjiem; tā tev to kurnēšanu pret Mani būs apklusināt, ka tiem nav jāmirst.
Gospod je rekel Mojzesu: »Aronovo palico ponovno prinesi pred pričevanje, da bo kot simbol ohranjena zoper upornike, in njihova mrmranja boš popolnoma odvzel od mene, da ne bodo pomrli.«
11 Un Mozus tā darīja; itin kā Tas Kungs tam bija pavēlējis, tā viņš darīja.
Mojzes je storil tako. Kakor mu je Gospod zapovedal, tako je storil.
12 Tad Israēla bērni runāja uz Mozu: redzi, mēs mirstam, mēs ejam bojā, mēs visi ejam bojā.
Izraelovi otroci so govorili Mojzesu, rekoč: »Glej, umiramo, izginjamo, mi vsi izginjamo.
13 Ikviens, kas pie Tā Kunga dzīvokļa pieiet, tam jāmirst; vai tad mums patiesi būs iet bojā?
Kdorkoli prihaja kakorkoli blizu Gospodovega šotorskega svetišča bo umrl. Mar bomo použiti z umirajočimi?«