Ceturtā Mozus 14
1 Tad visa draudze cēlās un pacēla savu balsi, un tie ļaudis raudāja to nakti.
To aqum naah kaminawk loe tha hoi hangh o moe, qah o.
2 Un visi Israēla bērni kurnēja pret Mozu un pret Āronu, un visa draudze uz tiem sacīja: kaut Ēģiptes zemē būtu nomiruši, jeb kaut šinī tuksnesī būtu nomiruši!
Israel kaminawk boih mah Mosi hoi Aaron to laisaep o thuih, Izip prae ah maw, to tih ai boeh loe praezaek ah duek halat nahaeloe hoih han to mah!
3 Un kāpēc Tas Kungs mūs ved uz šo zemi, ka mums būs krist caur zobenu, mūsu sievām un mūsu bērniņiem būs palikt par laupījumu? Vai mums nebūtu labāki, griezties atpakaļ uz Ēģiptes zemi?
Tikhoe aicae loe sumsen hoiah a duek o moe, aicae ih zu caanawk minawk mah lomh hanah, Angraeng mah hae prae ah caeh haih loe? Izip prae ah amlaem let nahaeloe, hoikhang tih, tiah nihnik khaeah thuih pae o.
4 Un tie sacīja viens uz otru: celsim sev virsnieku un griezīsimies atpakaļ uz Ēģiptes zemi.
To naah angmacae hoi angmacae zaehoikung to qoi o si loe, Izip prae ah amlaem o let si, tiah a thuih o.
5 Tad Mozus un Ārons nokrita uz savu vaigu priekš visa Israēla bērnu draudzes pulka.
Mosi hoi Aaron mah to ah amkhueng Israel kaminawk boih hma ah, long ah akuep pae hoi.
6 Un Jozuas, Nuna dēls, un Kālebs, Jefunna dēls, no tiem zemes izlūkiem, saplēsa savas drēbes.
Kanaan prae khet han kacaeh, Nun capa Joshua hoi Jephunneh capa Kaleb loe, angmah hnik ih kahni to angkhring hoi pacoengah,
7 Un tie runāja uz visu Israēla bērnu draudzi un sacīja: tā zeme, ko esam pārstaigājuši izlūkot, ir ļoti varen laba zeme.
to ah amkhueng Israel kaminawk boih khaeah, a caeh o moe, a khet o ih prae loe hoih parai.
8 Ja Tam Kungam ir labs prāts pie mums, tad Viņš mūs novedīs uz šo zemi un mums to dos, zemi, kur piens un medus tek.
Angraeng mah aicae nuiah palung tongh nahaeloe, tahnutui hoi khoitui longhaih prae thungah, aicae na caeh haih ueloe, hae prae hae aicae han na paek tih.
9 Tikai nesaceļaties pret To Kungu un nebīstaties no tās zemes ļaudīm; tie mums būs kā maizes kumoss. Viņu patvērums no tiem ir atstājies, un Tas Kungs ir ar mums; nebīstaties no tiem!
Angraeng nuiah laisaep o hmah loe, to ih prae kaminawk to zii o hmah; nihcae loe a caak o han koi takaw ah ni oh o; nihcae loe angvaenghaih tawn o ai; Angraeng loe aicae hoi nawnto oh; nihcae to zii o hmah, tiah a naa hoi.
10 Tad visa draudze sacīja, ka tie akmeņiem jānomētā. Bet Tā Kunga godība parādījās saiešanas teltī priekš visiem Israēla bērniem.
Toe kaminawk mah nihnik to thlung hoiah vah han thuih o; to naah Angraeng lensawkhaih Israel kaminawk amkhuenghaih kahni imthung ah phak.
11 Un Tas Kungs runāja uz Mozu: cik ilgi šie ļaudis Mani kaitina? Un cik ilgi tie negrib Man ticēt, pie visām tām zīmēm, ko Es viņu vidū esmu darījis?
Angraeng mah Mosi khaeah, Hae kaminawk mah nasetto maw palung na phui o sak tih? Nihcae khaeah ka sak ih dawnrai hmuen to a hnuk o boeh; toe nasetto maw hae kaminawk mah kai tang ai ah om o vop tih?
12 Es tos sitīšu ar mēri un tos izdeldēšu, un tevi darīšu par lielāku un stiprāku tautu, nekā viņi.
Nihcae nuiah kasae nathaih ka phaksak han, qawk doeh ka toepsak mak ai; toe nihcae pong kalen kue, thacak kue acaeng ah nang to kang sak han, tiah a naa.
13 Bet Mozus sacīja uz To Kungu: taču ēģiptieši dzirdējuši, ka Tu caur Savu spēku šos ļaudis no viņiem esi izvedis,
Mosi mah Angraeng khaeah, To tiah nahaeloe, Na thacakhaih hoiah hae kaminawk hae na zaehhoih, tiah Izip kaminawk mah panoek o tih boeh;
14 Un sacījuši šās zemes iedzīvotājiem; tie dzirdējuši, ka Tu, ak Kungs, esi starp šiem ļaudīm, ka Tu, Kungs, acīm esi redzams, ka Tavs padebesis pār tiem stāv, un Tu viņu priekšā ej padebeša stabā dienu un uguns stabā nakti;
to naah nihcae mah hae prae ah kaom kaminawk khaeah hae tamthang hae thui pae o tih; Angraeng, nang loe hae kaminawk hoi nawnto na oh, Angraeng, nang to mikhmai kangtong ah a hnuk o boeh; nang ih tamai loe nihcae nuiah angdoet moe, nang loe nihcae hma ah na caeh; khodai ah nihcae to tamai hoiah na zaeh moe, khoving ah hmaithaw hoiah na caeh haih.
15 Ja Tu nu šos ļaudis nokautu tā kā vienu vienīgu vīru, - tad tie pagāni, kas Tavu slavu dzirdējuši, tiešām runātu un sacītu:
Hae kaminawk boih hae kami maeto baktiah vaihi na dueksak nahaeloe, nang ih tamthang thaih acaengnawk mah loe,
16 Tāpēc ka Tas Kungs šos ļaudis nevarēja ievest tai zemē, ko Viņš tiem bija zvērējis, Viņš tos ir nokāvis tuksnesī.
Angraeng mah to kaminawk khaeah prae to kang paek han, tiah lokkamhaih a sak pae; toe anih mah to prae thungah caeh haih thai ai pongah, praezaek ah a hum boih, tiah thui o tih.
17 Nu tad, lai Tā Kunga spēks paaugstinājās, kā Tu esi runājis un sacījis:
Na thuih ih lok baktih toengah, vaihiah ka Angraeng thacakhaih to len nasoe,
18 Tas Kungs ir pacietīgs un no lielas žēlastības, piedodams noziegumus un pārkāpumus, bet Viņš arī nepamet nesodītus, piemeklēdams tēvu grēkus pie bērniem līdz trešam un ceturtam augumam.
Angraeng loe palungsawk, amlunghaih hoiah koi moe, zaehaih hoi sakpazaehaihnawk to tahmen pae; toe zaehaih sah kami loe thuitaek ai ah om ai; anih loe ampanawk zaehaih pongah adung thum, adung pali karoek to a caanawk thuitaekkung ah oh.
19 Piedod jel šo ļaužu noziegumu pēc Savas lielās žēlastības un tā kā Tu šiem ļaudīm esi piedevis no Ēģiptes zemes līdz šim.
Kalen parai na palungnathaih rang hoiah, Izip prae thung hoi kamtong vaihni ni khoek to hae kaminawk hae na tahmen baktih toengah, hae kaminawk zaehaih doeh tahmen raeh, tiah a naa.
20 Un Tas Kungs sacīja: esmu piedevis pēc tava vārda.
Angraeng mah, Nang hnik ih lok baktih toengah, kang tahmen boeh;
21 Un nu, tik tiešām kā Es dzīvoju un visa pasaule taps pilna Tā Kunga godības,
toe kai ka hing tangtang baktih toengah, longpum ah Angraeng lensawkhaih to koi tih.
22 Visi tie vīri, kas ir redzējuši Manu godību un Manas zīmes, ko Es esmu darījis Ēģiptes zemē un tuksnesī, un Mani nu ir kārdinājuši desmitkārt un Manai balsij nav paklausījuši,
Izip prae hoi praezaek ah ka sak ih lensawkhaih hoi dawnrai hmuennawk hnu kaminawk boih mah ka lok hae tahngai o ai, vai hato Kai ang tanoek o pongah,
23 Tiem nebūs redzēt to zemi, ko Es viņu tēviem esmu zvērējis: nevienam no tiem, kas Mani apkaitinājuši, to nebūs redzēt.
ampanawk khaeah paek han tiah lokkam ih prae to mi mah doeh hnu o mak ai; kai palungphuisak kawbaktih kami mah doeh to prae to hnu o mak ai.
24 Bet Savu kalpu Kālebu, tāpēc ka cits gars ar to ir bijis, un ka tas pareizi Mani klausījis, to Es gribu ievest tai zemē, kur viņš ir bijis, un viņa dzimumam to būs iemantot.
Toe ka tamna Kaleb loe, kalah poekhaih pakhra to tawnh moe, palungthin boih hoiah kai ang bang pongah, anih to a caehhaih prae thungah ka hoih han; anih ih caanawk mah prae to toep o tih.
25 Amalekieši un Kanaānieši dzīvo lejā. Griežaties rītā atpakaļ un ejat uz tuksnesi pa niedru jūras ceļu.
Amalek hoi Kanaan kaminawk loe azawn ah khosak o; khawnbang ah amlaem oh loe, tuipui kathim bang hoiah praezaek ah caeh oh, tiah a naa.
26 Un Tas Kungs runāja uz Mozu un uz Āronu un sacīja:
Angraeng mah Mosi hoi Aaron khaeah,
27 Cik ilgi tā būs ar šo ļauno draudzi, kas pret Mani kurn? Es esmu dzirdējis Israēla bērnu kurnēšanu, ar ko tie pret Mani kurn.
ka lok to aek moe, laisaep hae ih kasae kaminawk hae nasetto maw ka pauep han vop? Israel kaminawk mah kasae ang thuih o moe, kai laisaep thuihaih lok to ka thaih boeh.
28 Saki tiem: tik tiešām kā Es dzīvoju, saka Tas Kungs, Es jums tā darīšu, kā jūs Manās ausīs esat runājuši.
Nihcae khaeah, Kai ka hing pongah, ka naa ah nang thuih o ih baktih toengah, ka sak han, tiah Angraeng mah thuih.
29 Šinī tuksnesī būs krist jūsu miesām, un visiem jūsu skaitītiem, pēc visiem jūsu pulkiem, tiem, kas divdesmit gadus veci un pārāki, kas pret Mani esat kurnējuši.
Na kroek o ih nangmacae kaminawk boih thungah, kai laisaep thuih, saning pumphaeto hoi ranuih bang kaminawk loe praezaek ah dueh o tih.
30 Jums nebūs ieiet tai zemē, par ko Es Savu roku esmu pacēlis, lai tur mājojiet, bet tik vien Kālebam, Jefunna dēlam, un Jozuam, Nuna dēlam.
Jephunneh capa Kaleb hoi Nun capa Joshua khue ai ah loe, ban ka payangh moe, ohsak hanah lok ka kam ih prae thungah mi doeh akun o mak ai.
31 Un jūsu bērnus, par ko jūs sacījāt, tie būšot par laupījumu, tos Es ievedīšu, un tie dabūs pazīt to zemi, ko jūs nicinādami esat atmetuši.
Misa mah lomh ving tih, tiah na thuih o ih na caanawk to kai mah ka zaeh han, nangcae mah na khet patoek o ih prae to nihcae mah panoek o tih.
32 Bet jums un jūsu miesām būs krist šinī tuksnesī.
Toe nangcae loe hae praezaek ah na dueh o ueloe, qok doeh pong sut tih.
33 Un jūsu bērni būs gani tuksnesī četrdesmit gadus, un tiem būs jūsu maucību nest, tiekams jūsu miesas bojā iet tuksnesī.
Nangcae loe oepthok ah kho na sah o ai pongah, praezaek ah nangcae ih qok to pong sut boih ai karoek to, na caanawk loe saning qui palito thung praezaek ah amhet o tih.
34 Pēc to četrdesmit dienu skaita, cik ilgi jūs to zemi esat izlūkojuši, ikvienu dienu skaitot par gadu, jums būs nest savus noziegumus četrdesmit gadus; ka jūs atzīstat, kas tas ir, kad Es no jums nogriežos.
Prae pakrong hanah ni qui palito akra baktih toengah, nito hae saningto ah suem oh, na sak o ih zaehaih atho baktih toengah, saning qui palito thung patang na khang o tih; to naah ka lok aekhaih atho to na panoek o tih, tiah a naa.
35 Es Tas Kungs esmu runājis, Es to tiešām darīšu visai šai ļaunai draudzei, kas pret Mani sametusies; šinī tuksnesī tiem būs iet bojā, un tur tiem būs nomirt.
Kai, Angraeng mah lokthuih boeh; kai ih lok aek hanah nawnto amkhueng, kahoih ai hae kaminawk nuiah, hae hmuen hae ka sak tangtang han; nihcae loe hae praezaek ah amro o ueloe, dueh o tih, tiah a naa.
36 Tad nu tie vīri, ko Mozus bija sūtījis, to zemi izlūkot, kas bija atgriezušies atpakaļ un visu draudzi pret viņu rīdinājuši uz kurnēšanu un izpauduši nelabu slavu par to zemi,
To pongah prae khet hanah Mosi mah patoeh ih kaminawk amlaem o pacoengah, a khet o ih prae loe hoih ai, tiah amkhueng kaminawk hmaa ah laisaep thuih kaminawk,
37 Tie vīri, kas tai zemei darījuši nelabu slavu, nomira caur vienu mocību Tā Kunga priekšā.
kanaan prae loe hoih ai tiah thui kaminawk loe, Angraeng hmaa ah kasae nathaih mah phak thuih moe, duek o.
38 Bet Jozuas, Nuna dēls, un Kālebs, Jefunna dēls, palika dzīvi no tiem vīriem, kas bija nogājuši, to zemi izlūkot.
Prae khet han kacaeh kaminawk boih thungah, Nun capa Joshua hoi Jephunneh capa Kaleb hnik khue ni hing hoi.
39 Un Mozus runāja šos vārdus uz visiem Israēla bērniem; tad tie ļaudis ļoti bēdājās.
To lok to Mosi mah Israel kaminawk khaeah thuih pae naah, kaminawk loe paroeai hangh o.
40 Un tie cēlās agri un devās augšā uz kalnu galu sacīdami: redzi, šeit esam un iesim uz to vietu, par ko Tas Kungs sacījis; jo mēs esam grēkojuši.
Khawnbang khawnthaw ah angthawk o moe, mae nuiah caeh o; khenah, a zae o boeh; toe Angraeng mah lokkam ih ahmuen ah caeh o si, tiah a thuih o.
41 Bet Mozus sacīja: kāpēc jūs pārkāpjat Tā Kunga vārdu? Jo tas jums neizdosies.
Toe Mosi mah, Tipongah vaihi Angraeng mah paek ih lok to na tahngai o ai loe? Hae tiah na sak o nahaeloe na qoeng o thai mak ai.
42 Neejat uz augšu, Tas Kungs nav jūsu vidū, ka jūs netopat sakauti no saviem ienaidniekiem.
Nangcae khaeah Angraeng om ai pongah, caeh o tahang hmah; na caeh o nahaeloe misanawk to na pazawk o mak ai.
43 Jo Amalekieši un Kanaānieši tur ir jūsu priekšā, un jūs kritīsiet caur zobenu; jo tāpēc ka jūs no Tā Kunga esat atkāpušies, Tas Kungs nebūs ar jums.
Amalek hoi Kanaan kaminawk loe, nangcae hma ah oh o boeh pongah, nangcae loe sumsen hoiah na dueh o tih; nangcae mah Angraeng to nang qoi o taak boeh pongah, nangcae khaeah Angraeng om mak ai boeh, tiah a naa.
44 Tomēr tie ar pārgalvību devās uz augšu, uz kalnu galu, bet Tā Kunga derības šķirsts un Mozus neatstājās no lēģera.
Toe Mosi hoi Angraeng ih thingkhong loe, ataihaih ahmuen to caehtaak ai; toe nihcae loe palungthah o pongah, mae nuiah caeh o nganga.
45 Tad Amalekieši un Kanaānieši, kas uz tiem kalniem dzīvoja, nāca un tos sita un sakāva līdz Hormai.
To naah to mae nuiah kaom, Amalek hoi Kanaan kaminawk anghum o tathuk moe, Israel kaminawk to tuk o, nihcae to pazawk o pacoengah, Hormah vangpui khoek to patom o.
