Ceturtā Mozus 16
1 Bet Korahs, Jeceara dēls, (šis bija Kehāta, Levja dēla, dēls), ņēma pie sevis Datanu un Abiramu, Eliaba dēlus, un Onnu, Peleta dēlu, Rūbena dēlus,
Kora wuod Izhar, ma wuod Kohath, ma wuod Lawi, kod joka Reuben moko kaka Dathan gi Abiram, ma yawuot Eliab kod On wuod Peleth noriwore kaachiel
2 Un sacēlās pret Mozu līdz ar divsimt un piecdesmit Israēla bērnu vīriem, kas bija draudzes virsnieki un sapulces runas vīri un no lielas slavas.
kendo negichokore mondo giked gi Musa. Kaachiel kodgi ne nitiere jo-Israel mia ariyo gi piero abich, ma jotend oganda mongʼere mane oseyier kaka jakanyo mar bura.
3 Un tie sapulcējās pret Mozu un pret Āronu un sacīja uz tiem: jums nu diezgan! Jo visa draudze ir svēta, un Tas Kungs ir viņu vidū; kāpēc jūs paaugstinājaties pār Tā Kunga draudzi?
Negibiro kaka oganda achiel mochokore mondo giked gi Musa kod Harun kendo negiwachonegi niya, “Usetimo mokalo tongʼ! Oganda duto ler, ngʼato ka ngʼato kuomgi, kendo Jehova Nyasaye ni kodgi. En angʼo momiyo koro uketoru malo moloyo oganda mar Jehova Nyasaye?”
4 Kad Mozus to dzirdēja, tad viņš krita uz savu vaigu.
Kane Musa owinjo wachno, nopodho piny auma.
5 Un viņš runāja uz Korahu un uz visu viņa pulku un sacīja: rītā agri, tad Tas Kungs darīs zināmu, kas Viņam pieder, un kas ir svēts, un kas var iet pie Viņa, un kuru Viņš izvēlēs, tas varēs iet pie Viņa.
Eka nowacho ne Kora kod jolupne duto niya, “Kochopo gokinyi Jehova Nyasaye noyier joma oyie kuome kendo maler, kendo norwak ngʼatno obi bute.
6 Dariet tā, ņemat sev kvēpināmus traukus, Korahs un viss viņa pulks.
To in, Kora, kod joma luwou duto nyaka tim ma: Kawuru ubani
7 Un rītā ieliekat tanīs uguni un liekat kvēpināmās zāles tur virsū priekš Tā Kunga, un kuru Tas Kungs izvēlēs, tas lai ir svēts; nu jums diezgan! Jūs Levja bērni!
kendo kiny umok mach kod gima dungʼ tik mangʼwe ngʼar e nyim Jehova Nyasaye. Ngʼatno ma Jehova Nyasaye oyiero ema nobed ngʼama ler. Un jo-Lawi usekalo tongʼ!”
8 Un Mozus sacīja uz Korahu: klausāties jel, jūs Levja bērni!
Musa bende nowacho ne Kora niya, “Koro Winjuru, un jo-Lawi!
9 Vai jums par maz, ka Israēla Dievs jūs izraudzījis no Israēla draudzes, Viņam nākt tuvu, kalpot pie Tā Kunga dzīvokļa kalpošanas un stāvēt draudzes priekšā un tai kalpot.
Ok lichnu ni Nyasach Israel osegolou oko mar oganda jo-Israel mamoko kendo okelou bute owuon mondo uti e hekalu mar Jehova Nyasaye kendo mondo uchung e nyim oganda kendo utinegi?
10 Viņš tev līdz ar visiem taviem brāļiem, tiem Levja bērniem, licis tuvu nākt; un nu jūs meklējat arī priestera amatu!
Osekelou kod jo-Lawi weteu duto bute, to koro sani utemo bedo jodolo bende.
11 Tādēļ tu un viss tavs pulks esiet sametušies kopā pret To Kungu; jo kas ir Ārons, ka jūs pret viņu kurnat.
Un kaachiel gi joma luwou duto usengʼanyo ni Jehova Nyasaye. Harun to en ngʼa ma ungʼurne?”
12 Un Mozus nosūtīja, aicināt Datanu un Abiramu, Eliaba dēlus, bet tie sacīja: mēs nenāksim.
Eka Musa noluongo Dathan kod Abiram, ma yawuot Eliab. To negiwacho niya, “Ok wanabi!
13 Vai vēl nav gan, ka tu mūs izvedis no tās zemes, kur piens un medus tek, mūs nokaut tuksnesī, ka tu arī vēl pats uzmeties mums par virsnieku?
Ok lichni ni isegolowa e piny mopongʼ gi chak kod mor kich mondo inegwa e thim? Kendo sani koro idwaro miyowa tingʼ mapek?
14 Tu mūs tiešām neesi vedis zemē, kur piens un medus tek, nedz mums devis iemantot tīrumus vai vīna dārzus, - vai tu tiem vīriem acis gribi izraut? Mēs nenāksim.
Kata kamano, pod ok ikelowa e piny mopongʼ gi chak kod mor kich kata miyowa girkeni mag puothe kod puothe mag mzabibu. Ubiro lodho wenge jogi oko? Ngangʼ, ok wanabi!”
15 Tad Mozus ļoti apskaitās un sacīja uz To Kungu: neuzlūko viņu upuri. Pat ne ēzeli es no tiem neesmu ņēmis un nevienam ļauna neesmu darījis.
Eka Musa iye nowangʼ matek mi owachone Jehova Nyasaye niya, “Kik iyie gi misengini mag-gi. Pod ok akawo kata mana punda achiel koa kuomgi, kata mana kethone ngʼato angʼata kuomgi.”
16 Un Mozus sacīja uz Korahu: tu un viss tavs pulks, nāciet rītu priekš Tā Kunga vaiga, tu un viņi un Ārons.
Musa nowacho ne Kora niya, “In kaachiel gi jolupni duto kod Harun bende nyaka ubi e nyim Jehova Nyasaye.
17 Un ņemiet ikviens savu kvēpināmo trauku un liekat iekšā kvēpināmās zāles, un nesiet Tā Kunga priekšā ikviens savu trauku, divsimt un piecdesmit traukus, un arī tu un Ārons, ikviens savu trauku.
Ngʼato ka ngʼato nyaka kaw tape owuon ma mach ni e yie kendo oketie ubani mangʼwe ngʼar madirom mia ariyo gi piero abich mi uchiwe e nyim Jehova Nyasaye in kaachiel gi Harun.”
18 Tad tie ņēma ikviens savu trauku un ielika uguni un uzlika virsū kvēpināmās zāles, un stāvēja priekš saiešanas telts durvīm, un tāpat Mozus un Ārons.
Omiyo ngʼato ka ngʼato nokawo tape owuon ma mach nitie iye kendo oketoe ubani mangʼwe ngʼar mine gichungʼ kod Musa gi Harun e dhoranga Hemb Romo.
19 Un Korahs sapulcēja visu draudzi pret viņiem priekš saiešanas telts durvīm. Tad Tā Kunga godība parādījās visai draudzei.
Kane Kora osechoko joge duto mondo okwedgo Musa gi Harun e dhoranga Hemb Romo, duongʼ Jehova Nyasaye ne onyisore ayanga ne oganda mane ochokore duto.
20 Un Tas Kungs runāja uz Mozu un uz Āronu sacīdams:
Jehova Nyasaye nowacho ne Musa kod Harun niya,
21 Atšķiraties no šīs draudzes, ka Es tos acumirklī apriju.
“Pogreuru gi kanyakla mar ogandani mondo omi atiekgi chuth.”
22 Bet tie krita uz savu vaigu un sacīja: Ak Dievs! Tu Dievs pār visas miesas gariem, - ja viens cilvēks apgrēkojies, vai Tu tāpēc dusmosies par visu draudzi?
To Musa kod Harun nopodho auma moywak niya, “Yaye Nyasaye, mongʼeyo chunje duto mag dhano, iyi diwangʼ gi kanyakla mar ogandagi duto ka en mana ngʼato achiel ema otimo richo?”
23 Un Tas Kungs runāja uz Mozu un sacīja:
Eka Jehova Nyasaye nowacho ne Musa ni,
24 Runā uz draudzi un saki: atkāpjaties visapkārt no Koraha, Datana un Abirama dzīvokļa nost.
“Wachne kanyakla mar oganda kama: ‘Daruru uwuog machiegni gi hembe Kora, Dathan kod Abiram.’”
25 Tad Mozus cēlās un gāja pie Datana un Abirama, un viņam gāja pakaļ Israēla vecaji.
Musa noa malo modhi ir Dathan kod Abiram, kendo jodong Israel noluwe.
26 Un viņš runāja uz draudzi un sacīja: atkāpjaties nost no šo bezdievīgo cilvēku dzīvokļiem un neaizskarat nekā no tā, kas viņiem pieder, ka jūs neejat bojā visu viņu grēku dēļ.
Nochiwo siem ne kanyakla mar oganda niya, “Suduru mabor gi hembe jogo ma timbegi richo! Kik umul girgi moro amora, ka ok kamano to ubiro lal nono nikech richo mag-gi.”
27 Tad tie visapkārt gāja nost no Koraha, Datana un Abirama dzīvokļa, bet Datans un Abirams iznāca ārā un stāvēja savas telts durvīs līdz ar savām sievām un dēliem un bērniem.
Omiyo negisudo mabor gi hembe mag Kora, Dathan kod Abiram. Dathan kod Abiram nosewuok oko kendo negichungo gi mondegi, nyithindgi kod rowere mag-gi e dhoranga hembegi.
28 Un Mozus sacīja: pie tam jūs atzīsiet, ka Tas Kungs mani sūtījis, visus šos darbus darīt, ne no mana paša prāta:
Eka Musa nowacho niya, “Ma e kaka ubiro ngʼeyo ni Jehova Nyasaye ema noora mondo atim gigi duto kendo ni ne ok en pacha awuon:
29 Ja šie nomirs, itin kā visi citi cilvēki mirst, un taps piemeklēti, itin kā visi cilvēki top piemeklēti, tad Tas Kungs mani nav sūtījis.
Ka dipo ni jogi otho mana kaka ji duto nyalo tho, to kare Jehova Nyasaye ne ok oora.
30 Bet ja Tas Kungs ko jauna darīs un zeme atvērs savu muti un tos norīs līdz ar visu, kas tiem pieder, ka tie dzīvi nogrimst ellē, tad jūs atzīsiet, ka šie cilvēki To Kungu ir nicinājuši. (Sheol h7585)
To ka Jehova Nyasaye okelo gima nyien mopogore gi mago duto mapile, kendo ma piny oyawo dhoge mi omwonyogi, gi gik moko duto ma mekgi, kendo ma gidhi ei bur ka gingima, eka unungʼe ni jogi osewuotho e nyim Jehova Nyasaye gi achaya.” (Sheol h7585)
31 Un notikās, kad viņš visus šos vārdus bija pabeidzis runāt, tad zeme apakš viņiem pāršķēlās,
Mana gi sa mane otieko wacho gigi, lowo mane ni e bwo tiendgi nobarore,
32 Un atdarīja savu muti un tos norija līdz ar viņu namiem un ar visiem cilvēkiem, kas bija pie Koraha, un ar visu viņu mantu.
kendo piny noyawo dhoge mi omwonyogi, gi joodgi duto kod joka Kora duto kod mwandugi duto.
33 Un tie dzīvi nogrima ellē ar visu, kas tiem piederēja, un zeme tos apklāja, un tie gāja bojā no draudzes vidus. (Sheol h7585)
Negidhi e bur kagingima mi lowo uomogi kod mwandugi kendo negilal nono ei oganda Israel. (Sheol h7585)
34 Un viss Israēls, kas viņiem bija visapkārt, bēga viņiem brēcot, jo tie sacīja: ka mūs zeme neaprij!
E kinde mane giywak, jo-Israel duto mane ni machiegni kodgi noringo, kaywak niya, “Wan bende piny dhi mwonyowa!”
35 Un no Tā Kunga izgāja uguns un aprija tos divsimt un piecdesmit vīrus, kas tās kvēpināmās zāles upurēja.
Kendo mach nowuok koa kuom Jehova Nyasaye mi owangʼo ji mia ariyo gi piero abich mane oyudo chiwo misango mangʼwe ngʼar.
36 Un Tas Kungs runāja uz Mozu un sacīja:
Jehova Nyasaye nowacho ne Musa niya,
37 Saki priesterim Eleazaram, Ārona dēlam, lai tos kvēpināmos traukus paņem no tā deguma un to uguni izkaisa, jo tie trauki ir svēti, -
“Nyis Eliazar wuod Harun, ma jadolo, mondo ogol tawo miwangʼo ubani kendo okee mirni mar mach mabor, nimar tawono ler
38 Šo traukus, kas pret savām dvēselēm bija grēkojuši, lai kaļ plakanos gabalos un ar tiem lai apvelk altāri; jo tie ir upurēti priekš Tā Kunga un svētīti, un būs Israēla bērniem par zīmi.
nimar gin tawo mag joma otimo richo ewi ngimagi giwegi. Los tawono moriere kendo iketgi ewi kendo mar misango, nimar nochiwgi e nyim Jehova Nyasaye kendo gisebedo maler. We gibed ranyisi ne jo-Israel.”
39 Tad priesteris Eleazars, ņēma tos kvēpināmos vara traukus, ko tie sadegušie bija pienesuši, un tos izkala plātīs, altārim par pārvelkamo;
Omiyo Eliazar jadolo nochoko tawo mar mula mane okel gi jogo mane osewangʼ, kendo nochokogi kanyakla monywasogi mondo muon-go kendo mar misango,
40 Par piemiņu Israēla bērniem, lai neviens svešs, un kas nav no Ārona dzimuma, nepieietu, kvēpināt ar kvēpināmām zālēm Tā Kunga priekšā, ka tam nenotiktu, kā Koraham un kā viņa pulkam, itin kā Tas Kungs tam bija runājis caur Mozu.
mana kaka Jehova Nyasaye nochike kokalo kuom Musa. Ma ne parone jo-Israel ni onge ngʼato angʼata makmana nyikwa Harun ema onego bi mondo owangʼ gima dungʼ tik mangʼwe ngʼar e nyim Jehova Nyasaye, ka ok kamano to obiro chalo kaka Kora kod jolupne.
41 Bet otrā dienā visa Israēla bērnu draudze kurnēja pret Mozu un pret Āronu un sacīja: jūs Tā Kunga ļaudis esat nokāvuši.
Kinyne oganda mar jo-Israel duto nongʼurne Musa kod Harun. Negiwachonegi niya, “Usenego jo-Jehova Nyasaye.”
42 Un kad draudze sapulcējās pret Mozu un pret Āronu, tad tie griezās uz saiešanas telti, un redzi, tas padebesis to apklāja, un Tā Kunga godība parādījās.
To ka ogandano nochokore mar kwedo Musa kod Harun kendo gilokore ka gingʼiyo Hemb Romo, apoya nono boche polo noume kendo duongʼ mar Jehova Nyasaye noyangore.
43 Tad Mozus un Ārons gāja uz saiešanas telti.
Eka Musa kod Harun nodhi e nyim Hemb Romo,
44 Un Tas Kungs runāja uz Mozu un sacīja:
kendo Jehova Nyasaye nowacho ne Musa niya,
45 Atkāpjaties no šās draudzes, tad Es to aprīšu acumirklī. Tad tie krita uz savu vaigu.
“Wuogi e kanyakla mondo omi atiekgi chuth.” Kendo Musa gi Harun nopodho auma e nyim Jehova Nyasaye.
46 Un Mozus sacīja uz Āronu: ņem kvēpināmo trauku un ieliec uguni no altāra un uzliec kvēpināmās zāles virsū un ej steigšus draudzes vidū un salīdzini tos, jo bardzība no Tā Kunga ir izgājusi, un mocība ir iesākusies.
Eka Musa nowacho ne Harun niya, “Kaw tawo mar ubani mari kendo iket gima dungʼ tik mangʼwe ngʼar e iye, kaachiel gi mach moa e kendo mar misango, kendo iret idhi e chokruokno mondo itimnegi misango mar pwodhruok e richo. Mirima osebiro koa ir Jehova Nyasaye; masiche osechakore.”
47 Un Ārons to ņēma, kā Mozus bija runājis, un skrēja draudzes vidū, un redzi, mocība bija iesākusies pie tiem ļaudīm, un viņš uzlika virsū kvēpināmās zāles un salīdzināja tos ļaudis.
Omiyo Harun notimo kaka Musa nowachone, kendo noringo modhi e dier chokruok. Masira ne osechakore e dier ji, to Harun nochiwo gima dungʼ tik mangʼwe ngʼar kendo nokwayonegi ngʼwono kuom gima gisetimo.
48 Un viņš stāvēja starp mirušiem un dzīviem; tad tā mocība tapa novērsta.
Nochungʼ e kind joma ngima gi joma otho, mi masiche norumo.
49 Un to, kas no tās mocības bija nomiruši, bija četrpadsmit tūkstoši un septiņsimt, bez tiem, kas Koraha dēļ bija miruši.
Makmana ji alufu apar gangʼwen gi mia abiriyo nosetho nikech masichego, komedore gi jogo mane osetho nikech Kora.
50 Un Ārons griezās atpakaļ pie Mozus priekš saiešanas telts durvīm, un tā mocība mitējās.
Eka Harun noduogo ir Musa e dhoranga Hemb Romo, nimar masiche noserumo.
